Kā atradināt suni no ēdiena diedelēšanas?
Foto: Guian Bolisay / cc

Ja saimnieks sunim mēdz iedot ēdienu no sava šķīvja, ķepainis visai ātri iemanās izmantot efektīvākos diedelēšanas meistarstiķus – skumju acu skatienu, galvas ielikšanu klēpī, ķepiņas pacelšanu vai uzlikšanu uz ceļgala, sērīgas nopūtas un smilkstēšanu. "Nu, kā viņam var neiedot?" nopūšas ne viens vien saimnieks, pasniedzot mīlulim kārtējo gardo kumosiņu. Diemžēl ļoti bieži suņa diedelēšana ar laiku kļūst nemitīga un apgrūtinoša. Kā rīkoties, lai suni no tās atradinātu, skaidrots nupat apgādā "Zvaigzne ABC" klajā nākušajā "Suņumīļa rokasgarāmatā".

"Iedosi velnam mazo pirkstiņu, paņems visu roku," – tāda ir latviešu tautas paruna, un tā ir ļoti labi attiecināma uz suņu diedelēšanu. Ja dosi, tad prasīs. Un, jo biežāk dosi, jo biežāk prasīs. Šajā ziņā suņa apetīte ir neremdināma. Viss, kas ir uz saimnieku galda un nav tik viegli dabūjams, dzīvnieka uztverē, protams, ir daudz kārdinošāks un garšīgāks nekā paša bļodiņā ieliktā barība.

Diemžēl, ja saimniekam ir "mīksta" sirds un kāds kumosiņš no viņa šķīvja ik pa brīdim ieceļo ķepaiņa mutē, tas var novest pie tā, ka suns atsakās no savas barības un vēlas ēst tikai saimnieku ēdienu. Šī problēma visbiežāk iet roku rokā ar dzīvnieka aptaukošanos un citām nebūšanām.

Source

MansDraugs.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form