Uz sākumu Sākums Pesticīdi lauku māju putekļos Kā ēst dabai saudzīgāk Bioloģiskais pārtikas kompass Dāvinātprieks Saruna par maskošanos Līksmo atbildīgi Par pretrunīgajām cilvēka un dzīvnieka attiecībām Pret nevajadzīgu nogalināšanu Iepazīt dabu grāmatās Zaļie pirmsvēlēšanu solījumi Cilvēka un augu attiecības Pieci bioloģiskie lauksaimnieki Izzināt dabu rudenī Māksla un ekoloģiskā identitāte Dabas velšu spēks Vai tu atpazīsti tauriņus? Pierakstīt dabas skaņainavu Animācijas filmas par dabu Latvijas biotopu daudzveidība Visvairāk apdraudētie dzīvnieki Ekolatvietim pa pēdām Dabīgi uzkopšanas līdzekļi Intīmā higiēna un dabas aizsardzība Slavenības – vides aizstāvji Vides aktīvisma aizsākumi Dabai draudzīgs un veselīgs uzturs Latvijas lauksaimniecības politikas anatomija Gada varoņi dabā Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem 100 idejas, lai dzīvotu zaļāk Jēgpilniem svētkiem Dabas iznīcināšanas temps Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem?
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Uz tava šķīvja – klimata pārmaiņas. Kā ēst dabai saudzīgāk?
Teksts: Kitija Balcare
Foto: Publicitātes un no privātā arhīva
Lai glābtu pasauli, ne vienmēr ir jāmaina visa pasaule. Sākumam pietiek ar drosmi un apņemšanos veikt ikdienas paradumu "inventarizāciju". Tas, ko liekam iepirkumu grozā un tālāk jau uz pusdienu galda, ir ne tikai gaumes jautājums, bet visnotaļ politiska izvēle.
Dzīvot dabai saudzīgāk ikviens var sākt jau ar savas maltītes izvēli, izvērtējot, ko ēdam un cik daudz liekam uz šķīvja. Ar atgādinājumu, ka zemeslode ir tikai viena, bet mūsu ir daudz, biedrība "Dzīvnieku brīvība" aicina jauno gadu iesākt, pārskatot savus ēšanas paradumus un to ietekmi uz vidi. Katra jauna maltīte ir iespēja sākt.
Sarežģītais solis tuvāk vegānismam
Kā ikdienā dzīvot tā, lai valdību apņemšanās ļautu sasniegt Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus ierobežot klimata pārmaiņas 1,5 grādu robežās? Spriežot par šo jautājumu, 2022. gada nogalē vides aizsardzības un vides izglītības biedrība "Zaļā brīvība" rīkoja pilsoniskās un ekspertu domnīcas, modelējot gan to, kādas dzīvesveida izmaiņas Latvijas iedzīvotāji ir gatavi veikt, lai samazinātu ietekmi uz vidi, gan spriežot, kādi soļi jāveic līdz 2040. gadam, lai samazinātu to izvēļu šķēršļus, kuras nāk visgrūtāk, nesamazinot cilvēka dzīves kvalitāti.

Pēc ekspertu domām, trīs populārākās darbības, ko sabiedrība būtu gatava darīt, ir: samazināt pārtikas atkritumus mājsaimniecībā, uzturā izmantot galvenokārt sezonas dārzeņus un augļus, braukt ar sabiedrisko transportu, nevis auto. Turpretī iedzīvotāju viedoklis par trim sabiedrībā populārākajām ieviešamajām rīcībām ir: samazināt pārtikas atkritumus mājsaimniecībā, ēst tikai tik, cik vajadzīgs, lai būtu vesels, un samazināt izmantotā karstā ūdens daudzumu.

Paturot prātā neatliekamo klimata mērķi, "Zaļā brīvība" rosina pārtikas patēriņa jomā ikdienā tiekties īstenot šādas klimatu saudzējoša dzīvesveida darbības:

  • Samazini pārtikas atkritumus!
  • Dzer krāna, nevis pudelēs fasēto ūdeni!
  • Dzer krāna ūdeni, nevis rūpnieciski ražotos dzērienus!
  • Samazini dzīvnieku valsts produktu patēriņu!
  • Izvēlies vegānisko diētu!
  • Izvēlies veģetāro diētu un atsakies no gaļas vai zivīm!
  • Ēd bioloģiskos dārzeņus un augļus!
  • Ēd sezonālus dārzeņus un augļus!
  • Ēd tik, cik nepieciešams, lai būtu vesels!
Pārsteidzoši, ka retā vienprātība, kas izgaismojusies domnīcu laikā, vienojot kā pilsoņu, tā ekspertu viedokli, bija pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji nebūtu gatavi kļūt par vegāniem, lai gan gaļas patēriņa samazināšanai ir salīdzinoši liels atbalsts. Veģetārs uzturs, kuram gan ir dažādi izpausmju veidi, nozīmē pamatā augu valsts izcelsmes produktu iekļaušanu ēdienkartē, atsakoties no produktiem, kas tiek iegūti, nogalinot dzīvniekus. Vegānisks uzturs jau ir nākamais solis, kura pamatā ir atteikšanās jau no jebkāda veida dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem, tostarp arī no olām, piena produktiem, medus, želatīna u. tml. Tieši pāriešana uz veģetāru vai vegānisku uzturu ir solis, kurš sabiedrībai pašreiz pārtikas patēriņa ieradumu maiņā šķiet sarežģītākais izaicinājums. 

Atvērtību iepretim savu maltīšu daudzveidības veicināšanai, iekļaujot ikdienā vairāk augu valsts pārtikas produktos balstītu ēdienreižu, iespējams, kavē kā vienveidīgs paša šķīvja saturs, tā maldīgi aizspriedumi par veģetāru un vegānisku uzturu. Jāpatur prātā, ka gan visēdājiem, gan veģetāriešiem un vegāniem par labu nenāk maltīšu vienveidība, tāpēc jāraugās, lai šķīvja saturs ir pilnvērtīgs un sabalansēts jeb veselīgs.
Pie produktu plaukta ar lupu
Lai jauno gadu uzsāktu ar jauniem, dabas un cilvēka labbūtību veicinošiem ieradumiem, vienlaikus izglītojot sabiedrību, jau sesto gadu biedrība "Dzīvnieku brīvība" mudina ikvienu izmēģināt dalību dabai draudzīgākas ēšanas izaicinājumā "Neapēd zemeslodi". Tas ikvienam ļauj ne tikai radīt lielāku daudzveidību savā ēdienkartē, bet vienlaikus arī iepazīt dabai draudzīgāku, klimatam saudzīgāku, kā arī paša labsajūtu uzlabojošu uzturu.

Biedrība aprēķinājusi, ka, pateicoties nelielām izmaiņām ikdienas ēdienkartē, pagājušā gada dalībnieki janvārī vien kopā aiztaupīja tik daudz CO2 izmešu, cik rastos, ja ar vieglo automašīnu brauktu no Rīgas līdz Portugālei un atpakaļ 175 reizes. Šogad janvārī samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu uzturā, izzināt mazāk zināmo augu valsts produktu un recepšu pasauli un apgūt veselīgākus ēšanas paradumus, mazinot savu ietekmi uz klimatu, brīvprātīgi, dažādu iemeslu mudināti, pieteikušies jau vairāk nekā 8500 atbildīgas ēšanas entuziasti no visas Latvijas.
Uģis Vīva
"Pirms pieciem gadiem biju pārliecināts gaļēdājs. Mans ceļš uz uztura pārmaiņām sākās neilgi pēc iepazīšanās ar sievu Lauru. Viņa dalījās ar savu pieredzi, kopā noskatījāmies arī vairākas dokumentālās filmas, tostarp "What the Health", "Cowspiracy", "Dominion". Mana interese par augu izcelsmes uzturu, veselību, dzīvnieku aizsardzību un vides piesārņojuma problēmām pakāpeniski auga,” stāsta Uģis Vīva, kurš šogad izaicinājumā piedalās jau ceturto reizi, novērtēdams, kā uztura paradumu maiņas ceļā pašam ir uzlabojusies pašsajūta.

To apliecina arī uztura speciāliste Anna Rozīte, skaidrojot, ka augu valsts produktu iekļaušana ikdienas uzturā tik tiešām nāk par labu ne vien zemeslodes veselībai, bet arī ēdēja pašsajūtai: "Augu valsts produkti – tās ir šķiedrvielas, tie ir antioksidanti, tie ir arī “labie tauki”, kas ir labas veselības pamatā." Turklāt būtiski arī, ka dārzeņu un augļu lietošana uzturā mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kas vēl aizvien Latvijā uzskatāms par biežāko nāves cēloni.

Piedaloties iniciatīvā, Uģa lielākais atklājums bijis tas, cik augu valsts uzturs var būt daudzveidīgs un arī garšīgs un kā paša ķermenis spēj ātrāk atjaunoties arī pēc intensīviem treniņiem. Tas, ar ko jārēķinās, izmēģinot veģetāru vai vegānisku maltīšu ēdienkarti pirmo reizi, ir laiks, kas jāatvēl produktu sastāva izpētīšanai, lasot etiķetes sīkā drukā. Šo procesu var atvieglot ideja piedalīties izaicinājumā nevis vienatnē, bet kopā, piemēram, ar draugiem, ģimenes locekļiem vai kolēģiem. Tāpat produktu izvēlē vērtīgi ir akcijas rīkotāju ikdienā e-pasta vēstulēs sūtītie padomi, kuri ļauj paplašināt savu zināšanu apvāršņus.
Viens no ierastiem aizspriedumiem ir tas, ka augu valsts ēdienkarti ierobežo sezonalitāte un ka tā nav iedomājama bez eksotiskiem augļiem un dārzeņiem, kas mērojuši tūkstošus kilometru ar lidmašīnām vai kuģiem. Izvēloties augu valsts produktus, videi draudzīgāka izvēle noteikti būs vietējs, sezonāls un bioloģisks produkts, nevis tas, kurš veikala plauktā nonācis no ārzemēm. Labāk melleņu melno muti dabūt mežā vasarā vai izcelt tās, paša lasītas, no saldētavas kastītes, nevis iepirkumu grozā decembrī likt plastmasas spainīti, kurš var izrādīties atgādāts pat no kādas aizokeāna valsts. Ja kārojas daudz zaļumu, laba alternatīva, kuru var "apsaimniekot" pats, ir dīgsti un mikrozaļumi, kuri diedzējami paša mājās vai pat biroja virtuvē.

Kāpēc piedalīties? Uģis, kurš novērojis, ka pirmo izaicinājumu gados bija sarežģītāk paēst ārpus mājām, bet nu jau redzams, ka ar katru gadu vegānisko ēdienu piedāvājums veikalos un ēdināšanas uzņēmumos kļūst arvien plašāks, teic tā: “Dalība izaicinājumā rada kopības sajūtu ar līdzīgi domājošiem, kā arī sniedz gandarījumu, jo apzinos, ka ar savām izvēlēm ietekmēju, šajā gadījumā – mazinu radīto vides piesārņojumu un dzīvnieku ciešanas. Tā cenšos padarīt šo pasauli mazliet labāku arī tiem, kas paši sevi nevar aizstāvēt, bet daudz neatšķiras no mums, cilvēkiem.” 

Par savu iecienītāko augu valsts recepti Uģis nosauc vegānisko lazanju, kurā Bešamela jeb balto mērci gatavo no augu piena, savukārt gaļas pildījuma vietā pievieno bagātīgu mērci, kuras pamatā ir sojas granulas, tomāti un citi dārzeņi
Ne tikai kartupeļi ar salātlapām
Laura Balode
"Vairums sabiedrības pārstāvju nezina, kas īsti ir vegānisks uzturs. Valda mīts, ka šie cilvēki ēd tikai sausus kartupeļus un salātus, kas nudien neatbilst patiesībai. Īstenībā augu valsts produkti nodrošina cilvēka organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām. Dzīvnieki arī uzņem olbaltumvielas no augiem, un mēs, apēdot dzīvniekus, uzņemam šīs vielas tikai nākamajā barības ķēdes posmā, nevis "pa tiešo"," skaidro Laura, kura iniciatīvā piedalās jau ceturto gadu un kuras ikdienas ēdiens šobrīd ir 80–90% vegānisks.

Pirms mesties šajā ēdienkartes revidēšanas izaicinājumā, Laura iesaka katram pašam atrast savu iemeslu, kāpēc pieņemt šādu izvēli, – dabas, sevis, zemeslodes vai dzīvnieku dēļ, vienlaikus piebilzdama, ka 100% augu valsts uzturs nav domāts pilnīgi visiem. Pirms spert kardinālu soli un uz ilgu laiku mainīt ēšanas paradumus, jākonsultējas ar savu ārstu vai dietologu. "Savā pirmajā gadā piedalījos izaicinājumā recepšu dēļ, izvēloties vien pirmo līmeni, kas nozīmē ēst veģetāri trīs dienas nedēļā. Receptes ir tik vieglas, ātri pagatavojamas un gardas, ka izaicinājuma pirmais līmenis grūtības nesagādātu nevienam. Nācās papūlēties nepieciešamo produktu iegādes procesā, jo mazpilsētā, kurā dzīvoju pirmos izaicinājuma gadus, visus produktus iegādāties nebija iespējams. Šobrīd, esot Rīgā, problēmu tas nesagādā, kā arī mazpilsētās produktu klāsts pēdējā laikā arī ticis papildināts."

Foto: Lauras gatavotie ēdieni

Pakāpeniski Laura iepazinusi arī produktus, par kuriem līdz tam pat nav bijis nojausmas, piemēram, rauga pārslas, melnais sāls, tofu, sojšliks. Pie iecienītākajiem produktiem Laura min tepat Latvijā ražoto tofu un bezpienu jeb no zirņiem gatavoto vegānisko biezpienu, bet gardākais ēdiens esot brūnie rīsi ar turku zirņu kariju vai arī tofu sojas mērcē. Rīsi, kā arī griķi, grūbas, kvinoja, bulgurs, makaroni, kukurūza, maize nodrošina ķermenim ogļhidrātus jeb "degvielu", kuras vērtību palielina pilngraudu produktu izvēle. Savukārt pākšaugi, piemēram, lēcas, pupiņas, zirņi, tofu, ļauj saņemt organismam proteīna jeb olbaltumvielu devu, ko citādi cilvēks uzņem ar gaļu. Tiem, kas vairās no pākšaugu izraisītas vēdera pūšanās, var palīdzēt gan pākšaugu izmērcēšana un skalošana ūdenī, gan arī garšvielas, čili, ingvers, pipari, ķiploks, kumīns, ķimenes, fenhelis, anīss, diļļu sēklas. 

Ar katru nākamo dalības gadu Laura izvēlējās aizvien intensīvāku izaicinājuma līmeni, tuvojoties jau 100% vegāniskam uzturam: sākumā tās bijušas trīs dienas nedēļā, ēdot veģetāri, pēc tam jau ēdot veģetāri ikdienā, bet beigās jau ēdot pilnībā vegānisku uzturu. Turklāt ne jau kāda modes kliedziena dēļ, bet savas iekšējās pārliecības un jaunatklātās labsajūtas dēļ. Tas, ko liekam uz sava šķīvja, ir izvēle, kas atbalsojas arī ārpus tā. Prātā Laurai palicis viens spilgts citāts. Kad spēkavīram kāds vaicāja – "Kā tev izdevās kļūt tik stipram kā vērsis, ja tu neēd gaļu?", viņš atbildējis: "Vai tu kādreiz esi redzējis vērsi, kas ēstu gaļu?"
Lai saņemtu dabai saudzīgākas receptes savā e-pastā, piesakies izaicinājumam šeit: www.neapedzemeslodi.lv
Gaļu – mazāk, bet atbildīgāk 
Foto: Rīgas mērs un akcijas "Neapēd zemeslodi" vēstnesis Mārtiņš Staķis
Šogad savu atbalstu aicinājumam paudis arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, uzskatot, ka līdzdalība šajā iniciatīvā ir viens no mazajiem soļiem Rīgas uzņemtajā virzienā tuvāk klimatneitralitātei. Tā Rīgas domes Centrālā administrācija janvārī pasākumos pasniedz tikai veģetārus ēdienus, taču jau decembrī šis zaļi domājošā pilsētvalža solis izpelnījies neizpratni un pārspīlētu kritiku no vietējo lauksaimnieku puses, sakot: kāds gan svētku galds bez cūkas šņukura uz tā?

Ceļi uz veģetāru un vegānisku uzturu var būt dažādi. Ja nav vēlmes atteikties no gaļas pavisam, ir jāizvērtē tas, cik bieži un kādu gaļu patērējam savā uzturā. Kā no vides, tā no veselības viedokļa ieteicams izvēlēties bioloģisko gaļu, kā arī mazo saimniecību audzēto un visbiežāk tiešajā tirdzniecībā pārdoto, apzinoties, kādos apstākļos dzīvnieki tiek audzēti. Videi mazkaitīgākā izvēle ir vista tās dzīves cikla dēļ. Taču arī liellopa izvēle vietējā mērogā var tikt veikta atbildīgāk, jo gaļas audzēšanai Latvijā ir nozīme dabas saglabāšanā saistībā ar noganīšanu. 

"Zālājos barota liellopa patēriņš ir vienlaikus arī devums vietējo pļavu saglabāšanā," uzsver Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa, piebilstot, ka būtiski ir ne vien izvērtēt sava gaļas patēriņa apjomus, bet arī tās izcelsmi un mēroto ceļu līdz ēdamgaldam. "Gaļas patēriņš ir faktors, kas radikāli mainījis zemes lietojumu visā pasaulē un sekmējis gan klimata izmaiņas, gan bioloģiskās daudzveidības zudumu, tāpēc bez gaļas lietošanas samazināšanas tuvākā vai tālākā nākotnē mēs neiztiksim. Nav jau jāatsakās no gaļas pavisam, bet ir būtiski samazināt tās patēriņu. Tas, ko varam jau tagad, ir izmēģināt atteikties no industriāli ražotās gaļas iekļaušanas katras dienas ēdienkartē, tā vietā reizi nedēļā ēst, piemēram, liellopa, kurš barojies, noganot zālājus, gaļu."
Izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" vēstneši – dziedātājs Dons, TV personība Anna Rozīte, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un multimākslinieks Kašers

Receptes iedvesmai

Ne-tunča salāti
recepte no Luīze gatavo
Pagatavošana:

1. Turku zirņus saspaida bļodā līdz biezeņa konsistencei.
2. Pievieno smalki sagrieztu seleriju un marinētus gurķīšus, lociņus, majonēzi, sinepes un citrona sulu. Uzber sāli un piparus pēc garšas.
3. Kārtīgi visu samaisa, un gatavs!
Sastāvdaļas:

  • 400 g turku zirņu
  • Nedaudz lociņu
  • 5 gab. mazu marinētu gurķīšu
  • ½ selerijas kāta
  • 2 ēdamkarotes augu valsts majonēzes (piem., "Spilva 4 sezonu", "Hellmann’s", "Sojalita")
  • 1 ēdamkarote sinepju
  • 1 tējkarote citrona sulas
  • Sāls un pipari
Smeķa pīrādziņi
Pagatavošana:

1. Mīklas plāksnes izklāj uz cepešpannas, kas apklāta ar cepamo papīru, un atstāj atkausēties (apm. 30 min.). Uzkarsē cepeškrāsni līdz 190°C.
2. Tikmēr smalki sagriež sīpolu un tofu. Samaisa ar augu valsts majonēzi, un pildījums ir gatavs!
3. Mīklas plāksnes izrullē, līdz izveidojas kvadrāts. Sagriež katru izrullēto plāksni četrās vienādās daļās, lai veidojas četri mīklas kvadrātiņi.
4. Uz katra mīklas kvadrātiņa liek apmēram 1 ēdamkaroti pildījuma, tad aizloka mīklu tā, lai veidojas trijstūra veida pīrādziņi. Ar dakšiņu kārtīgi aizspiež mīklas maliņas.
5. Lai pīrādziņi izdotos zeltaini, tos viegli apsmērē ar sojas pienu (ja izmanto).
6. Liek uz cepešpannas un cep krāsnī 15–20 min. 180°C temperatūrā.
Sastāvdaļas (12 gab.):

  • 175 g kūpināta tofu
  • 3 plāksnes saldētas kārtainās bezrauga mīklas (piem., "Tešla", "Latvijas Maiznieks")
  • 4 ēdamkarotes augu valsts majonēzes (piem., "Spilva 4 sezonu", "Hellmann’s", "Sojalita")
  • 1 sīpols
  • Sojas piens pīrādziņu apsmērēšanai (pēc izvēles)
Dubultā proteīna Boloņas mērce
Pagatavošana:

1. Sagriež sīpolus un citus dārzeņus, ja izmanto.
2. Katlā uzvāra ūdeni – mazliet vairāk, nekā makaroniem nepieciešams, lai daļu varētu izmantot vēlāk gatavošanā. Liek vārīties makaronus.
3. Lej pannā eļļu un cep sīpolu, kamēr caurspīdīgs. Ja izmanto citus dārzeņus, arī tos liek uzreiz apcepties.
4. Pievieno sojas granulas, cep uz vidējas uguns, bieži apmaisot, lai soja nesadeg (3–5 minūtes).
5. Pievieno buljona kubiņu, sabirdinot ar pirkstiem, un citas garšvielas pēc patikas.
6. Kad sojas granulas apcepušās zeltainas, nogriež liesmu pavisam mazu un pievieno tomātu pastu un 1 glāzi ūdens no makaronu katla. Samaisa un pievieno vēl vienu glāzi makaronu ūdens, kā arī balzametiķi.
7. Pievieno mērcei pupiņas (šķidrumu vispirms notecina) un atstāj uz mazas uguns, kamēr makaroni vārās.
8. Kad makaroni gatavi, tos nokāš un liek klāt mērcei pannā. Uzmanīgi samaisa, un maltīte gatava!
Sastāvdaļas (2 porcijas):

  • 400 g konservētu pupiņu (1 kārba)
  • 200 g spageti makaronu
  • 30 g sojas granulu
  • 1 sīpols
  • 3 ēdamkarotes tomātu pastas
  • 1 buljona kubiņš (sēņu vai dārzeņu)
  • 1 tējkarote balzametiķa
  • Eļļa cepšanai
  • Garšvielas pēc izvēles (kaltēts baziliks, raudene, ķiploku pulveris, kūpināta paprika, čili pipari)
  • Pēc izvēles: burkāns, paprika, citi dārzeņi
Pikantais zemesriekstu tofu
Pagatavošana:

1. Tofu ietin papīra dvieļos, uzliek tam virsū slogu uz vismaz 20 minūtēm, lai izspiestu lieko ūdeni.
2. Bļodiņā samaisa zemesriekstu sviestu ar sojas mērci, brūno cukuru, aso mērci (vai čili pulveri), kokosriekstu eļļu, ķiploku pulveri un ūdeni.
3. Kad ūdens no tofu izspiests, to sagriež 1 cm lielos kubiņos. Apcep pannā nelielā eļļas daudzumā, līdz tofu gabaliņi ir apbrūnējuši no visām pusēm.*
4. Pannā lej sagatavoto mērci un uz nelielas uguns visu cep vēl 3 minūtes, nepārtraukti maisot, līdz tofu gabaliņi ir sajaukušies ar mērci.
5. Pasniedz ar rīsiem un lociņiem, var pievienot arī svaigus vai apceptus dārzeņus.

* Padoms – ja negribas tofu cept eļļā, tā vietā to var apgrauzdēt krāsnī (200°C/15 min.)!
Sastāvdaļas:

  • 200 g tofu
  • 2 ēdamkarotes zemesriekstu sviesta
  • 2 ēdamkarotes sojas mērces
  • 2 ēdamkarotes brūnā cukura
  • 1 ēdamkarote Sriračas mērces (var izmantot citu asu mērci vai pievienot nedaudz čili pulvera)
  • 1 ēdamkarote kokosriekstu eļļas + cepšanai (var izmantot arī citu eļļu)
  • 1 tējkarote ķiploku pulvera
  • 3 ēdamkarotes ūdens
  • Pasniegšanai – brūnie rīsi un lociņi vai dārzeņi pēc izvēles

Lasi vēl

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.