Vai zosīm uzmetas zosāda?
Foto: Amit Gaur / cc

Vai zosīm uzmetas zosāda? Uz šo un daudziem tikpat āķīgiem jautājumiem nesen izdotajā grāmatā "Vai dzīvniekiem jātīra zobi?" izsmeļošas un vienlaikus izklaidējošas atbildes sniedzis ilggadējais Hellabrunnas zooloģiskā dārza direktors Hennings Vīsners. Piedāvājam mazliet ielūkoties grāmatas saturā.

Zosīm zosāda ne tikai uzmetas, viņām tā vienkārši ir. Parasti mēs to nevaram redzēt – izņemot reizes, kad zoss ir noplūkta un tās āda krāsnī apcepusies kraukšķīgi brūna. Tad kļūst saskatāmas it visas, pat vissīkākās, poras, kurās agrāk auga pa spalvai – līdzīgi kā mums, kad uzmetas zosāda un visi matiņi saslienas stāvus. 

Zosāda kā reakcija uz bailēm vai šoku var gadīties arī zosij. Tās spalvas saceļas kā siena guba., kad, piemēram, tuvumā zaglīgi cierē lapsa, gribot to aiznest. Ja uznāk drebulis, sīki zemādas muskulīši saslien stāvus gan cilvēka matiņus, gan zoss spalvas. Arī citiem dzīvniekiem varam novērot tādu pašu dusmu vai baiļu reakciju, visskaistāk – orangutaniem. Ja orangutans satiek kādu, kuru nevar ciest, tam saslienas stāvus viss kažoks! Salīdzinājumā ar šo skatu nobāl jebkura rūpīgi uzkasīta dāmu frizūra.

Sakaitinātām zosīm labāk ceļā nestāties, jo pieaudzis zostēviņš, sešus vai septiņus kilogramus smags, var pamatīgi ieknābt. Īpaši piesardzīgiem jābūt bērniem, jo citādi tie riskē dabūt lielus, sāpīgus zilumus, turklāt, sitot ar spārniem, zostēviņš pat var saluzt bērnam rociņu. Droši ķerties klāt var tikai Ziemassvētku zosij – tā, šķiet, veselībai nekaitē.

Viena problēma zosis neskar – tām nekad nesalst. Kamēr mēs, cilvēki, bieži trīcam un drebināmies, un dabūjam zosādu, tāpēc ka vakars metas vēss un mēs kārtējo reizi neesam saģērbušies pietiekami silti, zosīm pat ledainā ūdenī nekad nav aukstas kājas.

Zinot, cik fantastiski silda glīts dūnu guļammaiss, nav jābrīnās, ka zoss savā spalvu tērpā ir tik labi pasargāta no aukstuma. Turklāt īpašs triks tai palīdz izvairīties no kāju apsaldēšanas ledainā ūdenī.

Zosīm un citiem ūdensputniem ir tāda kā iebūvēta tvaika apkures sistēma. Ap vēnām un artērijām tām ir muskuļi, kas funkcionē līdzīgi ventiļiem. Kad ziemā ir ļoti auksti, zoss šos muskuļus izmanto, gluži kā noslēdzot apkures sistēmu, un tad apasiņota tiek tikai daļa kājas – joprojām pietiekami daudz, lai netrūktu skābekļa un siltuma, taču temperatūra kājās kļūst ievērojami zemāka, nekā tā ir pārējās ķermeņa daļās. Asinis, kas plūst atpakaļ uz sirdi, pēc pretstraumes principa tiek papildus sasildītas – lūk, kāda savdabīga un neparasta enerģijas un siltuma taupīšanas metode!

Zoss, kad vien to vēlas, var vienkārši pievilkt kājas pie ķermeņa, lai tās sasildītu gluži kā dūnu guļammaisā, – tas ir ļoti praktiski.

Avots: Hennings Vīsners. Vallija Millere. "Vai dzīvniekam jātīra zobi? ... un citi jautājumi zoodārza direktoram." Jāņa Rozes Apgāds.

Grāmatā var atrast atbildes uz 52 āķīgiem jautājumiem. Uzziniet, vai dzīvnieki sporto? Vai vistas smejas? Vai čūskai ir aste? Vai cūkas ir cūcīgas? Vai mēdz būt bezbērnu truši? Vai dzīvniekiem tumsā bail? Vai odiem nekad nav sāta? Vai vilks ir tik ļauns kā pasakā? Vai tūkstoškājim ir tūkstoš kāju?

Source

MansDraugs.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form