Pētot cilvēka attieksmi pret dāvanām, Kornelas Universitātes pētnieks psihologs Tomass Gilovičs secinājis, ka laimi rada pieredze, ne lietas. Cilvēks, kas vēl tikai domā par iecerētiem pirkumiem, piemēram, par koncerta biļetēm vai slēpošanas pasākumu, pieredz augstāku prieka sajūtu, nekā tie, kuri ir paredzējuši tērēt naudu konkrētām lietām. Psihologs uzsver, ka cilvēka dabā ir gūt lielāku prieku un gandarījumu no pieredžu iespēju iegādes, nevis no materiāliem pirkumiem. Gaidas par vēl nenotikušo un atmiņas par jau piedzīvoto pagarina prieka, līdz ar to arī dāvanas mūžu. Turklāt nožēla par neapmeklētu koncertu ar draugiem cilvēkam ir lielāka par gaidītu, bet nesaņemtu mantisku dāvanu.

Kaut vai pamēģiniet paši atsaukt savā prātā, kas ir jūsu spilgtākā bērnības atmiņa no svētku laika! Visticamāk tas drīzāk būs kāds kopīgs gājiens pa dziļām sniega kupenām īstākās Ziemassvētku eglītes meklējumos vai jau tās rotāšanā vai tikpat labi piparkūku mājas darbnīcas smarža (pat ja šiem “pīrāgiem” abi gali galu galā bija apdeguši). Pieredzi cilvēki novērtē augstāk par mantu saņemšanu – gan pieredzes gūšanas brīdī, gan atmiņās par to, piemēram, iemūžinot konkrētos notikumus fotogrāfijās vai vēstot par tiem sociālos tīklos. Prieka deva šādos gadījumos ir lielāka un baudāma ilgākā laika nogrieznī. Arī izvēloties mantiskas lietas, ir iespējams dāvināt kopīgi pavadītu laiku, piemēram, izvēloties dāvanai galda spēles, kurās var līdzdarboties kopā visa ģimene.

Ieteikums. Dāviniet lietas, kas rosina kopīgi pavadīt laiku!

Lai arī svētku laiks var būt pilns ar iespējām doties uz pasākumiem un ciemos pie radiem, draugiem, kolēģiem, ieteicams svētku laiku atvēlēt ģimenei, kopīgi iemantojot ne tikai dāvanu saņemšanas, bet arī dāvināšanas prieku. Ģimenes attiecību psiholoģe Sūzana Ņūmane rosina svētkos bērnu uzmanību pārvirzīt prom no nepacietīgā un ikvienu bērnu urdošā jautājuma – ko es saņemšu svētkos? – uz jautājumu, kā es varu iepriecināt citus, piemēram, klasesbiedrus, vecvecākus, brāļus un māsas.

Šī pieeja var ilgtermiņā raisīt jaunu tradīciju iesakņošanos ģimenē. Piemēram, kopīgi ģimenē sagādāt dāvanas kādam, kurš pats sev tās nevar sagādāt; labdarības nolūkos kopīgi veikt ziedojumu vai labo darbu kādai ģimenei tuvai nevalstiskajai organizācijai; kopīgi doties ikgadējā ziemas pārgājienā vai apdāvināšanās vietā svētkos gatavot kopīgu maltīti ar kādu draugu ģimeni; kopīgi radīt rotājumus svētku eglītei no dabā vai pašu mājās atrodamajiem materiāliem.

Lai padarītu dāvanu izvēles procesu mērķtiecīgāku, psiholoģe Ņūmane iesaka vecākiem veidot dāvanu vēlmju sarakstus kopā ar bērniem. Kad šāds vēlmju saraksts vai vēstule svētku vecītim ir tapusi, tad to kopīgi ar bērnu pārskata un pārrunā, izsvītrojot to, ko nav iespējams īstenot vai iegādāties. Tas jau laikus aiztaupīs bērnam vilšanās, izpakojot svētku dāvanas. Arī dāvanu izdalīšanas un izsaiņošanas procesu psiholoģe iesaka veikt lēnām, bez negausības, veltot laiku katrai dāvanai un katram tās saņēmējam pēc kārtas, nevis ļaujot bērnam paņemt visu reizē un nozust savā nodabā jauno mantu pasaulē. 

Tāpat attiecībās ar bērniem ir jābūt godīgiem par ģimenes finansiālo iespēju robežām – gan par vēlamo lietu pieejamību un to vietu pašu mājās (kucēna vietā var uzdāvināt kopīgu dzīvnieka staidzināšanu kādā dzīvnieku patversmē, lai neatteiktos no bērna vēlmes veidot attiecības ar dzīvnieku), gan tam iespējamo atvēlamo budžetu no ģimenes maciņa.

Ieteikums. Radiet jaunus, ilgtspējā sakņotus svētku ieradumus!

Kam no drošības un arī no ilgtspējas viedokļa jāpievērš uzmanība, izvēloties dāvanas – īpaši rotaļlietas – bērniem? Paturot prātā to, ka bērnu rotaļlietu un preču industrija ir visnotaļ liela un pieejamo mantu klāsts un apjoms ir milzīgs, izvēles ne vienmēr ir vieglas. Tā spriež Līga Stokmane-Blaua, vides eksperte biedrībā "Baltijas Vides Forums".

Ieteikums! Lai pajautātu un uzzinātu to, vai izvēlētajā rotaļlietā nav atrodama kāda bīstama ķīmiska viela, pirms pirkuma veikšanas ieteicams izmantot bezmaksas mobilo lietotni “Scan4Chem”! 

Bērni, reklāmu spēka ietekmēti, mēdz ātrāk apgūt tajās izskanējušo zīmolu nosaukumus, pat vēl nemācēdami lasīt, tā mēdzot iekrist arī košāko rotaļlietu reklāmu varā. Par to, ka ilgtspējīgu dāvanu bērnam raksturo produkts, kas nav konkrētā mirkļa modes tendence, bet būs aktuāla arī pēc vairākiem gadiem, ir pārliecināta dizaina lietu veikala "Manilla" pārstāve Linda Lukstiņa.

Par to, ka pēc šādiem principiem izvēlēta rotaļlieta ir bijusi veiksmīgs pirkums, Lindasprāt, liecina tas, ka tā bieži pēc gadiem nonāk jaunāko brāļu vai māsu mantu grozos, pieradinot, ka to iegāde un pasniegšana bijusi ilgtspējīga izvēle.

Pārskatot pircēju izvēles svētku laikam, Linda uzskaita tās lietas, kuras nav vis īstermiņa modes tendence bērnu rotaļlietu klāstā, bet gan iecienītas vecāku un bērnu izvēles ilgtermiņā, nereti vietējo Eiropas zīmolu radītas no bērniem un videi drošiem materiāliem: "Kā veiksmīgu un klientu iecienītu izvēli varu minēt dāņu ražotāja bērnu traukus un ūdens pudeles, kuras mūsu pircēji ļoti bieži izmanto dāvanām. Iemīļotas ir arī cita dāņu zīmola miniatūrās rotaļlietas – auduma pelītes un aksesuāri, lai iekārtotu tām māju. Katra pelīte ir smalks roku darbs. Tā ir viena no visiecienītākajām dāvanu izvēlēm mūsu veikalā ar tādu dizainu, lai bērni tās varētu nākotnē saglabāt un pat nodot nākamajām paaudzēm." Daloties personīgajā pieredzē, Linda atzīst, ka pašas bērni nenogurstoši daudzus gadus lieto fantāziju rosinošas magnētiskās rotaļlietas, kaleidoskopus un ēnu teātra komplektus." 

No kā, gādājot bērniem dāvanas svētku vakaram, labāk izvairīties? No pārāk aktīvām skaņu un gaismu pārpilnām rotaļlietām, īpašai jaunākā vecuma bērniem, jo šādas mantas ne tikai var prasīt papildus vecāku pacietību to radītā trokšņa dēļ, bet arī pat negatīvi ietekmēt mazāku bērnu valodas attīstību. No pārāk lielām mantām, ar kurām nereti aizraujas vecvecāki. No pārāk daudz mantām, jo tās ne tikai rada pārbāztu nekārtību, bet arī saņem mazāk bērna uzmanības. No rotaļlietām, kuras ir izmantojamas tikai vienu reizi, ierobežojot tās tālāku iesaisti rotaļās. No rotaļlietām, kas pastiprina dzimumu stereotipu nostiprināšanos – puikam nevajag zilu zaķi, bet meitenei – rozā. No rotaļlietām, kuras ir izmantojamas tikai saskaņā ar konkrētu instrukciju, laupot bērna iztēles iespējas (piebilde pedantiskajiem vecākiem: pat ja tas ir konstruktors, ļaujiet bērnam radīt ne tikai instrukcijas galarezultātu, bet "pārstrādāt" detaļas jaunos būvējumos).

Ieteikums! Dāvināt rotaļlietas, kas izmantojamas daudzveidīgi, kuras, iespējams, ir saliekamas un izjaucamas, taupot vietu plauktā un kuras veicina bērna iztēles aktīvu rosību!

Viens no veidiem, kā padarīt dāvanu jautājumu videi draudzīgāku, ir mācīties izvērtēt savās mājās esošo lietu lietderību sev un citiem un izvērtēt, vai konkrēto spēļmantu nav iespējams salabot, ja vien tai notikusī skāde un tās novēršana neapdraud bērnu. Pirms sapakot pašu neizmantotās lietas nešanai uz labdarības punktu, ieteicams apsvērt pārdāvināšanās ideju: noteikti ir kāda lieta, kura pašam bērnam jau vairs nav aktuāla, bet kādu citu iepriecinās. Iespējams, šādu ideju var rosināt izmantot bērnudārza grupiņā vai klasē vai arī draugu ģimeņu lokā.

"Ja bērni izaug no savām rotaļlietām vai tās bērnu sākušas garlaikot, došanās uz labdarības veikalu pēc lietotām mantām ir lielisks veids, kā iedot bērnam dažādas pieredzes nepārmaksājot par rotaļlietām, turklāt arī vienlaikus rūpējoties par vidi," skaidro Eleonora Beržinska, labdarības veikalu "Otrā elpa" vadītāja, kura novērojusi, ģimenes, kuras ziedo labdarībai no savām mājām atnestās rotaļlietas, nereti turpat uz vietas izvēlas un iegādājas citas: jaunākā vecuma bērniem visvairāk uzmanību veikalā piesaista mazas, sīkas, kinderolu veida mantiņas, turpretī vecāki vairāk lūkojas pēc rotaļlietām, kuras ir izgatavotas no koka, pēc grāmatām vai attīstošām rotaļlietām. “Ir svarīgi jau no mazotnes ieaudzināt bērnos izpratni, ka lietām, kuras pašam vairs nav lietošanā, ir jādod otra iespēja, jo kādam citam tas būs jaunatklāšanas prieks. Jāmācās dalīties, arī mainīties.” To var darīt ieviešot rotaļlietu klāstā arī ikgadējo vai sezonālo mantu "revīziju", izvērtējot rotaļlietu aktualitāti un spriežot par tās tālāko dzīvi pašu mājās. 

Domājot par svētkiem, labdarības veikalu tīkla pārstāve rosina šeit meklēt ne tikai rotaļlietas, bet arī sezonālos rotājumus – eglīšu mantiņas, svečturus, rokdarbus, svētku dekorus –, kuru vidū var atrast pa kādam retumam, un pat darba kārtībā esošus dāvanu maisiņus, dodot tiem iespēju pildīt savu uzdevumu vairākkārt. "Tāpat arī aicinām ne tikai iegādāties, bet arī pēc svētkiem dot šīm lietām otru iespēju, ja pašiem tās vairs nenoder, nogādājot sezonālās lietas labdarībai," piebilst Eleonora.

Izvēloties plastmasas rotaļlietas labdarības veikalos, vides eksperte Līga Stokmane-Blaua iesaka būt piesardzīgiem, jo iespējams, ka tās ražotas pirms 2007. gada, kad tika pieņemta Eiropas Ftalātu direktīva, vai pirms 2009. gada, kad tika pieņemta Rotaļlietu drošuma direktīva, kas rotaļlietām nosaka augstākas drošības prasības. Līdz ar to arī lietotu preču veikalos ieteicams lūkoties pēc drošākām izvēlēm, piemēram, pēc koka vai auduma rotaļlietām vai pēc grāmatām. Citi noderīgi padomi bērnam un videi drošai rotaļlietu izvēlei un atbildīgākai attieksmei pret vidi atrodami vietnē www.padomapirmsperc.lv.

Ieteikums! Raugoties, kura ir bērna iecienītākā rotaļlieta, ir vērts kādu no tām saglabāt arī nākamai paaudzei. Šai gadījumā vēl jo būtiskāk ir izvēlēties maz, bet kvalitatīvas rotaļlietas, kuras ne tikai neapdraud pašu bērnu veselību, bet arī ir ilgdzīvotājas darbībā!