Uz sākumu Sākums Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem? Lasi, iedvesmojies, balso! Atbildīgi arī dārzā Pastāsti un iedvesmo citus! Saules un zemes spēks uz tava galda Rūpnieciski ražotas kosmētikas plusi un mīnusi Dabas daudzveidībai pa pēdām Saikne starp dabu un cilvēku veselību Cilvēks. Dzīvnieks. Ainava. Atbildība un ilgtspējība kosmētikas maciņā Tērpties saskaņā ar sevi un dabu Bezatkritumu dzīvesveida pieci pamatprincipi Daba un kovidmīti 2020. gads dabas un cilvēka acīm Neapēst zemeslodi Vērtīga lasāmviela par cilvēka un dabas attiecībām Pandēmijas ietekme uz iešanu dabā 'Zero waste' kustības attīstība Lupatu verdzība Mazāk ir vairāk Stāsti bez derīguma termiņa Krīze nesākās vienā dienā Zaļo svešvārdu vārdnīca E-V Zaļo svešvārdu vārdnīca A-D
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
'Dabas policisti':
kā notiek nelegālo lomu tīkotāju tvarstīšana
Raksts: Sabīne Košeļeva
Foto: Viesturs Radovics
Dabas resursi nav neizsmeļami, tamdēļ rūpīgi jāseko līdzi to saprātīgai izmantošanai un jārada labvēlīgi apstākļi, lai tie varētu dabiski atjaunoties. Ja pilsētā kārtību starp cilvēkiem uzrauga policija, tad "dabas policijas" lomu pilda vides inspektori, tostarp arī sabiedriskie, kuri to bez atlīdzības dara no savas brīvas gribas. Kāpēc? Par to šajā stāstā.
Pagalam nemīlīgā novembra dienā, savilkuši siltas jakas un apāvuši gumijas zābakus, dodamies uz Ragaciemu, lai kopā ar Valsts vides dienesta (VVD) vides inspektoriem Ievu Gronsku, Sabīni Jaunbirzi, Raivo Braunu un sabiedrisko vides inspektoru Jāni Vancānu izzinātu viņu ikdienas darbu un nelegālās zvejas izskaušanas metodes.

Trīs vides inspektoru pārraudzībā ir gana plaša teritorija – no Jūrmalas robežas līdz Ēvažu stāvkrastam pie Slīteres nacionālā parka robežas –, kas ietver gan jūru, upes un ezerus, gan arī divas ostas (Engures un Mērsraga) un kuģus, zivju cehus un tirdzniecības vietas, kur jāpārbauda iepirkumus apliecinošie dokumenti. Tāpēc sabiedriskais vides inspektors ir liels atspaids reidos, citējot Jāni Vancānu – dažādu "rakaru" pieķeršanā nelegālā zvejā.

Un šādu rakaru netrūkst – pieradījumus viņu kaitnieciskajiem darbiem gūstam arī mēs, kad, apsekojot Starpiņupītes teritoriju, kas ir lašveidīgo nārstošanas vieta, krasta garajā zālē atrodam noslēptu tā dēvēto bridekli – pašdarinātu tīklu, ar kuru burtiski brien pa seklu upi un savāc tajā nārstojošās zivis. Kā lēš Vancāns, brideklis ir vēl pavisam svaigs – visticamāk, atstāts pēc iepriekšējās nakts zvejas, lai tiktu likts lietā atkal nākamnakt.
Tiesa, kā atklāj sabiedriskais inspektors, katru reizi, izejot reidā, pārkāpumus nekonstatē: "Reizēm nedēļām neko nevar atrast! Ir jāskatās pēc tā, kas notiek dabā. Ja nāk iekšā salaka, tad uz margām pie Starpiņupītes sēž kaijas. Tad viņi iesmeļ tepat no krasta ar ķeseli vai savāc vienkārši ar rokām."

Uz jautājumu, kāds ir maluzvejnieku profils, vides inspektori atsaka, ka pārsvarā tie ir cilvēki, kuri ar to nodarbojas mērķtiecīgi un regulāri. "Ir gan vientuļnieki, gan grupējumi. Jo mazāk cilvēku, jo grūtāk pieķert, bet lielākam lomam bez trim četriem cilvēkiem neiztikt. Un ir arī vienkārši negauši – atbrauc cittautieši ziemā brīvdienās un saliek kādas 120 ūdas (aukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi, – aut. piez.) uz pieciem cilvēkiem (vienam cilvēkam ir atļautas divas)," nelegālā loma tīkotāju paradumus atklāj Vancāns.

Maluzvejnieku metodes ir dažādas un kļūst arvien slīpētākas – jo sevišķi, ja nelegālā zivju ieguve ir vienīgais iztikas avots, mērķis ir dārgās zivis (lašveidīgie un nēģi) un paredzami lieli lomi. Mūsdienās pārkāpējiem palīgā nāk arīdzan tehnoloģijas, kā arī izdoma arvien mēdz pārsteigt.
Piemēram, Vancānam spilgtā atmiņā ir kādi reiz pieķerti nelegālie zvejnieki ziemā uz Engures ezera ledus. Viņi automašīnas šasijā bija izgriezuši caurumu, caur kuru, braucot pa ledu, urbuši tajā caurumus un laiduši iekšā ūdas. Viņš arīdzan atminas īpaši izmanīgus likumpārkāpējus uz slidām, kuri kailsalā, apbruņojošies ar beisbola nūjām, lukturiem un urbi, apdullināja zivis zem plānā ledus un veseliem maisiem naski nogādāja krastā stāvošajā automašīnā.

Taču visbiežāk pielietotie nelegālās zvejas rīki ir tīkli un murdi, seklā ūdenī arī žebērkļi, kā arī nārsta vietās lašus un nēģus mēdz vienkārši ķert ar rokām. Tiek pielietota arī elektrība, taču Kurzemes reģionālās vides pārvaldes vides inspektori neatceras, ka būtu savas darbības laikā savā teritorijā šādu metodi novērojuši.

"Reiz mums atbrauca "ciemiņš", kuram jau bija divi kriminālsodi par nelikumīgu zivju ieguvi Gaujā, un izdomāja, ka tāpat nelikumīgi varētu arī mēģināt tikt pie zivīm Kaņiera ezerā. Ar vietējā iecirkņa inspektoru, Valsts policijas darbinieku, mēs naktī gulējām laivā niedrēs un gaidījām vairākas stundas. Te beidzot nāk laiva – pilna ar baltiem maisiem, kuros ir tīkli. Kolīdz sāk mest pirmos tīklus iekšā, tā mēs izbraucam ar elektromotoru no niedrēm ārā un dzenamies pakaļ. Knapi panācām un krastā aizturējām. Pa ceļam viņš vēl centās izsvaidīt maisus pa ūdeni, bet tie jau negrimst. Savācām gan viņu, gan maisus un nodevām Valsts policijai, kur viņam ierosināja jau trešo krimināllietu," stāsta Vancāns, lūgts atsaukt atmiņā kādu īpaši spilgtu reidu.
Kur nonāk atsavinātais nelegālais loms? "Ja zivis izrāda dzīvības pazīmes, obligāti ir jālaiž atpakaļ. Un arī pa pusei dzīvas laiž atpakaļ. Pat ja viņas neatžirgs, būs barība putniem. Upe pati zinās, ko ar to darīt. Ja zivju ir tonnām, tad tās nonāk Valsts policijas materiālajās rezervēs, tiek nodotas bērnunamiem, pansionātiem utt. Atsavinātās zivis ar likumu ir aizliegts izlaist citā ūdenstilpē, jo katrai zivij un katrai vietai ir savas specifiskās baktērijas un slimības, kas citur var izjaukt dabīgo mikrofloru," stāsta Vancāns.

Vaicāts par savu motivāciju bez atalgojuma savā brīvajā laikā tvarstīt maluzvejniekus, Vancāns atsaka, ka tā gluži vienkārši ir pienākuma apziņa: "Tas ir interesants darbs. Galvenais – pieiet tam ar entuziasmu. Pirmkārt, es esmu izbijis policists un man tas ir asinīs. Tā ir misija. Pārējie sabiedriskie palīgi, kas nav policisti, pārsvarā ir bijušie zvejnieki, makšķernieki un spiningotāji. Tas ir ļoti vērtīgi, jo viņi perfekti pārzina zivis, māk atšķirt to sugas. Pēc izskata uzreiz pasaka, vai tas ir taimiņš vai lasis."
Pašreiz Latvijā zvejas un makšķerēšanas uzraudzībā un kontrolē piedalās 77 sabiedriskie vides inspektori, un Valsts vides dienests sabiedrisko inspektoru atestāciju rīko divas reizes gadā. 2021. gada jūnijā to nokārtoja 20 jaunie sabiedriskie vides inspektori, bet septembrī – vēl četri.

Saskaņā ar VVD sniegto informāciju kopumā 2021. gada deviņos mēnešos veiktas 3426 zvejas un makšķerēšanas pārbaudes, savukārt oktobrī, veicot pastiprinātu ūdenstilpju kontroli lašveidīgo zivju nārsta laikā, VVD inspektori devās 151 pārbaudē. Šo pārbaužu laikā atklāti astoņi administratīvie pārkāpumi, no kuriem pieci bija makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi un trīs – rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpumi.

Oktobra pārbaužu rezultātā, sadarbojoties ar Valsts policijas, pašvaldību policijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersonām un sabiedriskajiem vides inspektoriem, tika atrasts un izcelts nelikumīgi izmantots 61 zivju tīkls, divi zivju murdi, divi vēžu murdi un 41 nēģu ķeramais rīks. Visvairāk nelegālo zivju ieguves rīku tika konstatēts Kurzemes reģiona upēs.

Savukārt 2021. gada deviņos mēnešos pārbaužu rezultātā izņemti 2138 zvejas rīki (t.sk. bezsaimnieka – 2004), no kuriem jūras un piekrastes zvejas kontrolē izņemtie zvejas rīki: 112 ( t.sk. bezsaimnieka – 82), bet iekšējo ūdeņu zvejas un makšķerēšanas kontrolē izņemtie zvejas un makšķerēšanas rīki – 2026 (t.sk. bezsaimnieka – 1922).
Lai arī vides inspektori atzīst, ka maluzvejniekus nav iespējams pārmācīt un vienīgā metode, kas var atturēt viņus no nelegālās nodarbes, ir bargi sodi, tomēr neizpaliek arīdzan pozitīvais. Kopumā maluzvejnieku skaits sarūk, jo nomainās paaudzes un jauni nelegālā loma tīkotāji klāt nāk maz, kā arī iedzīvotāji kļūst atbildīgāki un ziņo, ja novēro kādas aizdomīgas darbības.
Savvaļas lašu populācija pēdējos 30 gados Latvijā ir ļoti samazinājusies – dabīgo Latvijas lašu Latvijas ūdeņos varētu būt vien ap 15% (pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie), tādēļ to nārstošana ir jo sevišķi aizsargājama. Liegums to ieguvei sākas 1. oktobrī un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē ilgst līdz 15. novembrim, bet iekšējos ūdeņos – līdz 31. decembrim. Un arīdzan licencētajās lašveidīgo zivju makšķerēšanas vietās Salacā un Gaujā līdz 1. janvārim to makšķerēšana ir aizliegta.

Par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu zivju resursiem nodarītie zaudējumi ir noteikti:

  • 715 eiro apmērā – ja lasis vai taimiņš iegūts, makšķerējot jūrā un iekšējos ūdeņos, kā arī veicot nelikumīgu zveju ar rūpnieciskās zvejas rīkiem iekšējos ūdeņos;

  • 429 eiro – ja lasis vai taimiņš iegūts rūpnieciskajā zvejā jūrā.
Savukārt administratīvais sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu var sasniegt 350 eiro, bet par rūpnieciskās zvejas pārkāpumu – fiziskai personai 700 eiro, juridiskai – 4300 eiro. Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts būtisks kaitējums, pārkāpējam draud kriminālatbildība.
Aicinām iedzīvotājus neiegādāties nelikumīgi nozvejotas zivis, kā arī ziņot par novērotajiem pārkāpumiem, zvanot 26338800!
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.