Foto: Shutterstock
Zaudējumu skartie
Pa to laiku skolēni savos protestu plakātos uzdod jautājumu: kāpēc man jāmācās skolā, ja rītdiena nemaz var nepienākt? Tieši zaudējuma izjūta ir tā, kas visspilgtāk raksturo klimata skumju skartos. Pētījumos, kas vērsti uz garīgo veselību, aug to cilvēku skaits, kuri ziņo par stresu vai depresiju, ko izraisa klimata jautājumi un to ietekme uz cilvēku. Turklāt tā vairs nav kāda noteikta reģiona īpatnība, bet gan izpausme, kas novērota no Grenlandes līdz pat Austrālijai.
Klimata skumjas un sēras ir cilvēka psiholoģiskā reakcija uz zaudējumiem, ko izraisa klimata pārmaiņas, tostarp uz sugu izzušanu un neatgriezenisku ainavu pārveidošanos. Turklāt klimata skumjas atšķirībā no citu veidu skumjām raksturo to bezgalība jeb nebeidzamība. Tā jau 2017. gadā ziņojumā "Garīgā veselība un mūsu mainīgais klimats" norādīja Amerikas Psiholoģijas asociācija, prognozējot ekotrauksmei (ecoanxiety) aizvien augošu aktualitāti ne tikai klimata katastrofu skartajos pasaules reģionos, bet – agrāk vai vēlāk – teju ikviena prātā neatkarīgi no ģeogrāfiskās piederības.
Klimata pārmaiņas sekmē ne vien ledāju kušanu un laikapstākļu galējības, bet arī maina psiholoģisko indivīda klimatu, izraisot trauksmi, posttraumatiskā stresa sindromu un pat depresiju.
Piemēram, ekotrauksme ir indivīda nepārtrauktas bažas par planētas nākotni un par dzīvību uz tās. Trauksme cilvēkā rodas tad, kad ķermenis sāk reaģēt uz kādiem draudiem, kā pretreakciju izvēloties kādu no izdzīvošanas instinkta stratēģijām – cīņu, bēgšanu vai sastingšanu. Turklāt nereti šie draudi var nebūt nemaz acu priekšā, bet gan sakņoties kādās tālās, prātam neizskaidrojamās bailēs.
Sēro gan jaunieši, gan zinātnieki, gan pirmiedzīvotāju tautas. Piemēram, zinātnieki, kas pēta Austrālijas Lielā barjerrifa koraļļu izbalošanu, sastopas aci pret aci ar iznīcību, atzīstot neizbēgamu trauksmes, bezcerības un pat izmisuma klātbūtni. Britu jūras biologs Tims Gordons atzīst, ka asaras ūdenslīdēja tērpā ir klātesošas, jo zinātniski pētnieciskais darbs patiesībā ir šo vietu straujās izzušanas dokumentēšana jeb traģiskā apziņa "ak, tas viss mirst". Jau 2014. gadā "Guardian" rakstā ilgtspējas eksperts Džo Konfino šī gadsimta cilvēka rīcību nodēvēja par industriāla līmeņa genocīdu pret pasaules sugām.
Kā norāda klimata psiholoģe Karolīna Hikmena, vairumam cilvēku ekotrauksme var tikt uzskatīta pat par dabisku reakciju uz klimata krīzi, tomēr jāpatur prātā, ka bailes par klimata pārmaiņām var pastiprināt arī citas jau esošās garīgās veselības problēmas. Laikraksts "Washington Post" pirms pāris gadiem atsaucās uz kādu psihiatri, kuras paciente savulaik atzinusies, ka slepeni vēlētos, lai pasaulē sāktos pandēmija, mazinot planētas noslodzi.
Pētnieki skaidro, ka Maldīvu salu iedzīvotājiem trauksmi radīs eksistenciāli draudi, jo jūras līmeņa celšanās šai salai rada draudus tikt pilnībā iegremdētai zem ūdens līdz 2100. gadam, taču tiem, kas mīt attīstītajās valstīs, ekotrauksmi lielākoties rada nevis tūlītēju pārmaiņu ietekme, bet gan nenoteiktība par to, kas vēl tikai gaidāms.
Kā norāda Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers, trauksme tās klīniskā izpratnē var rasties kā reakcija uz konkrētu smagu situāciju dabā, piemēram, uz ilgstošu karstumu vai uz kādas ķīmiskas vielas noplūdi dabā. No šāda veida trauksmes būtu nodalāms sabiedrības satraukums par vides jautājumiem kā attieksme pret vidi. To varam novērot aptaujās, kad cilvēks piekrīt, ka viņu satrauc klimata pārmaiņas, bet, atbildot uz jautājumu, ko viņš dara lietas labā, rīcības piemēri neseko.
"Lai cilvēks mainītu savus ikdienas paradumus rūpēs par vidi, tam ir jānodrošina apstākļi, kas to veicinātu. Piemēram, ja, pienākot pie atkritumu konteineriem, cilvēkam būs grūti saprast, kur un kas liekams, viņš drīzāk atmetīs visam ar roku un izvēlēsies savu nesamo ievietot kopējā konteinerā, necenšoties iedziļināties," skaidro profesors, uzsverot, ka aizvien biežāk liela atbildība mūsdienās tiek pieprasīta no cilvēka, tā vietā, lai konstruētu situācijas, kurās cilvēks būtu motivēts mērķtiecīgāk mainīt savus paradumus.
Solastaļģija, ko veido latīņu izcelsmes vārds "solacium" ar nozīmi "ērtums" un grieķu izcelsmes vārds "algia" jeb "sāpes", ir emocionālas vai eksistenciālas ciešanas, ko izraisa vides izmaiņas un ierastās ainavas zaudēšana, kas līdzinās piespiedu emigrācijas skarto sajūtām, pametot savas mājas.
Sabiedrības grupas, kuras viskrasāk saskaras ar ekotrauksmes izpausmēm, ir pirmiedzīvotāju kopienas, sabiedrības grupas, kas dzīvo piekrastes vai salu reģionos, sausās apkaimēs vai citos ģeoloģiski riskantos apgabalos, maznodrošināto kopienas, cilvēki ar hroniskām kaitēm un ar invaliditāti, seniori un bērni.
"Tas ir dabiski, ka pusaudzis, saņemot informāciju, to šķeļ. Viņš saskata to kā baltu un melnu. Pelēko zonu neredz. Ja es polārlāci neizglābu, tad viss, ko es daru, ir mēsls, lai gan tā nav taisnība. Diemžēl, bet pusaudzis to tā saskata. Un otrādi. Ja esmu izdarījis mazu, foršu lietu, bet tomēr kaut kur noticis kaut kas slikts, tam nav nozīmes," tā RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons skaidroja vecumposmam raksturīgo pasaules uztveri sarunu festivāla LAMPA diskusijā "Jaunieši un klimata skumjas: Kā atvēsināt prātu un dzīvot tālāk?", ko rīkoja Latvijas Dabas fonds.
"Nav jāmēģina mainīt vai izglābt visu pasauli, bet var sākt ar individuālo paradumu maiņu, paplašināt to ģimenes, skolas, ciema vai citas jaunietim aptveramās kopienas mērogā, un, visbeidzot, – prasīt klimatam un videi draudzīgu rīcību no lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem," uzsver Maija Ušča, piebilstot, ka pārvarēt skumjas un neticību saviem spēkiem palīdz labas attiecības, ciešas sociālās saiknes. "Tie, kuri daudz darbojas kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, labāk spēj saglabāt ticību savas rīcības nozīmīgumam un nepadoties."
Taču šis ir laikmets, kad streikos dodas ne jau rūpnīcu strādnieki, bet pamatskolu skolēni, pieprasot valdībām pieņemt krasus lēmumus un uzņēmējiem mainīt savu pieeju darbībai nākotnes vārdā. No jauniešiem skan skarbais pārmetums, ka "jūs atņemat mums nākotni".

Kā norāda Vides fonda Ekoskolu programmas vadītājs Daniels Trukšāns, līdz ar piecpadsmitgadnieces Grētas Tunbergas aizsākto klimata streiku 2018. gadā un no tās izaugušo starptautiskās jauniešu kustības "Fridays for Future" attīstību klimata jautājumi ir viens no aktuālajiem tematiem, kas interesē un satrauc jauniešus. Kustība ir aktīva visos kontinentos un daudzās valstīs, tostarp Latvijā. "Vecākiem noteikti iesaku atbalstīt bērnu interesi par šo tēmu. Lai mazinātu satraukumu, aicinu lielāku uzsvaru likt tieši uz rīcību, ko mēs gan kā indivīdi varam darīt, gan kā sabiedrība ietekmēt jau politikas līmenī, lai sagatavotos klimata pārmaiņu nestajām sekām," mudina Daniels. Izvēloties vienu no trim tematiskajiem virzieniem – klimata krīze, aprites ekonomika, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās –, pērn Ekoskolu Rīcības dienu laikā 49 no 93 Latvijas skolu rīcībām bija saistītas tieši ar klimata pārmaiņu tēmu. Iesaistīties, nevis padoties, vienlaikus rodot domubiedrus, ir viens no praktiskiem soļiem, kā cīnīties pret jauniešu vidū klimstošajām klimata skumjām.
Izvairoties no galējībām, kas var pasliktināt cilvēka psiholoģisko stāvokli, profesors mudina pārmaiņas sākt pakāpeniski, nevis vienā dienā vai nedēļas nogalē tiekties mainīt visu līdzšinējo dzīvi. "Arī izvēloties skriet maratonu, nedodamies uzreiz trasē, jo tas var beigties visnotaļ bēdīgi. Mēs pakāpeniski trenējamies, pārdomājam ēdienkarti, izvēlamies sev piemērotu treniņu vietu un laiku un pārdomājam citus aspektus," stāsta profesors Austers.
- Dodies dabā pie terapeita Meža vai dakteres Upes un izvēdini galvu, pa ceļam uzlasot nevērīgi izmestos atkritumus! Padomā, kuras no savām ikdienas lietām vari darīt ārpus telpām, esot tuvāk dabai!
- Sporto ārpus telpām! Izvēlies iešanu kājām vai braukšanu ar nemotorizētiem transportlīdzekļiem, kas ne tikai nāks par labu paša fiziskajai un arīdzan garīgajai veselībai, bet arī mazinās izmešu daudzumu.
- Aprēķini savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu: https://www.pdf.lv/epeda/epeda.html un izlem, kā, mainot paradumus, vari to samazināt.
- Iesaisties vietējās apkaimes aktivitātēs, piemēram, kopienas dārza iekopšanā vai kopīgas komposta kastes izveidē pagalmā ar kaimiņiem.
- Izvēloties profesiju vai nolemjot to dzīves laikā mainīt, izvēlies to nozari, kura var būt noderīga vides jautājumu risināšanā!
- Piedaloties vēlēšanās, vaicā pēc politisko spēku skaidras nostājas klimata un vides jautājumos!
- Atrodi vietējo vides organizāciju, kuras aktivitātes tev simpatizē, un atbalsti tās ar brīvprātīgo darbu, ar ziedojumu vai ar cita veida iesaisti, kas veicinātu organizācijas mērķu sasniegšanu!
- Jā, un iesākumam – vismaz atsakies no plastmasas salmiņiem dzērienu glāzē.