Uz sākumu Sākums Latvijas biotopu daudzveidība Visvairāk apdraudētie dzīvnieki Ekolatvietim pa pēdām Dabīgi uzkopšanas līdzekļi Intīmā higiēna un dabas aizsardzība Slavenības – vides aizstāvji Vides aktīvisma aizsākumi Dabai draudzīgs un veselīgs uzturs Latvijas lauksaimniecības politikas anatomija Gada varoņi dabā Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem 100 idejas, lai dzīvotu zaļāk Jēgpilniem svētkiem Dabas iznīcināšanas temps Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem? Lasi, iedvesmojies, balso! Atbildīgi arī dārzā Pastāsti un iedvesmo citus! Saules un zemes spēks uz tava galda Rūpnieciski ražotas kosmētikas plusi un mīnusi Dabas daudzveidībai pa pēdām Saikne starp dabu un cilvēku veselību Cilvēks. Dzīvnieks. Ainava. Atbildība un ilgtspējība kosmētikas maciņā Tērpties saskaņā ar sevi un dabu Bezatkritumu dzīvesveida pieci pamatprincipi Daba un kovidmīti 2020. gads dabas un cilvēka acīm Neapēst zemeslodi Vērtīga lasāmviela par cilvēka un dabas attiecībām Pandēmijas ietekme uz iešanu dabā 'Zero waste' kustības attīstība Lupatu verdzība Mazāk ir vairāk
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Iepazīsties!
2022. gada varoņi dabā
Raksts: Kitija Balcare
Foto: Edgars Smislovs
"Kas notiek ar visiem tiem gada dzīvniekiem un putniem? Viņiem piešķir valsts finansējumu uz to gadu?" Tā vaicāja kāds aktīvs sociālā tīkla "Twitter" lietotājs Toms janvāra sākumā, cenšoties izdibināt, ar kādu mērķi popularizē gada varoņus dabā. Īsā atbilde ir nē. Taču garākā atbilde: gada varoņi ir tāpēc, lai ikviens tos izzinātu tuvāk, apzinoties to lomu dabā un vienlaikus arī cilvēka dzīvē. Jo vairāk iepazīsim, jo uzmanīgāki būsim. Jauns gads – jauni varoņi dabā, kurus izziņo vides un dabas organizācijas.
Gada dzīvnieks – zebiekste, vismazākais plēsējs pasaulē

Zebiekste Mustela nivalis ir pavisam maza medniece ar spēcīgu sakodienu: tā spēj nokost par sevi vairākas reizes lielāku medījumu, piemēram, zaķēnu vai ūdensžurku. Turklāt tā prot palikt nepamanīta cilvēka acij. Zebiekstes ķermeņa garums svārstās no piecpadsmit līdz divdesmit centimetriem, bet aste nepārsniedz trešdaļu pašas garuma jeb piecus līdz sešus centimetrus. Tas, cik garš ir mazais, bet veiklais dzīvnieciņš, ir atkarīgs ne tikai no dzimuma, bet arī no vietas, kur tas mīt. Zoologi uzskata, ka šis dzīvnieks ir mazākais plēsēju kārtas zīdītājs pasaulē.

Kur meklēt?

Zebieksti acīga acs var pamanīt ne tikai mežos, pļavās, upju tuvumā, bet arī pilsētas nomalē, lauku sētas pagalmā vai kūtī. Visbiežāk tur, kur ir barība – peles, kurmji, ciršļi. Ja tomēr dabā neizdodas ieraudzīt, jādodas uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju. Tur redzamā zebiekste neaizbēgs.
Foto: R. Matrozis
Gada putns – svīre, nepagurstošā lidotāja pilsētā

Svīre Apus apus ir neparasta ar to, ka lielāko daļu savas dzīves laika pavada lidojumā. Lidojumā tā var gan baroties, gan savākt materiālu ligzdai, gan pāroties un pat gulēt. Svīre, kuru nezinātājs var viegli sajaukt ar bezdelīgu vai mājas čurksti, atšķiras ar to, ka ir lielāka par tām, ar tumšu ķermeņa apakšpusi un ar garākiem, sirpjveida spārniem. Latvijas Ornitoloģijas biedrība vēsta, ka pirmo reizi gada putna gods ir piešķirts putnam, kura galvenā dzīvotne ir cilvēku apdzīvotas vietas – pilsētas un ciemi.

Kur meklēt?

Pilsētās, ciemos, ēku bēniņos vai zem jumta pārkarēm, ēku spraugās, kas piemērotas ligzdošanai – laikam, kad svīre uz īsu brīdi pārtrauc lidojumu, lai parūpētos par saviem pēcnācējiem.
Foto: Edgars Smislovs
Gada dzīvotne – pilsēta, kurā dzīvo arī daba

Pilsētas loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā aizvien pieaug. Latvijas Dabas fonds pilsētu pasludinājis par gada dzīvotni, mudinot ikvienu dot vairāk vietas dabai cilvēku visblīvāk apdzīvotajā vidē. Daba pilsētā ne tikai uzlabo cilvēka fizisko un garīgo stāvokli, bet arī nodrošina dzīves vidi, tostarp attīra gaisu, ūdeni, augsni, karstā dienā gādā par ēnu.

Kur meklēt?

Dabu pilsētā var ieraudzīt parkos, pagalmos, ūdeņu malās, retāk pļautā zālienā, dobumainos kokos, ceļmalās, urbānos dārzos un citviet.
Foto: Kristaps Kalns un Ilze Priedniece
Gada kukainis – skujkoku dižkoksngrauzis

Skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium ir līdz pat trim centimetriem liela, tumši brūna, ar sarkanbrūniem matiņiem klāta vabole ar gariem taustekļiem uz galvas, kura sastopama vecos, saulainos priežu mežos, kur ir pietiekami atmirušās koksnes ­– veco priežu kritalu. Tiesa, viegli sajaucama ar citiem Latvijā sastopamiem koksngraužiem. Latvijas Entomoloģijas biedrība, šo kukaini izmantojot par vēstnesi, aicina sabiedrību iedziļināties mežu un dabas daudzveidības mijiedarbē.

Kur meklēt?

Vecos, saulainos priežu mežos ar atmirušu koksni, arī izcirtumos un jaunaudzēs, ja tur ir kritalas. Taču jāņem vērā, ka kukainim ir raksturīgs slēpts nakts dzīvesveids, bet dienā tam paslēpties mizās un koku spraugās palīdz tā neuzkrītošais krāsojums.
Foto: Uģis Piterāns
Gada bezmugurkaulnieks – mitrene, visbiežāk redzētais "vēzītis"

Mitrenes, kas pārstāv Oniscoidea virsdzimtu no vienādkājvēžu Isopoda kārtas, ir vienīgie Latvijā mītošie vēžveidīgie organismi, kuri ir iemanījušies elpot ar žaunām, turklāt dzīvojot pastāvīgu sauszemes dzīvi. Dažas no mitreņu sugām briesmu brīžos mēdz sarauties apaļā, bruņām klātā lodītē. Latvijas Entomoloģijas biedrība uzsver, ka mitrenes nav kaitnieciskas un no tām nav jābaidās pat, ja tās apdzīvo paša vannasistabu. Mitrenes pašas mitrumu nerada, bet ir signāls, ka vietā, kur tās redzētas, ir mitri apstākļi.

Kur meklēt?

Mitrenes ir visbiežāk redzētais "vēzītis", jo sastopamas visos sauszemes biotopos, arī cilvēku mājokļos, malkas šķūņos un neskartākos, ēnainākos pagalma nostūros, piemēram, zem akmens vai zem kritalas. Jāatceras, ka mitrenēm netīk uzturēties saulainās vietās, tāpēc tās ir aktīvas galvenokārt naktī un krēslā.
Foto: Valda Ērmane (dabasdati.lv) un Uģis Piterāns
Gada ģeovieta – Krustalīča un Kraukļa klintis, ainaviskās vertikālās kraujas

Krustalīča un Kraukļa klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži – dolomīti, kuros ieraugāmas arī fosīlās atliekas un ievērības cienīgi minerāli veidojumi. Latvijas Petroglifu centrs norāda, ka vertikālās kraujas šodienas Latvijas ainavā ir neparastas un izcili ainaviskas, turklāt tur sastopamas retas mūru un plūksnu sīkpapardes un citi klinšu augi. Pats Krustalīcis esot appludināts jau 1966. gadā Pļaviņu hidroelektrostacijas vajadzībām, taču Krustalīča klintis var tikt uzskatītas par Latvijā garākajām vienlaidus klintīm, teju divarpus kilometru garumā. Tā ir iespēja ieraudzīt dolomīta slāņus, kuri iestiepjas Daugavas dzīlēs. Tiesa, vertikālās kraujas aplūkojamas vien no upes puses, piemēram, no laivas.

Kur meklēt?

Klintis stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abpus Daugavai – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā. Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā (līdz 40 metriem dziļā) kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas divus līdz četrus metrus augstas sienas. Vidzemes pusē dolomīta klintis var aplūkot arī Klintaines applūdušajos karjeros.
Foto: Juris Smalinskis
Gada gliemis – ziemeļu upespērlene, jutīgā straujteču cienītāja

Ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera Latvijā ir izmirstoša suga, lai arī kādreiz bijusi sastopama ļoti daudzās upēs visā Eiropā. Latvijas Malakologu biedrība skaidro, ka galvenais iemesls ir mazuļu bojāeja pirmajos dzīves gados, jo tie ir ļoti jutīgi pret paaugstinātu slāpekļa saturu ūdenī, bet pieaugušās gliemenes ir jau mazāk jutīgas pret piesārņojumu. Trūkst arī piemērotu smilts un grants slāņu straujteču upēs, lai mazuļi varētu izdzīvot līdz piecu, sešu gadu vecumam. Par labu gliemenēm nenāk arī bebru uzpludinājumi, kuru dēļ gliemenes arī iet bojā.

Kur meklēt?

Pašlaik upespērleņu aizsardzībai Latvijā ir izveidoti četri dabas liegumi. Ziemeļu upespērlenes stāstu var meklēt Latvijas Universitātes Muzeja veidotā virtuālā ekspozīcijā "Upespērlenes Latvijā". Arī "Latvijas Pastā" uz 2021. gadā izdotas pastmarkas.
Foto: Mudīte Rudzīte
Gada sēne – brūnzobes, vecu skujkoku mežu iemītnieces

Rūsganā brūnzobe Hydnellum ferrugineum un Peka brūnzobe Hydnellum peckii, abas tikušas gada sēnes godā, abas uz acu skatienu ir līdzīgas, jo atšķirība ir saskatāma vien ar mikroskopu. Drošāka atpazīšanas pazīme ir garša, jo rūsganā brūnzobe nav rūgta, bet Peka brūnzobe ir rūgta. Latvijas Mikologu biedrība norāda, ka abām sēnēm ir nepatīkama garša un sīksta konsistence, līdz ar to tās nav ēdamas, lai gan nav indīgas.

Kur meklēt?

Gada sēnes ir sastopamas vecos skuju koku mežos ne tikai Eiropā, bet arī Ziemeļamerikā, Āzijā, Ziemeļāfrikā, vietās, kur ir nabadzīga vai smilšaina augsne. Rūsganā brūnzobe un Peka brūnzobe ir jutīgas pret slāpekļa savienojumu uzkrāšanos augsnē, daudzviet kļūdamas aizvien retāk sastopamas.
Foto: Diāna Meiere un Guna Taube
Gada sūna – tīklotā ričija, mitrummīle ar caurumojumiem

Tīklotā ričija Riccia cavernosa ir dzeltenīgi zaļas krāsas lapoņveida aknu sūna, kuras īpašā pazīme ir perforējumi jeb lapoņos skaidri saskatāmi caurumojumi. Sūna izskatās kā zaļgani veidojumi, kuri pieguļ augsnes virskārtai. Latvijā tā ir īpaši aizsargājama suga. Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa vērš uzmanību, ka katrs jauns tīklotās ričijas atradums ir īpaši svarīgs sūnas izplatības novērtēšanā Latvijā.

Kur meklēt?

Tīklotā ričija, par kuru ir maz novērojumu, ir atrodama mitrās vietās uz atsegtas augsnes visu gadu, ja nav sals un sniegs, bet vairāk to var ieraudzīt vasaras otrā pusē. Sūna atrodama mitrās, pārmaiņus applūstošās vietās, mitrās iedobēs lauksaimniecības zemēs, upju, ezeru krastos, grants bedrēs, dubļainu ceļu risēs un pat smilšainās kāpās.
Foto: Latvijas Botāniķu biedrība
Gada augs – Eiropas saulpurene, dabisku pļavu iemītniece

Eiropas saulpurenei Trollius europaeus, ko tautas valodā mēdz dēvēt arī par āžpogu, sviesta piku, buļļpieri, dzegužgalvu, kundzeni un citos apvidvārdos, ir raksturīgi dzelteni, apaļi ziedi, kuri zied maijā un jūnija sākumā. Ziedus neredzot, augs sajaucams ar gundegām vai gandrenēm. Senatnē augam piešķirtas maģiskas īpašības un tas ticis izmantots, lai aizbaidītu ļaunos garus no mājām. Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka augs ir arī viegli indīgs!

Kur meklēt?

Sastopama mitros zālājos, mežmalās, reizēm skrajos, auglīgos mežos uz kaļķainām augsnēm. Reiz bijusi pat parasta mitru zālāju iemītniece. Eiropas saulpurene ir viena no raksturīgām sugām dabiskajiem zālājiem, dabiskām pļavām, kuru Latvijā ir palicis gaužām maz. Jo sliktāk sokas dabiskajiem zālājiem un jo intensīvāk tie tiek izmantoti, jo retāk ieraudzīsim Eiropas saulpureni.
Foto: Maija Medne
Gada bite – bite, kas līdz ziedonim vēl noslēpumā

Gaidot ziedoni, biškopji Latvijas Biškopības biedrībā vēl spriež, kura no šī gada trim nominantēm jeb dažādu pasugu bitēm – Rietumeiropas tumšā medus bite Apis mellifera mellifera, Krainas bite Apis mellifera carnica vai Itālijas bite Apis mellifera ligustica – iegūs gada bites titulu. Atšķiras gan to izplatība, gan raksturs, gan medus ražība. Katrai no pasugām biškopju kopienā ir gan savi pielūdzēji, gan kritizētāji. Savu lēmumu dravnieki paziņos martā – laikā, kad dabā mostas kukaiņi, tostarp arī bites.

Kur meklēt?

Latvijas vietējā bite ­– Rietumeiropas tumšā medus bite – jau ir praktiski izzudusi un atrodama vien dažās dravās. Krainas bitei, kura ir vislīdzīgākā Latvijas vietējai bitei, dabiskās izplatības areāls ir vairāk uz dienvidiem, tā ir populāra Vācijā, Austrijā, Polijā un citviet Eiropā. Itālijas bite ir dienvidu bišu pasuga, kas mīt ne vien Vidusjūras reģionā, bet nu jau arī ziemeļos, piemēram, Somijā, biškopju veiktās aklimatizācijas ietekmē.
Foto: Mareks Ieviņš un Juris Šteiselis
Gada koks – jo dziļāk mežā, jo vairāk koku

Mēdz teikt, jo dziļāk mežā, jo vairāk koku. Tā šogad visticmāk šķiet arī Latvijas Dendrologu biedrībai, kura ierasti izziņo gada koku un kuras biedri janvārī vēl aizrautīgi spriež par iespējamajiem kandidātiem, lai jau drīzumā pēc demokrātiskā balsojuma paziņotu šī gada koku arī plašākai sabiedrībai. Pērn Gada koks 2021 bija divirbuļu vilkābele.

Kur meklēt?

Vispirms – Latvijas Dendrologu biedrībā, kad tiks pieņemts lēmums, pēcāk jau arī dabā.
Ja dabā novēro šos gada varoņus, izmanto iespēju un iesaisties sabiedriskajā zinātnē, par saviem novērojumiem ziņojot dabas pētniekiem portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv!
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.