Foto: Shutterstock
Bērna piedzimšana ir ļoti pacilājošs brīdis, taču vēl izteiktāka emociju gamma ir sievietēm, kuras aizbēgušas no kara Ukrainā un mazuli laidušas pasaulē citviet – Latvijā. Plaša spektra atbalsts ukraiņu ģimenēm, kuras patvērumu radušas Latvijā, tiek sniegts, taču nereti gadās situācijas, kad informācija par to, kāda palīdzība pienākas no kara aizbēgušajiem, nenonāk vai nonāk novēloti līdz adresātam. Šoreiz par to, ka dienestos aktualizēts jautājums par bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu jaunajām māmiņām no Ukrainas, jo parādījušies signāli, ka atsevišķas pašvaldības nedaudz bremzē ar pabalstu izmaksu.

Kā portālam "Cālis" apliecināja Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Jansone, ministrijas Civilās aizsardzības Operatīvās vadības centrā (OVC) šis jautājums tika skatīts pēc Karīnas Plokas (finanšu ministra padomnieces) ierosinājuma. OVC apzināja situāciju uz sēdes brīdi (28. septembrī) un konstatēja, ka atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem Latvijā dzimuši 52 bērni, savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksājusi 51 bērna
piedzimšanas pabalstu.

Pēc Plokas uzklausīšanas OVC šajā daļā lēma pieņemt zināšanai Finanšu ministrijas informāciju un protokolā tika fiksēts ieteikums Rīgas domei noorganizēt, ka Rīgas dzemdību nams sniedz informāciju visām Ukrainas civiliedzīvotājām, kuras laidušas pasaulē bērnu konkrētajā dzemdību namā, ka iestādes 1. stāvā atrodas Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļa, kur piedzimušo bērnu iespējams reģistrēt, kā arī nodrošināt dzemdējušo sievieti, ar informāciju par pabalstiem, kuri pienākas pēc bērna piedzimšanas.

Te arī ir jāpiebilst, ka, piedzimstot mazulim, vecākiem ir iespējams saņemt divus pabalstus – vienu no valsts, bet otru no pašvaldības. Katrā pašvaldībā pabalsta apmērs un noteikumi, kuri iedzīvotāji uz to var pretendēt, atšķiras.

VSAA norāda: bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā Latvijā pastāvīgi dzīvojošam vienam no vecākiem par katru bērnu, kuram ir piešķirts personas kods. Pabalstu piešķir arī aizbildnim, ja bērns ņemts aizbildniecībā līdz viena gada vecumam. Pabalsts jāpieprasa ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas vai aizbildnības nodibināšanas dienas. Ja šis termiņš nokavēts, pabalstu nepiešķir. Lai pieprasītu pabalstu, jāaizpilda noteiktas formas iesniegums, kas adresēts VSAA.

Savukārt, piemēram, Rīgas pašvaldībā ar bērna piedzimšanas pabalstu izmaksu nodarbojas Sociālais dienests.

Rīgas pašvaldībā jaundzimušā pabalsts rīdziniekiem ir 150 eiro. Līdz 29. septembrim pabalstu saņēmušas 22 sievietes no Ukrainas. Prognozēt iespējamo vajadzību pēc līdzekļiem ir grūti, bet summas nav lielas un bez pabalsta neviena sieviete nepaliks, sola Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes vadītājs Edijs Šauers.

Informācija par iespējām saņemt pašvaldības pabalstus tiek sniegta, kārtojot sociālo palīdzību Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Amatu ielā 4, tāpat Rīgas Sociālais dienests informē par iespēju saņemt valsts pabalstus. VSAA pārstāvji darbojās atbalsta centrā, kad tas atradās Rīgas Tehniskās universitātes ēkā, bet pēc centra pārcelšanas uz Amatu ielu 4 nolēma tajā darbu neturpināt.

Iesniegums ir nepieciešams, jo jānorāda bankas konts, kur šo pabalstu pārskaitīt, bet tas attiecas uz Rīgā dzimušiem bērniem, citās pašvaldībās varbūt ir cita kārtība, skaidro Šauers.

Ja bērniņš piedzimis Rīgas Dzemdību namā, tad to var nokārtot tur uzreiz uz vietas – 1. stāvā atrodas Rīgas domes Dzimtsarakstu nodaļas dzimšanas reģistrācijas sektors, tālruņa numurs – 67181553.
Foto: Shutterstock

Ja bērniņš dzimst Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, tad attiecīgi jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā Baznīcas ielā 19/23 1. stāvā 110. kabinetā, tālruņa numurs – 67105045, bet tāpat jāraksta iesniegums un jānorāda bankas konts un jāpievieno dzimšanas apliecība.

Ierodoties uz vietas, visur tiek palīdzēts uzrakstīt iesniegumu un nokopēt dzimšanas apliecību.

Rīgas Dzemdību namā grūtnieces no Ukrainas informē par visu, kas saistīts ar grūtniecības aprūpi, dzemdību palīdzību un jaundzimušā reģistrāciju, proti, to, ka viņām šī palīdzība pienākas bez maksas (ir valsts apmaksāta). Strādājošām grūtniecēm izraksta darba nespējas lapu (līdzīgi kā Latvijas iedzīvotājām). Mājaslapā norādīti kopējie informācijas telefoni Ukrainas bēgļiem.

Tāpat Rīgas Dzemdību namā informē, ka bērns ir jāreģistrē pie ģimenes ārsta, un tiek izstāstīta visa informācija. Ja māte (ukrainiete) informē, ka viņai nav ģimenes ārsta, tad iesaistās sociālā darbiniece, kura apzina ģimenes ārstus, kas varētu pierakstīt mammu.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju, iespēju robežās Ukrainas sievietēm tiks atgādināts arī par iespēju saņemt pabalstu jaundzimušajiem, uzsver Šauers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!