Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
ATBILDĪGI DABĀ
Svešvārdu vārdnīca dabas draugam A-D
Raksts: Kitija Balcare
Foto: Shutterstock
Pasaulē, kurā domāt zaļi un rīkoties atbildīgi dabā nav vis modīgi, bet gan kļūst par ikdienišķu nepieciešamību, reizēm var apjukt dažādos jēdzienos. Tādos, kuru nozīmi dažkārt minam, nevis zinām. Šī īsā svešvārdu vārdnīca palīdzēs ne vien izprast šo jēdzienu praktisko nozīmi cilvēka dzīvē, bet arī ļaus bagātināt savu erudīciju ar jauniem faktiem.
Tās ir unikālas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīvotnes, arī savdabīgas un skaistas ainavas, kā arī ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību – retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. Mums ir 4 nacionālie parki, 1 biosfēras rezervāts, 42 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 261 dabas liegums, 4 dabas rezervāti, 7 aizsargājamās jūras teritorijas un 10 990 dabas pieminekļi, tostarp dižkoki, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi.
Vai zināji, ka Latvijas lielākā aizsargājamā dabas teritorija, aizņemot 457 600 hektāru sauszemes un 16 750 hektāru jūras akvatorija, – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts – ir daļa no UNESCO programmas "Cilvēks un biosfēra" starptautisko biosfēras rezervātu tīkla?
Aizsargājamās dabas teritorijas
Novērsta nabadzība. Novērsts bads. Laba veselība. Kvalitatīva izglītība. Dzimumu līdztiesība. Tīrs ūdens. Atjaunojamā enerģija. Ekonomiskā izaugsme. Inovācijas. Mazināta nevienlīdzība. Ilgtspējīgas pilsētas. Atbildīgs patēriņš. Planētas aizsardzība. Dzīvība ūdenī. Dzīvība uz zemes. Miers un taisnīgums. Sadarbība. Šie visi ir tie 17 mērķi, kurus Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 2015. gadā kā laikā līdz 2030. gadam aktuālo dienaskārtību jeb īstenojamos mērķus ar 169 apakšmērķiem, lai pasaules attīstība sakņotos ilgtspējā.
Vai zināji, ka joprojām pasaulē vairāk nekā 600 miljoniem bērnu un pieaugušo trūkst pamatzināšanu rakstīšanā, lasīšanā un matemātikā, samazinot viņu dzīves kvalitāti?
ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi
Tādi enerģijas ieguves veidi, kas rada pēc iespējas mazāku kaitējumu videi salīdzinājumā ar izsmeļamo fosilo kurināmo (ogles, nafta, gāze). Ar alternatīvo enerģiju saprot ne vien atjaunojamos enerģijas ieguves veidus, tostarp saules, vēja, viļņu, hidroenerģiju, biokurināmo (kūdra, koksne, salmi, dzīvnieku fekālijas), bet arī tādu jauno tehnoloģiju attīstību, kuras būtu efektīvākas par tām, kas izmanto fosilo kurināmo. Pašreiz zinātnes prāti nodarbināti ar ūdeņradi kā jauno enerģijas avotu.
Vai zināji, ka Kopenhāgena Dānijā ambiciozi apņēmusies jau līdz 2025. gadam kļūst par bezizmešu pilsētu, cerot kļūt par pirmo klimata neitrālo galvaspilsētu, kā arī ir iecerējusi, ka 75% gadījumu pilsētas iedzīvotāji pārvietosies ar kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko transportu?
Alternatīvā enerģija
Tā ir cilvēka radīta darbība, kas ietekmē ekosistēmas. Tas nozīmē ne vien neatļautu cilvēka iešanu ārpus iestaigātām takām vai īpaši izvietotām laipām aizsargājamās dabas teritorijās, bet arī, piemēram, mērķtiecīgu meža izciršanu. Par antropogēnu faktoru ir dēvējams viss, kas paveikts cilvēka rokām dabā, un iedalāms fizikālos faktoros, piemēram, trokšņa radīšana, ķīmiskos faktoros, piemēram, pesticīdu izraisītais piesārņojums, un mehāniskos faktoros, piemēram, purvu nosusināšana vai augsnes noplicināšana.
Vai zināji, ka cilvēka izraisītais gaismas piesārņojums naktīs traucē migrācijas laikā orientēties gājputniem, kuri savā "navigācijā" vadās pēc zvaigznēm un saules? Saskatot spožo gaismu pilsētās, putni var apjukt, novirzīties no maršruta, lieki tērējot savus spēkus, un riņķot virs pilsētām.
Antropogēnais faktors
Atkritumi kā vērtīgs resurss. Tā atkritumi uztverami aprites ekonomikas rāmī. Eiropas Komisija, kas jau 2015. gadā nāca klajā ar Aprites ekonomikas rīcības plānu, skaidro, ka ierastās kārtības "paņem, izgatavo, lieto, izmet" vietā jānāk aprites ekonomikas principam "izgatavo, lieto, izmanto atkārtoti". Šī pieeja aptver visu produkta aprites jeb dzīves ciklu, ietverot ražošanu, patēriņu, otrreizējās izejvielas, atkritumu apsaimniekošanu, inovācijas un investīcijas. Aprites ekonomikā produkti jākonstruē tā, lai taupītu izejvielas un tās varētu arī ilgāk izmantot ekonomikā, piemēram, konstruējot tādas sarežģītas ierīces kā mobilie telefoni tā, lai tās varētu izjaukt detaļās, iegūstot atkal vērtīgas izejvielas, no kurām izgatavot jaunas lietas. Protams, no patērētāja redzespunkta svarīgi ir neizmest veco mobilo tālruni sadzīves atkritumu konteinerā, bet nodot elektropreču pieņemšanas punktā, kā arī, izvēloties jaunu, papētīt ražotāja attieksmi pret produkta izgatavošanu.
Vai zināji, ka plastmasu var pārstrādāt teju 30 reizes, ražojot no tās gan flīsa jakas, gan mobilo ierīču vāciņus, gan ceļa segumu?
Aprites ekonomika
Kustība, kas aicina nevis šķirot atkritumus, bet gan neradīt tos vispār vai radīt pēc iespējas mazāk. Lai arī ideja dzimusi jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, mūsdienās tās aktualitāte ir tikai pieaugusi. Ja gribi "iekāpt" bezatkritumu dzīvesveida īstenotāja kurpēs, tad katru savu lēmumu izvērtēt šādi: pirmkārt, atteikties no tā, bez kā var iztikt, piemēram, neveikt lieku pirkumu; otrkārt, samazināt kaut kā patēriņu, ja tas ir iespējams, piemēram, atteikties no plastmasas maisiņa vienam citronam lielveikalā vai doties iepirkties uz tirgu ar savu grozu; treškārt, atkārtoti izmantot to, kas jau ir paša rīcībā, piemēram, beramo pārtikas produktu uzglabāšanai neiegādāties jaunus traukus, bet izmantot stikla burciņas, kas palikušas no citiem pārtikas produktiem; ceturtkārt, šķirot atkritumus un nodot pārstrādei to, no kā tomēr nav izdevies atteikties pavisam, samazināt patēriņu vai izmantot atkārtoti.
Vai zināji, ka teju viena trešdaļa visas pasaulē saražotās, cilvēku patēriņam paredzētās pārtikas nonāk patērētāju vai tirgotāju atkritumu konteineros, radot finansiālus zaudējumus, vai sabojājas nepiemērotas pārtikas produkta novākšanas, ražošanas vai pat transportēšanas dēļ?
Bezatkritumu jeb "zero waste" dzīvesveids
Vienošanās, kas kopš 1982. gada tiecas aizsargāt Eiropas savvaļas dzīvniekus, augus un to dzīvesvietas, īpaši pievēršoties tām sugām, kam draud iznīcība. Latvijas ir Bernes konvencijas dalībvalsts kopš 1997. gada.
Vai zināji, ka Bernes konvencija nosaka arī aizliegtās nonāvēšanas, gūstīšanas un citas izmantošanas līdzekļus un paņēmienus, uzskaitot aizliegtos zīdītāju un putnu ieguves paņēmienus, starp kuriem ir sprāgstvielas, cilpas, āķi, spoguļi un citas apžilbinošas ierīces?
Bernes konvencija
Tā ir dzīvo organismu sugu daudzveidība gan sugas ietvaros, gan starp sugām kopumā un starp ekosistēmām. Bioloģiskā daudzveidība uzskatāma par vissvarīgāko un neaizvietojamu dabas resursu. Samazinoties šai daudzveidībai, kļūst nestabilākas ekosistēmas, tādējādi radot riskus arī cilvēkam un tā pārticībai nākotnē. Daudzveidības "ienaidnieki" ir ne vien piesārņotība, bet arī biotopu noplicināšana un pat izzušana, kā arī svešu sugu uzvaras gājiens. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati par dabas daudzveidības stāvokli pasaulē liecina, ka savvaļas dzīvnieku populācijas kopš 1970. gada ir samazinājušās par divām trešdaļām un samazināšanās turpinājusies arī pēdējā desmitgadē, turklāt vienam miljonam sugu draud izmiršanas risks. Turklāt tie rāda, ka Latvija nav to 85% ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību dalībvalstu vidū, kuras šīs pēdējās desmitgades laikā izstrādājušas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju!
Vai zināji, ka bites un tauriņi ir sugas, par kurām ir pieejami plašākie pētījumu dati, kas rāda, ka katra desmitā bišu un tauriņu suga Eiropā atrodas uz iznīcības sliekšņa?
Bioloģiskā daudzveidība
Ar šo vārdu zinātnē ierasti apzīmē tādu augu un dzīvnieku apdzīvotu vidi, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi. Citiem vārdiem sakot, biotops ir dzīvotne, tulkojot šo vārdu no grieķu valodas, kur "bios" nozīmē "dzīve", bet "topos" – "vieta". Biotopa jeb dzīvotnes jēdziens ir svarīgs, kad tiek spriests par sugām un to populācijām un aizsardzību.
Vai zināji, ka izšķir gan cilvēka veidotus biotopus, piemēram, parkus un apstādījumus, gan dabiskos vai daļēji dabiskos biotopus, tai skaitā ūdeņu un to piekrastes biotopus un sauszemes biotopus, piemēram, ūdensteces un mežus?
Biotops
Vienošanās, kas kopš 1979. gada attiecas uz klejojošiem savvaļas dzīvniekiem, kuri regulāri šķērso robežas, nodrošinot tiem stingru aizsardzību. Latvijā šī konvencija ir saistoša kopš 1999. gada.
Vai zināji, ka Bonnas konvencija ir vienīgā globālā konvencija, kas nodrošina gan uz sauszemes, gan jūras ekosistēmās dzīvojošo migrējošo dzīvnieku sugu aizsardzību?
Bonnas konvencija
Nē, tas nav cilvēka radīts apliecinājums tā cieņai pret dabu. Dabas pieminekļi ir tādi dabas veidojumi kā aizsargājami koki, alejas, alas, avoti, dendroloģiskie stādījumi, kam piemīt kāda vēsturiska, estētiska, zinātniska vai, visbeidzot, ekoloģiska vērtība. Piemēram, Ērgļu klintis vai Ventas rumba.
Vai zināji, ka dižkokiem ir liela vērtība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā? To esamība, kā arī to apdzīvojošo sugu daudzveidība ir labs vides kvalitātes raksturojums. Dižkoks uzlūkojams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudziem retiem un apdraudētiem zīdītājiem, putniem, kukaiņiem, sēnēm u. c. organismiem.
Dabas pieminekļi
Projekta ''Atbildīgi dabā"' veidotāji:
saturs – Raivis Bahšteins, Kitija Balcare, Sabīne Košeļeva
redaktore – Kristīne Melne
dizains – Oskars Dreģis
izstrāde – Kārlis Simanovičs
projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.