Uz sākumu Sākums Vai tu atpazīsti tauriņus? Pierakstīt dabas skaņainavu Animācijas filmas par dabu Latvijas biotopu daudzveidība Visvairāk apdraudētie dzīvnieki Ekolatvietim pa pēdām Dabīgi uzkopšanas līdzekļi Intīmā higiēna un dabas aizsardzība Slavenības – vides aizstāvji Vides aktīvisma aizsākumi Dabai draudzīgs un veselīgs uzturs Latvijas lauksaimniecības politikas anatomija Gada varoņi dabā Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem 100 idejas, lai dzīvotu zaļāk Jēgpilniem svētkiem Dabas iznīcināšanas temps Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem? Lasi, iedvesmojies, balso! Atbildīgi arī dārzā Pastāsti un iedvesmo citus! Saules un zemes spēks uz tava galda Rūpnieciski ražotas kosmētikas plusi un mīnusi Dabas daudzveidībai pa pēdām Saikne starp dabu un cilvēku veselību Cilvēks. Dzīvnieks. Ainava. Atbildība un ilgtspējība kosmētikas maciņā Tērpties saskaņā ar sevi un dabu Bezatkritumu dzīvesveida pieci pamatprincipi Daba un kovidmīti 2020. gads dabas un cilvēka acīm Neapēst zemeslodi Vērtīga lasāmviela par cilvēka un dabas attiecībām Pandēmijas ietekme uz iešanu dabā
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Tauriņu vērošana.
Savam un zinātnieku priekam

Raksts un foto: Kitija Balcare

Tauriņu vērošana var kļūt ne vien par košu nodarbi, dodoties saulainās dienās dabā, bet arī par veidu, kā ikviens var pielikt savu roku dabas izpētē un pat aizsardzībā. Ja tauriņus kaut vai savā puķudobē ne tikai vērosim, bet arī reģistrēsim šos novērojumus, tas būs vērtīgs ieguldījums tauriņu sugu daudzveidības un izplatības apzināšanā. 
Par to, kas jāņem vērā, dodoties vērot dienastauriņus Latvijas dabā, stāsta Latvijas Universitātes mācībspēksun Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts entomologs Kristaps Vilks un Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns. Taču bez zināšanām par tauriņu sugām un to uzvedību, tauriņu vērošanā noteikti noderēs arī pacietība un veiksme.

Vairāk nekā simts iespējas

Ja bērnu iemīļotā Mumina kaimiņš kukaiņpētnieks Murmulis ierastos ar savu allaž līdzpaņemto tauriņu ķeramo tīklu kādā Latvijas ziedošā zemes gabaliņā, tad tam Latvijā būtu iespēja sastapt līdz pat 122 dienastauriņu sugas. Tās sakārtojušās sešās atšķirīgās dzimtās: dižtauriņu, balteņu, zilenīšu, sīkraibeņu, raibeņu un resngalvīšu.

Atpazīt tauriņa sugu, ieraugot to dabā, ne vienmēr ir viegls uzdevums. To ietekmē dažādi apstākļi. Piemēram, tauriņš var atrasties lidojumā un neļauties fotodokumentēšanai, kurā ir svarīgs lenķis, kādā tauriņu fiksē, lai varētu saskatīt spārnu zīmējumu. Daudzām tauriņu sugām ir arī raksturīgs dzimumu dimorfisms, kad mātīte un tēviņš vizuāli ir atšķirīgi gan izmērā, gan krāsās.

“Nezinātāji savus tauriņu novērojumus ierasti sāk ar raksturojumu, ka redzētais ir raibais tauriņš. Un liels ir pārsteigums, uzzinot, ka raibo tauriņu ir daudz – gan vieglāk, gan grūtāk atpazīstamu,” stāsta entomologs Kristaps Vilks.

Palīdzēt noteikt tauriņa sugu var arī ne tikai fotogrāfija, bet arī vieta jeb dzīvotne, kur tauriņš ir novērots. Tauriņiem ir arī atšķirīga lidojuma ģeometrija: piemēram, lapkoku baltenim tā ir lēzena, bet spogulīšu resngalvītim aušup-lejup, veidojot zigzaga rakstu. Turklāt dažām sugām jāņem vērā arī izplatības īpatnības Latvijā. Piemēram, lielais silsamtenis ir sastopams tikai Daugavpils apkārtnē, dzelzeņu pļavraibenis – Latvijas austrumu daļā, bet Latvijā, Kurzemes un Zemgales dienvidu daļā nesen pirmo reizi novērots kazeņu raibenis.

Pagaidām latviešu valodā nav pieejams izvērsts tauriņu noteicējs grāmatas formātā, bet vērtīgi ir ielūkoties internetvietnē www.taurini.lv, ko entuziastiski veido Sintija un Didzis Elferti, kā arī bagātīgs informācijas klāsts ir pieejams starptautiskā vietnē www.lepidoptera.eu. Angliski ir pieejams tauriņu noteicējs "Collins Butterfly Guide" (2008) un rokasgrāmta "Butterflies of Britain and Europe. A Photographic Guide" (2019). Lai arī latviešu valodā šāda apjoma grāmata vēl nav ieraudzījusi dienasgaismu un entomologiem tas ir mājasdarbs priekšdienām, tomēr vērtīgs pašmāju palīglīdzeklis pašreiz ir dabas novērojumu portāls Dabasdati.lv.

"Tur iespējams ne vien pievienot savus dienastauriņu novērojumus, kur nepazīstamās tauriņu sugas palīdzēs noteikti eksperti, bet portāla galeriju var izmantot arī kā labu mācību materiālu. Turklāt dažām tauriņu grupām, piemēram, raibeņiem, sīksamteņiem, zeltainīšiem ir pieejami arī sugu noteicēji latviešu valodā. Vērtīgi portālā ir ielūkoties arī tāpēc, lai uzzinātu, kādi tauriņi sastopami dabā tieši pašreiz, kā arī tā ir laba vieta, kur atrast domubiedrus," skaidro Vilks.
Foto: Kitija Balcare

Tauriņtīkla vietā fotokameras acs

Tauriņu lidošanas periods iesākas aprīļa vidū un turpinās līdz pat septembra beigām. Pieaugušo tauriņu lidošanas periods ir dažāds, daļa no sugām sastopama tikai vienu mēnesi vai pat īsāku brīdi, savukārt citas, piemēram, mazais nātru raibenis izlido pat divās paaudzēs.

Lai novērotu tauriņus nav jāmostas līdz ar saullēktu tā, kā tas ir putnu vērošanas cienītājiem. Tauriņu bagātīgākais vērošanas laiks ir iesilusī dienas daļa. Pusdienlaiks. Agrākos rītos tauriņi, iespējams, sildīsies saules staros un ļaus vērotājam tos ilgāk novērot. Tad noderīgs būs binoklis, jo tauriņiem patīk sēdēt, sildoties saulē uz zemes vai uz ziediem. Tauriņiem nepatīk stiprs vējš un nokrišņi, līdz ar to visvairāk tos var novērot saulainā laikā. Tad, kad zeme un gaiss jau sasiluši.

Tauriņu vērošanā galvenais uzdevums ir būt vērīgam un acīgam, jo atšķirībā no putniem, tiem nav raksturīgu balsu, kas var palīdzēt noteikt to sugu. Ja senatnē kukaiņu pētnieku ierasts aksesuārs bija tauriņu ķeramais tīkls, tad mūsdienās to lielā mērā aizvieto fotoaparāts, lieki neaizskarot pašu tauriņu un tā trauslos spārnus. Lai noteiktu tauriņu sugu, ieteicams to nofotografēt. Fotodokumentēšana būs noderīga, lai tauriņu fiksētu konkrētā vietā, lai pēcāk rūpīgi izpētītu tā izskatu un noteiktu piederību sugai. Taču būtiski atcerēties, ka precīzai sugas noteikšanai noderīgs būs ne tikai spārnu augšpuses zīmējums fotogrāfijā, bet arī spārnu apakšpuses fotogrāfija.

"O, tauriņš skaisti sēž uz zieda! Nobildēšu. Tā, iespējams, domā vairums dabā gājēju, taču reti kurš aizdomājas, ka sugas noteikšanā svarīgs var būt arī cits skatupunkts. Tāds, kur var saskatīt tauriņa apakšpusi, kur ir sugai raksturīgs zīmējums vai raksts. Lai nekļūdīgi noteiktu tauriņu sugu, daļai no tām ir būtiski redzēt ne vien spārnu augšpusi, bet arī apakšpusi. Piemēram, daļai resngalvīšu un zilenīšu sugām," uzsver Vilks.

Iesākot tauriņu vērošanu, jārēķinās, ka ne vienmēr izdosies simtprocentīgi noteikt sugu. Iespējams, fotogrāfija neļaus saskatīt konkrētai sugai raksturīgāko pazīmi. Ar to sastopas arī pieredzējuši tauriņu vērotāji.

Ja ielādē fotogrāfiju datorā vai skatās turpat telefonā, ir iespēja attēlu pietuvināt, kas nebūs iespējams tam, kurš šo attēlu skatīsies jau pievienotu ziņojumam portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv. Taču tieši tur var atrast padomu gadījumos, kad paša zināšanu ir par maz, lai noteiktu tauriņa sugu.

"Aicinām izkadrēt tauriņu no fotogrāfijas, nebažījoties par attēla kvalitāti, bet gan iespēju robežās pašu tauriņu pietuvinot, lai ļautu nekļūdīgāk atpazīt tā sugu," aicina entomologs Uģis Piterāns. "Tauriņu vērošanai piemīt sava aizrautība. Līdzīgi kā mednieks vai makšķernieks dodas pēc sava mērķa, taču nekad īsti nevar zināt, kāds būs rezultātā loms, tikpat neparedzama ir tauriņu vērošana. Nevar zināt, vai tauriņš būs veiklāks par tevi kā fotomednieku, vai tomēr šoreiz veiksies tev."
Foto: Uģis Piterāns

Dienvidū bez vēja

Kurp doties, lai ieraudzītu visvairāk tauriņu? Tauriņiem bagātīgākā vieta visticamāk būs tā, kur nelielā teritorijā līdzās ir dažādas dzīvotnes jeb biotopi, tur, kur ir dažādu augāju tipi. Priežu mežā vai rapšu laukā daudzas tauriņu sugas neieraudzīt, jo ainava ir vienveidīga.

"Ir vērts iejusties tauriņa spārnos, domājot, kas tauriņam ir svarīgi? Lielākai daļai svarīgi būs ziedošie augi. Bieži vien svarīgs būs arī aizvējš. Klajā, lielā laukā tauriņi tomēr meklēs vietu tuvāk mežmalai, nenopļautai ceļmalai. Ja gribam mērķtiecīgi atrast konkrētu sugu, tad svarīgi ir zināt, uz kā aug konkrētās sugas kāpurs," mudina Vilks. Tiesa, kāpuri ne vienmēr palīdzēs atpazīt tauriņu, jo vairumā gadījumu atrastie kāpuri var izrādīties naktstauriņu kāpuri. Lai gan, piemēram, uz nātrēm atrodamie kāpuri, kurus varētu gadīties redzēt, visticamāk būs nātru raibeņa kāpuri. Piemēram, samteņu kāpuri biežāk barojas naktīs, tiem ir slēptāks dzīvesveids un šie kāpuri būs retāk pamanāmi.

Tas, ko tomēr var gadīties ieraudzīt pat savā dārzā uz dillēm, ir čemurziežu dižtauriņa kāpuri. Par ko entomologiem ir prieks dzirdēt, jo šos izteiksmīgos dzeltenmelnos kāpurus parasti saudzē un priecājas, ka tāds retums ir ieradies pašu dārzā, ļaujot tam ēst savas dilles. Čemurziežu dižtauriņš ir viens no lielākajiem Latvijā sastopamajiem tauriņiem, turklāt košs un grezns. Tāds, ko ne katram izdodas katru gadu ieraudzīt dabā.

Veiksmīga stratēģija būs pacietīga tauriņu gaidīšana pie ziedošiem augiem ceļmalā vai mežmalā. Tauriņi novērtēs arī nektāraugu pilnu dārzu, kurš ir neatvairāms apputeksnētāju, tostarp tauriņu skatījumā. Turklāt, ja dārzā ir augi, kas zied visu cauru sezonu, vienam otru nomainot, tas palielina iespēju šādā dārzā novērot arī lielāku tauriņu daudzveidību. Kur ziedu daudzveidība, tur arī tauriņu sugu daudzveidība.

Aizraujoties ar tauriņu vērošanu, var sākt veidot arī pašam savu dienastauriņu sarakstu. Tajā var iekļaut visas paša acīm savvaļā pamanītās tauriņu sugas.
Lielais skābeņu zeltainītis
Foto: Uģis Piterāns

Mierīgi un pacietīgi

"Iesaku izvēlēties vietu, piemēram, savā dārzā vai tuvākajā mežmalā, un koncentrēties uz nelielu laukumu, vērojot, kas tajā lido, neskrienot pakaļ kādam ieraudzītam tauriņam, bet drīzāk gaidīt, kad tas piezemēsies kaut kur tuvumā. Nav jādodas kaut kur tālu, lai to darītu. Tauriņus iespējams vērot pirmajā dabiskajā pleķītī, kas pieejams," teic kukaiņu pētnieks Piterāns. Piemēram, citās Eiropas valstīs ir pat populāra aizraušanās, ko dēvē par piecpadsmit minūšu tauriņu vērošanu: izvēlas vienu punktu, kaut vai savā dārzā, un skatās, ko tad tur var ieraudzīt noteiktā laikā.

Vai pienākot uz zieda sēdošam tauriņam tuvu klāt un radot pār viņu ēnu ar savu stāvu, tauriņš izbīsies un dosies prom? "Ja tas būs aktīvajā dienas daļā, tad jau uzsilušais tauriņš tiešām var izvairīties no cilvēka mestās ēnas pār to. Taču rīta stundās, kad kukainis vēl nav pietiekami iesilis dienas gaitām, tas drīzāk netraucēs viņa sauļošanos vai gulēšanu, ja nu nepurināsim konkrēto zāles stiebru, uz kura tas ir atlaidies," skaidro Piterāns. Ja tauriņš nav uzsilis, viņam nav spēku un iedvesmas lidojumam. Fotografējot kukaiņus, entomologs iesaka to darīt mierīgi, bez liekām, straujām kustībām, jo tad kukaiņi cilvēku neuztvers kā pēkšņu apdraudējumu.

Jāpatur prātā, lai arī saulains, bet tomēr, ja vienlaikus ir vējains laiks, tad tauriņi pazūd. Tas nebūs labākais brīdis, lai dotos tauriņu vērošanas gaitās. Lielā vējā tauriņiem ir grūti lidot.

"Nupat biju mežmalā, diena bija samērā vējaina, turpat krūmā ieraudzīju sēžam rindā trīs aveņu astainīšus. Tauriņi šādus laikapstākļus nogaida, līdz pāriet vēja brāzma. Arī ilgstoša lietus laikā tauriņi atrod vietu, kur pārlaist šo barošanās procesam nelabvēlīgo laika posmu. Kad atkal uzspīd saule, tie dodas ēst," stāsta Piterāns. Ja tomēr gadās būt dabā, bet uznāk vēja brāzma, ir vērts nogaidīt turpat apkaimē.

Daļai no tauriņu sugu ir sava apgūta teritorija jeb iecirknis, kur tie uzturas jeb dežūrē. Piemēram, zaigraibeņi iztraucējuma gadījumā paceļas, mazliet palido, bet pēc tam atgriežas savā iemīļotajā vietā. Bet ir arī sugas, kuras ir labi lidotāji. Vienreiz topot iztraucēti šādi tauriņi, piemēram, čemurziežu dižtauriņš atkarībā no sava garastāvokļa, ja izlems lidot, tad arī aizlidos pavisam citviet, pat kilometra garumā. Tas var arī nekur citur neapstāties.

Tauriņus vislabāk vērot ar acīm, neņemt ne rokā, ne plaukstā. Ja izdodas saudzīgi, neņemot pirkstos, iemānīt tauriņu burciņā, tad var apskatīt uzmanīgi daudz tuvāk. Tauriņš ir trausls. Neprofesionāli to saņemot, ir liels risks kukaini traumēt, jo cilvēks neapzinās savu pirkstu tvērienu.

Fotografēšanai noderīgākās stundas ir rīta un vakara stundas: pirms saule visu iesildījusi un pirms tā ir norietējusi. Ja ir vēlme ieraudzīt vairāk sugu, tauriņos jādodas dienas vidū, kad tie ir visaktīvākie. Taču līdz ar aktivitāti lielāks izaicinājums būs to fotofiksācija. Ja ir vēlme fotografēt, drīzāk tauriņu fotomedības jāieplāno rīta vai vakara stundās, kad tauriņi ir mierīgāki, mazkustīgāki, ļaujot pienākt klāt līdz pat viena centimetra attālumam, taču tajās stundās sugu daudzveidība gan visdrīzāk būs mazāka.
Foto: Uģis Piterāns

Palīgi entomologiem

Kāpēc ir svarīgi pazīt tauriņus? Pirmkārt, protams, to vizuālā pievilcība un daudzveidība ir aci piesaistoša un sniedz estētisku baudījumu dabas mīļiem. Otrkārt, iepazīstot tauriņus un apgūstot to atpazīšanu dabā, var iesaistīties arī tauriņu skaitīšanas aktivitātēs, liekot savu roku klāt sabiedriskajai zinātnei. Dati, ko brīvprātīgie iesniedz, ir reāli izmantojami, piemēram, dabas aizsardzībā vai politikas plānošanā.

"Mūsu, tauriņu pētnieku skaits Latvijā ir salīdzinoši mazs. Lielu pienesumu dod tieši brīvprātīgie tauriņu novērotāji un ziņotāji. Tauriņu uzskaites arī citviet pasaulē lielā mērā balstās sabiedriskajā zinātnē," uzsver Vilks. "Lai iesaistītos, pietiek doties kaut vai pusdienu pārtraukumā saulainā laikā, izejot puskilometra maršrutu pie savas dzīvesvietas vai darbavietas, lai vērotu tauriņus. Arī šie novērojumi būs noderīgi kā tauriņu, tā dabas aizsardzībai kopumā."

Novērojumi liecina, ka lielais skābeņu zeltainītis, kas ir apdraudēts Eiropā, Latvijā vēl ir samērā bieži sastopams. "Latvijā situācija tauriņu daudzveidībā pagaidām vēl priecē, turpretī Rietumeiropā tauriņu aizsardzība kļūst aizvien akūtāka, sarūkot sugu skaitam un izplatībai," uzsver Vilks.

Tauriņu vērošana un savu novērojumu reģistrēšana var palīdzēt atklāt Latvijas dabā reti sastopamas vai pat jaunas sugas. Piterāns stāsta, ka nesen pēdējās divas retāk sastopamās sugas – kazeņu raibeni un brūno zilenīti – nekonstatēja vis entomoloģijas profesionāļi, bet gan portāla Dabasdati.lv lietotāji.

Izaicinājums vasaras saulgriežos

Tauriņu vērošana var izrādīties aizraujoša arī tiem, kam patīk sacensību gars. Ja putnu vērotājiem ir Gada īsākās dienas putnu vērošana ziemā, tad entomologi jau septīto gadu šovasar rīko Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanu, lai saprastu, cik dienastauriņu sugu ir iespējams novērot vienas dienas laikā vasaras saulgriežos. Tas ir laiks, kad Latvijas dabā ir iespējams ieraudzīt vislielāko dienastauriņu daudzveidību. Šovasar pasākums norisināsies no 20. jūnija līdz 24. jūnijam. Tajā var piedalīties jebkurš, izvēloties sev ērtāko dienu un vietu, kā arī novērošanas ilgumu. Plašāka informācija atrodama dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv.

"Pasākums nav domāts tikai profesionāļiem. Tur ar saviem dažiem tauriņu vērojumiem var iespraukties ikviens interesents, kurš to vēlas darīt. Šīs jauniedibinātās tradīcijas rezultāts ir pilnāka tauriņu sugu izplatības karte, kas ir vērtīgs materiāls tālāk jau zinātnieku darbā. Turklāt zinātnē ir svarīgi dati ne tikai par īpašām vietām dabā, bet arī par novērojumiem visikdienišķākajos dabas pleķīšos, kas atrodas arī tepat pilsētā, mums līdzās," uzsver entomologs Vilks, mudinot ņemt rokā viedierīci ar fotokameru vai fotoaparātu un pamanītos tauriņus iemūžināt kadrā.

Ja tomēr ieraudzīt dienastauriņu gadās aukstajā sezonā, piemēram, martā, kārtojot šķūnīti, kad pēkšņi no malkas grēdas izveļas tauriņš, pareizākā rīcība būs to atlikt līdzīgā vietā atpakaļ. Nevajadzētu nest siltās telpās un barot, jo tad tauriņa mūžs noteikti būs krietni īsāks. Entomologi ir pārliecināti, ka tas drīzāk būs prieks cilvēkam, bet ne tauriņam, jo sagaidīt saules pilno sezonu un sugas biedrus tam diez vai pēc tam izdosies.

Tāpat ikviens var pievienoties Latvijas Entomoloģijas biedrībai, kur aicināti iesaistīties arī neprofesionāļi, ko saista kukaiņu pasaule. "Mūsu vidū ir arī amatieri entomologi, kuriem patīk vērot un fotografēt kukaiņus. Biedrība ir vieta, kur var smelties atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem par kukaiņiem un tā ir iespēja labi iemācīties atpazīt kukaiņu sugas," saka Vilks, kurš kopā Piterānu Latvijas Entomoloģijas biedrības vārdā pavasaros rīko nodarbības "Tauriņmācības". Tur ikviens var apgūt būtiskāko, lai dotos dabā un atpazītu vairāk nekā 100 Latvijā sastopamos dienastauriņus, gūstot dabas izziņas prieku paši un vienlaikus papildinot ar saviem novērojumiem pētnieku datu krājumu tālredzīgākai dabas aizsardzības veidošanai.

TOP 15 Latvijā biežāk sastopamie tauriņi

1. Krūkļu baltenis
2. Acainais raibenis
3. Kāļu baltenis
4. Parastais pļavraibenis
5. Parastais samtenis
6. Mazais nātru raibenis
7. Lielais nātru raibenis
8. Lielais meža resngalvītis
9. Parastais zilenītis
10. Parastais nātru raibenis
11. Parastais sīksamtenis
12. Brūnvālīšu raibenis
13. Pļavas sīksamtenis
14. Parastais purvraibenis
15. Vīķu zilenītis
Left
Right
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.