Uz sākumu Sākums Vai tu atpazīsti tauriņus? Pierakstīt dabas skaņainavu Animācijas filmas par dabu Latvijas biotopu daudzveidība Visvairāk apdraudētie dzīvnieki Ekolatvietim pa pēdām Dabīgi uzkopšanas līdzekļi Intīmā higiēna un dabas aizsardzība Slavenības – vides aizstāvji Vides aktīvisma aizsākumi Dabai draudzīgs un veselīgs uzturs Latvijas lauksaimniecības politikas anatomija Gada varoņi dabā Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem 100 idejas, lai dzīvotu zaļāk Jēgpilniem svētkiem Dabas iznīcināšanas temps Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem? Lasi, iedvesmojies, balso! Atbildīgi arī dārzā Pastāsti un iedvesmo citus! Saules un zemes spēks uz tava galda Rūpnieciski ražotas kosmētikas plusi un mīnusi Dabas daudzveidībai pa pēdām Saikne starp dabu un cilvēku veselību Cilvēks. Dzīvnieks. Ainava. Atbildība un ilgtspējība kosmētikas maciņā Tērpties saskaņā ar sevi un dabu Bezatkritumu dzīvesveida pieci pamatprincipi Daba un kovidmīti 2020. gads dabas un cilvēka acīm Neapēst zemeslodi Vērtīga lasāmviela par cilvēka un dabas attiecībām Pandēmijas ietekme uz iešanu dabā
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
PET pudeles stāsts.
Kā pārstrādā sašķiroto plastmasu?
Raksts: Sabīne Košeļeva
Video: Patriks Pauls Briķis
Lai gan pirmās PET jeb polietilēntereftalāta pudeles patentētas salīdzinoši nesen – tikai 1973. gadā, mūsdienās plastmasas pudeles un to korķīši daudzuma ziņā ierindojas trešajā un ceturtajā vietā bezpeļņas vides aizsardzības organizācijas "Ocean Conservancy" pludmaļu sakopšanas talkās, kas ik gadu septembrī norisinās vairāk nekā 100 valstīs. Tiesa, līdz ar pieaugošo plastmasas apjomu attīstās arīdzan tās pārstrādes metodes un mehānismi.
Latvijā savākto PET taru pārstrādā Jelgavā bāzētais uzņēmums "PET Baltija". Tas ir lielākais PET pudeļu pārstrādes uzņēmums Ziemeļaustrumeiropā, kas diendienā sadarbojas ar vismaz 20-30 valstīm – gan izejmateriālu iegādē, gan galarezultāta realizācijā. Tostarp šeit nonāk viss Latvijā savāktais PET materiāls, taču tā apjoms uz kopējā pārstrādes materiāla apmēru fona ir salīdzinoši mazs – kopējais pārstrādes apjoms ir ~66 tūkstoši tonnu gadā, no kurām Latvijas artava ir ~2000 tonnu. 98% no pārstrādājamā materiāla tiek importēts un 99% no galaprodukta tiek eksportēts.

Pārstrādei paredzētās PET pudeles tiek saņemtas sapresētu ķīpu veidolā, ko precīzi uzskaita, jo katrai valstij un piegādātajām ir sava kvalitāte. Tas jāņem vērā pārstrādes procesā, kombinējot pārstrādājamos materiālus, lai beigās iegūtu labu produktu.

Kā skaidro AS "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, viss saņemtais PET materiāls tiek šķirots uz trim līnijām atkarībā no kvalitātes. Piemēram, izšķirojot piemaisījumus caurspīdīgajam PET, pārstrādē nonāk ~75% materiāla. Kvalitāte savukārt ir atkarīga no valsts, kurā PET ir savākts. Ja tā ir valsts ar depozītsistēmu, tad tālākai pārstrādei ir derīgi 95-98% materiāla. Savukārt – ja tā ar valsts, kur atkritumus šķiro roboti, tad tur piemaisījumu ir krietni vairāk.
Izšķiroto materiālu tālāk mazgā un atdala etiķetes un korķīšus, kas arī tiek atsevišķi pārstrādāti – pāri nepaliek gandrīz nekas. Šķirošanu veic trīs automātiskie pudeļu šķirošanas agregāti, kas sadala pudeles gan pēc materiāla, gan pēc krāsām. Pēc tam procesam pieslēdzas cilvēki, kuri pārliecinās par robotu precizitāti. Un pēc šī posma 99,99% tīrs PET nonāk smalcinātājā, kur iegūst pārslas.

Daļu pārslu tālāk tirgo, bet daļu ved uz blakus esošos rūpnīcu, kur no tām ražo granulas, ko savukārt pēcāk izmanto jaunu pudeļu ražošanai u.c., piemēram, lokšņu ražošanai, kas nepieciešamas salātu trauciņu izgatavošanai, savukārt kombinējot tās ar citiem materiāliem, ražo pat apģērbu.

Cik reizes var pārstrādāt PET pudeli? "Mūsu pārstrādes procesā ir SSP (single superphosphate) reaktors – tā funkcija ir uzlabot polimēra fizikāli ķīmiskās īpašības. Respektīvi, gala materiāls stāv zināmā temperatūrā vakuumā noteiktu stundu skaitu, un šajā procesā tiek atdalīti visi piemaisījumi un uzlabota molekulārā struktūra. Izejot cauri šim ciklam, jebkuru PET pudeli var pārstrādāt atkal un atkal," skaidro Simanovičs.

Lai samazinātu plastmasas radīto vides piesārņojumu, 2021. gada 5. jūnijā visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, tika pieņemta direktīva, kas paredz virkni ierobežojumu un nosacījumu, tostarp arī attiecībā uz PET pudeļu ražošanu. Direktīvā noteikts, ka no 2025. gada PET pudelēm būs jāsatur vismaz 25% pārstrādātas plastmasas, bet no 2030. gada – 30% pārstrādātas plastmasas visām pudelēm. Tāpat ir noteikti mērķi, cik daudz PET pudeļu katru gadu ir jāsavāc un jāpārstrādā. 2025. gadā ir jāsavāc un jāpārstrādā 77%, bet 2029. gadā – 90% PET pudeļu.

Vai zināji?

Vienas PET pudeles pilns pārstrādes cikls ir ~2,5 stundas
Vienā stundā var pārstrādāt līdz pat septiņām tonnām materiāla: ~ līdz pat 200 tūkstošiem pudeļu
Vienas PET pudeles svars ir ~28 grami
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.