Uz sākumu Sākums Par pretrunīgajām cilvēka un dzīvnieka attiecībām Pret nevajadzīgu nogalināšanu Iepazīt dabu grāmatās Zaļie pirmsvēlēšanu solījumi Cilvēka un augu attiecības Pieci bioloģiskie lauksaimnieki Izzināt dabu rudenī Māksla un ekoloģiskā identitāte Dabas velšu spēks Vai tu atpazīsti tauriņus? Pierakstīt dabas skaņainavu Animācijas filmas par dabu Latvijas biotopu daudzveidība Visvairāk apdraudētie dzīvnieki Ekolatvietim pa pēdām Dabīgi uzkopšanas līdzekļi Intīmā higiēna un dabas aizsardzība Slavenības – vides aizstāvji Vides aktīvisma aizsākumi Dabai draudzīgs un veselīgs uzturs Latvijas lauksaimniecības politikas anatomija Gada varoņi dabā Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem 100 idejas, lai dzīvotu zaļāk Jēgpilniem svētkiem Dabas iznīcināšanas temps Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem? Lasi, iedvesmojies, balso! Atbildīgi arī dārzā Pastāsti un iedvesmo citus! Saules un zemes spēks uz tava galda Rūpnieciski ražotas kosmētikas plusi un mīnusi Dabas daudzveidībai pa pēdām
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Eksperti: Zaļajos solījumos iezīmējas partiju nezināšana un vienaldzība
Teksts: Raivis Bahšteins
Foto: Shutterstock, LETA un publicitātes foto
Partiju programmu "zaļums" no vienas puses un reālās iespējas politiskos solījumus realizēt – no otras. Kā vēlētājam identificēt jēdzīgo partiju programmās, nošķirot no tukšiem salmiem?
Vairākas partijas, kas startē 14. Saeimas vēlēšanās, savās vēlēšanu programmās piesauc Eiropas zaļo kursu, klimatneitralitāti, ilgtspējīgu attīstību, bet kopumā rodas iespaids, ka svarīgākas ir īstermiņa sociālās problēmas. Tā, izvērtējot partiju programmas, secina eksperti no dabas aizsardzības organizācijām. 

Partiju piedāvājumā nav gandrīz nekā par dabas daudzveidību, aprites ekonomiku, saldūdeņu kvalitātes uzlabošanu, pārtikas ražošanu videi draudzīgā veidā – jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības un visas pasaules fokusā.

"Turpmākajos gados izšķiršanās par rīcību šo tematu risināšanā lēmumu pieņēmējiem būs ļoti nepieciešama arī Latvijā. Neizpratne par šo jautājumu mērogu iezīmē partiju nezināšanu vai vienaldzību," uzskata Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Partiju programmas – bez "grand prix"
Ja vēlētājam bilde nekļūst skaidrāka pēc programmu izstudēšanas, palīgā var nākt vadošo dabas aizsardzības organizāciju iniciatīvas "Zaļais barometrs" partiju piedāvājuma analīze. Tā īpaši noderīga tiem vēlētājiem, kuriem nav vienaldzīgi vides un klimata jautājumi.

"Zaļā barometra" eksperti, izvērtējot katru partiju skalā no nulles līdz desmit (atbilstoši Eiropas zaļā kursa pārstāvētajām jomām), maksimālo punktu skaitu nav piešķīruši nevienai partijai. Visaugstāk – ar sešiem punktiem – novērtēta partija "Progresīvie", kam seko "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kas katra saņēmusi četrus punktus. Viszemāk vērtētas partijas "Saskaņa", "Apvienotais saraksts", "Konservatīvie", kam ticis tikai pa vienam punktam, bet "Latvija pirmajā vietā" palikusi pilnībā bez punktiem, jo savā programmā par "Zaļā barometra" redzeslokā esošajiem jautājumiem nerunā vispār. Ar "Zaļā barometra" novērtējumu var iepazīties šeit
Rīku, kas atvieglo izvēles izdarīšanu vēlētājiem, piedāvā arī sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv". Piekrītot vai nepiekrītot "Partiju šķirotavas" sagatavotajiem apgalvojumiem, no kuriem vairāki ir veltīti videi un klimatam, vēlētājs var viegli "izrēķināt" savām vērtībām atbilstošāko politisko spēku. "Partiju šķirotava" aptver jautājumus par mežu izciršanu, klimata pārmaiņām, lielāku atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai. "Partiju šķirotavas" projektu "Lsm.lv" īsteno kopā ar sabiedriskās politikas centru "Providus".
Kā skaidro "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, 14. Saeimas "Partiju šķirotavas" koncepcija paredzēja iekļaut vismaz trīs jautājumus par katras ministrijas pārraudzītajām tēmām. Tā kā zaļie jautājumi skar ne tikai vidi, videi veltīto jautājumu skaits ir lielāks. Jautājumu loku noteikusi to aktualitāte sabiedrībā un partiju atšķirīgais skatījums uz šiem tematiem.
Koķetēt nevarēs
"Vai jaunā sasaukuma deputāti panāks ilgi gaidītos uzlabojumus vides jautājumos, piemēram, meža apsaimniekošanā, un pēc četriem gadiem varēsim 14. Saeimas pilnvaru laiku nodēvēt par ilgtspējīgu? Lai cik tas būtu nepieciešams, šādu iespējamību pašlaik drīzāk es vērtētu kā pasaku," pēc partiju piedāvājuma izstudēšanas atzīst Rozītis. Dažas partijas uzsvērušas ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldības attīstību. Rozīša ieskatā, šāda apņēmība noteikti vērtējama pozitīvi, jo īpaši situācijā, kad katastrofāli trūkst politiskās gribas pozitīvām pārmaiņām mežsaimniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības jomās. 

Vērtējot partiju programmu saturu un publiskajās diskusijās izskanējušo no politiķu mutēm, iniciatīvas "Zaļais barometrs" koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka izceļ jautājumu par klimatneitralitātes sasniegšanu. "Kopumā rodas sajūta, ka partijas apņemas turpināt šo virzienu. Bet tas arī ir saprotams, jo daudz iespēju manevrēt nebūs – Eiropas Savienības spiediens Latvijai nedos iespējas koķetēt ar prasībām," viņa vērtē. No otras puses – šis ir virziens, kur var droši solīt, jo tik un tā šie darbi būs jāpaveic, spriež zaļās politikas vērotāja. 

"No otras puses, nepamet sajūta, ka solījumi par enerģētiku, zaļajām energotehnoloģijām programmās ir tikai tāpēc, ka Ukrainā ir karš. Ļoti labi, ka politiķi skatās šajā virzienā, apstākļu spiesti, bet pagaidām arī tie ir tikai vārdi," atzīst Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis. 

Arī biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga piekrīt, ka uz klimata jautājumiem partijas, pošoties uz 14. Saeimu, lielākoties skatījušās caur kara un energoresursu cenu pieauguma prizmu. "Lai patiešām panāktu pāreju uz klimata neitralitāti un godīgāku atbildības sadalījumu, lielāka uzmanība būtu jāpievērš enerģijas patēriņa samazināšanai un energonabadzības izskaušanai," uzsver Brizga. Viņaprāt, svarīgs jautājums ir transports, bet to lielākā daļa partiju atstājušas novārtā. Nākamās Saeimas pilnvaru laikā Latvijai būs jārada skaidra stratēģija par nākotnes mobilitāti, atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem un par to, ko liksim vietā – gan pilsētās, gan mobilitātes nodrošināšanai lauku teritorijās. Neviens no šiem jautājumiem nav vienkārši risināms un pagaidām trūkst arī aktīvas diskusijas sabiedrībā, atzīst eksperti.
Bruģē atkāpšanās ceļu
Paraugoties uz vides jautājumu loku plašāk, "Zaļā barometra" koordinatores vērtējumā, daļa no partijām virzību uz zaļo kursu uzskata par saistošu, vienlaikus saglabājot piesardzību – kā atkāpšanās ceļu.

Vitajevska-Baltvilka novērojusi, ka politiķu diskusijās izskan atšķirīga izpratne par vides jautājumiem, ja salīdzina ar partiju programmām. Deputātu kandidāti, uzrunājot viena vai cita veida auditoriju, pielāgo sakāmo klausītājam. "Programmas rakstītas visiem vēlētājiem, bet diskusijās parasti ierodas konkrēti kandidāti, kas vēlas uzrunāt konkrētu auditoriju. Tas norāda uz politiķu piesardzību," norāda eksperte. Partiju programmās zīmju skaits ir ierobežots, bet, neskatoties uz to, tās partijas, kas vēlējās izcelt savu vēlmi sekot zaļajam kursam, to spēja izdarīt kodolīgi. Tas ir labāk, nekā šo tēmu izvērst neprofesionāli, ar neskaidriem un populistiskiem formulējumiem, jo ir arī šādi piemēri, vērtē eksperte.

Vēl kāds būtisks aspekts – laikā, kad kāpj inflācija, vēlētājs ir ļoti jūtīgs pret liekiem valsts tēriņiem, skaidro Vitajevska-Baltvilka. "Tiek uzturēts mīts, ka īstenot zaļā kursa mērķus pašlaik nevaram atļauties. Taču ir pilnīgi pretēji – bezdarbība novedīs pie tā, ka mums nāksies samaksāt daudz vairāk, jo dabas daudzveidības iznīcināšana atsaucas uz klimata pārmaiņām un sabiedrības veselību. Tas pilnīgi netiek ņemts vērā." Vitajevska-Baltvilka piebilst, ka sabiedrībā nepieciešams stiprināt izpratni par to, ka vide un klimats ir caurviju jautājumi, tāpat kā, piemēram, izglītība vai veselība.

Brieža ieskatā, partijas, gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, kļuvušas nedaudz atbildīgākas. "Partijas vismaz attiecībā uz vidi nesola lietas, par kurām tāpat ir skaidrs, ka tās vai nu nedarīs, vai nevar izdarīt. Uz 13. Saeimas vēlēšanām solījumi bija daudz vieglprātīgāki, piemēram, reti kura partija nesolīja lielāku atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai. Kā bioloģiskais bitenieks jūtos stipri pievilts, jo lielāks atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai solījumiem nav sekojis, bet gan tieši pretēji. "Zaļā barometra" veiktās parlamentāriešu aptaujas pie Saeimas nama parādīja, ka liela daļa pat nezina, kas tā ir. Tāpēc varbūt ir labi, ka nesola to, ko tāpat nedarīs," vērtē Briedis.
Tiek uzturēts mīts, ka īstenot zaļā kursa mērķus pašlaik nevaram atļauties. Taču ir pilnīgi pretēji – bezdarbība novedīs pie tā, ka mums nāksies samaksāt daudz vairāk, jo dabas daudzveidības iznīcināšana atsaucas uz klimata pārmaiņām un sabiedrības veselību. Tas pilnīgi netiek ņemts vērā.
Iniciatīvas "Zaļais Barometrs" koordinatore
Baiba Vitajevska-Baltvilka
Četrgadīgs "ilgtermiņš"
Arī Briedis piekrīt – labi, ja politisko spēku vīzija aizsniedzas līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet kopumā partijām raksturīgi uz dzīvi raudzīties īstermiņā. "Reti kura partija skatās tālāk par četru gadu termiņu, jo parasti ar vēlētājiem izvēlas komunicēt par izdevīgumu tepat un tūlīt," komentē Briedis. Piemēram, pirms iepriekšējām vēlēšanām atsevišķas partijas runāja par pesticīdu atkarības mazināšanu, bet no solītā četru gadu laikā padarīts maz, lai neteiktu – nekas. 

Viņam piekrīt kolēģis no Pasaules Dabas fonda: "Nekļūst skaidrs, vai partijām vispār ir vismaz desmitgades stratēģiskais plāns, uz kā būvēta programma, vai arī notiek tikai plūšana pa straumi." Vērtējot nesaderību viena saraksta deputātu kandidātu viedokļos, kā arī pretrunas starp partijas pausto tagadnē un programmā solīto nākotnei, grūti saskatīt partiju kopējās pozīcijas vīziju, kur nu vēl skaidrību vides jautājumos. 

Latvijas īpatnība ir tā, ka mums nav nevienas spēcīgas tieši uz vidi orientētas partijas, kā tas ir daudzās citās valstīs. Pēc Rozīša domām, tas nenozīmē, ka Latvijā nav cilvēku, kuriem rūp klimata un dabas jautājumi un kas būtu spējīgi darboties politikā, bet iemesls ir pieprasījuma trūkums sabiedrībā. Lai arī interese par vides tēmām pieaug, vide pagaidām vēl nav dominējoša kā prioritārs izvēles kritērijs. Vēl aktuāls ir jautājums par to, vai vispār par vides jautājumiem jārunā nošķirti. "Tiem vajadzētu būt automātiski integrētiem stratēģijās, mērķos, uzdevumos. Ar katrām nākamajām vēlēšanām mēs ejam tuvāk šādai izpratnei," bilst Rozītis.
Solījumi bez dabas seguma
Arī Andreja Brieža ieskatā politiķi pašlaik spoguļo sabiedrības izpratnes līmeni. "Par to, ka mums ir klimata krīze, dabas daudzveidības krīze, – varbūt to varam pamanīt atsevišķu politisko partiju retorikā, bet faktiski tā ir tēma, kas nevienam nešķiet īpaši aktuāla, un kur nu vēl mocīties piedāvāt tai kādus risinājumus... Diemžēl. Nezinu, vai to var pārmest tikai politiķiem, arī lielai daļai Latvijas iedzīvotāju šķiet – mēs esam dikti zaļi, bet klimata pārmaiņas ir problēma applūst sākušām salu valstīm un Āfrikai, bet mēs turpināsim dzīvot tikpat labi kā līdz šim." Noklusētā dabas daudzveidības samazināšanās partiju programmās Briedim sagādājusi lielu vilšanos, jo partijas par to izvēlas nerunāt vispār. "Mēs varam kaut kādu saistību ar šo jautājumu atrast tikai viena saraksta programmā, bet pārējās partijas par to klusē. Dabas daudzveidība nav politisko partiju dienaskārtībā. No vienas puses, ir atbalsts zaļajam kursam, bet, ja skatāmies padziļināti, tad – nekā," kritizē Briedis.

Arī Rozītis saka – vērojama tikai atsevišķu atslēgvārdu izmantošana, izraujot tos no konteksta. Tas norāda uz to, ka patiesībā zaļais kurss nav detalizēti analizēts un tā mērķi nav izprasti. Dažas partijas norāda, ka vides mērķu īstenošana tiks realizēta iedzīvotāju un nacionālās ekonomikas interesēs, tādējādi vedinot saprast, ka tiks darīts tikai tik, cik Latvijā uzskatīsim par vajadzīgu. "Var piekrist tik tālu, ka mums jādomā par gudrāko un efektīvāko pasākumu kopumu, bet tas nedrīkstētu nozīmēt atteikšanos no zaļā kursa uzdevumu izpildes ar noteiktiem sasniedzamiem rādītājiem," uzsver Rozītis. 
Nezinu, vai to var pārmest tikai politiķiem, jo arī lielai daļai Latvijas iedzīvotāju šķiet – mēs esam dikti zaļi, bet klimata pārmaiņas ir problēma applūst sākušām salu valstīm un Āfrikai, bet mēs turpināsim dzīvot tikpat labi kā līdz šim.
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs
Andrejs Briedis
Kā tad īsti balsot zaļi?
"Ja vēlētājs vēlas uzlabot vides stāvokli, pirmais solis – obligāti doties uz vēlēšanām. Otrkārt, runāt par klimata un dabas jautājumiem ar saviem ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem. Kāds atbildēs, ka šodienas prioritātes ir sociālekonomiskie jautājumi, un tam noteikti var piekrist, bet tas nevar būt vienīgais kritērijs, izdarot izvēli vēlēšanās," uzskata Pasaules Dabas fonda vadītājs. Klimata un dabas krīžu pārbaudījumi būs dienaskārtībā arvien biežāk, turklāt ar neierobežotu attīstības perspektīvu. Cilvēkam, kam rūp klimata un dabas jautājumi, partiju programmas var izskatīties aplam trūcīgas, tomēr Rozītis mudina atlasīt cerīgākās partijas, rūpīgi pārlasīt kandidātu sarakstus, izsverot partiju un vadošo kandidātu līdzšinējos viedokļus un rīcību vides jomā. "Nevajadzētu šo uzdevumu arī vienkāršot, piemēram, pamanot kādu vides aizstāvi sarakstā un tāpēc automātiski balsojot par konkrēto partiju. Viens vai divi ierindas deputāti vai partijas biedri var nebūt noteicošais spēks lēmuma pieņemšanā, jāmēģina izprast kopējo partijas un tās līderu nostāju," norāda Rozītis.

"Kāds atbildēs, ka šodienas prioritātes ir sociālekonomiskie jautājumi, un tam noteikti var piekrist, bet tas nevar būt vienīgais izvēles kritērijs, izdarot izvēli vēlēšanās."

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors

Kā īsti rīkoties vēlētājam, kuram vides jautājumi ir prioritāri, bet partiju programmās šī sadaļa šķiet patukša? Andrejs Briedis iesaka pavērtēt, kāda ir bijusi simpatizējošā politiskā spēka nostāja vides kontekstā saistībā ar mežiem vai citos jautājumos. Piemēram, valdošā koalīcija no vienas puses savā retorikā uzsvērusi, ka bioloģiskā daudzveidība ir būtiska un dabas resursi jāizmanto prātīgi, bet ar aizvadītās vasaras koku ciršanas grozījumiem diezgan nepārprotami tika parādīts pretējais. "Nebūt neapgalvošu, ka vides aspekts ir vienīgais un nekas cits nav svarīgs, dodoties vēlēt. Pat ja vides jautājumi vēlētājam nerūp, daudz svarīgāk ir vispār aiziet un nobalsot par viņam pieņemamāko izvēli."
Iniciatīvas "Zaļais barometrs" partiju zaļuma novērtējums pirms 14. Saeimas vēlēšanām – detalizētāka informācija šeit.

Lasi vēl

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.