Šajā raidījuma "Dārza jautājums" sezonā jau aplūkojām, kā skaisti sapucēt tūju dzīvžogu. Taču ne tikai tūjas ir lielisks augs, kuru izmantot dzīvžogu veidošanā – ir vēl citas, ne mazāk skaistas alternatīvas, kā paslēpt sevi no citu skatieniem un izdaiļot dārzu. Par to vairāk raidījuma jaunākajā epizodē stāsta dārzniece un arboriste Ilze Andersone.
Arī no lapu kokaugiem var izveidot skaistu dzīvžogu, stāsta dārzniece. Kas būs labākā izvēle, atkarīgs no konkrētā dārziņa. Taču mūsdienās vispopulārākie ir skābarži (gan dižskābardis, gan parastais skābardis), izmanto arī grimoņus, ligustrus, un, protams, arī mūžzaļos bukšus.
Andersone skaidro, ka bukši būs pateicīgs augs sausām un saulainām vietām, tie ļoti skaisti izskatīsies parku dārzos, no tiem ļoti skaisti var veidot dzīvžoga apmales, piemēram, rozārijos. Bukšus bieži izmanto arī kapiņos. Saulaini dārzi patiks arī skābaržiem, liepām un grimoņiem. Savukārt ēnainā vietā dzīvžogu var veidoti no rododendriem.
Īstais laiks dzīvžoga stādīšanai atkarīgs no tā, kāda veida stādus iegādājies. Kailsakņus vislabāk stādīt pavasarī – tad stāds līdz rudenim paspēs kārtīgi ieaugties. Konteinerstādus var stādīt visu sezonu, kamēr vien zeme nav sasalusi.
Andersone atgādina – stādot dzīvžogu, jārok tranšeja un kārtīgi jāielabo tajā augsne, jo kokaugi šajā vietā būs uz ilgu laiku, un mēs, protams, vēlamies, lai tie būtu skaisti, nevis nīkulīgi. Konkrēto augu stādīšanas attālumu vislabāk uzjautāt turpat dārzniecībā brīdī, kad iegādājies augu. Cits variants – informāciju pēc tam meklēt internetā. Galvenais ieteikums – nestādīt augus pārāk cieši, tad stādi augs nīkulīgi un no iecerētā krāšņā dzīvžoga sanāks vien čiks.
Kad tranšeja izrakta, augi rūpīgi jāstāda savās jaunajās "mājās". Stādus nedrīkst iestādīt par dziļu, jo augsne tranšejā laika gaitā pieplaks, gala rezultātā – stāds būs bedrē, tur krāsies ūdens un augs nīkuļos. Andersone iesaka dzīvžoga kokaugus stādīt tā, lai tie būtu vismaz divu centimetru uzkalniņā. Pēc tam svarīgākā ir laistīšana. Īpaši kārtīgi jālaista karstajos mēnešos vasarā, tad noderīga būs arī laistīšanas sistēma. Ar kārtīgu laistīšanu jāsaprot, ka augi tiek laistīti vismaz pusstundu. Vislabāk to darīt vakarā – tad kokaugi pa nakti paspēs kārtīgi sadzerties ūdeni. Ja laistīsim no rīta un netīšām ūdeni trāpīsim arī virsū augam, tas var saulē apdegt.
Sākumā dzīvžogu var arī palutināt ar augiem atbilstošu mēslojumu, bet, kad augi jau kārtīgi ieaugušies, mēslošana nav nepieciešama. Dzīvžogu var arī mulčēt, un tas palīdzēs augsnē saglabāt ilgāk mitrumu, kā arī nezāles neaugs tik knaši. Galvenais, ja izmantojam ģeotekstilu, materiālu nepielikt klāt pašam augu sakņu kamolam – tad augs var sākt smakt un aiziet bojā.
Andersone skaidro, ka dārzos var veidot divu veidu dzīvžogus – brīvi augošos/ ziedošos dzīvžogus, kurus nevis regulāri apgriežam, bet gan ik pa laikam paretinām krūmu, vai cirptos/regulāri grieztos dzīvžogus, kurus parasti veido, piemēram, ar bukšiem. Ir dzīvžogi, kurus var griezt tikai vienreiz sezonā, citus nepieciešams safrizēt pat trīsreiz sezonā. Andersone iesaka zelta vidusceļu – dzīvžogu sakopšanai laiku atvēlēt vismaz divreiz sezonā.
Visus dzīvžogus svarīgi apcirpt tā, lai augša būtu nedaudz iespiesta uz iekšu, bet apakša – uz āru. Ja dzīvžogs ir zems, tad šo atšķirību jutīsim mazāk, bet augstākiem dzīvžogiem ļoti labi var redzēt, ka tiek veidota trapeces forma. Kāpēc tā jāveido? Tādējādi saules stari tiks klāt visam augam, arī apakšējiem zariem. Ja saule auga apakšai klāt netiek, zari sāks atmirt un rezultātā zaļums būs vien dzīvžoga augšā.
Dārzniece skaidro, ka mūsdienās dzīvžogu šķēru piedāvājums ir gana plašs, lai īstās atrastu jebkurš. Kā tikt pie taisnām līnijām? Pieredzējušie dzīvžogu taisni spēs nogriezt uz aci, bet sākumā labāk novilkt virvīti, lai dzīvžogs patiešām būtu taisns un smuks.
Epizodes beigās dārzniece atbild uz skatītājas Vitas jautājumu par to, kā mauriņā reizi par visām reizēm atbrīvoties no negantās nezāles – kosas.
Tev ir jautājums par dārza darbiem? Raksti mums darzajautajums@delfi.lv! Mēs palīdzēsim atrast atbildi!
