Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
ATBILDĪGI DABĀ
Vai man to patiešām vajag? Ceļvedis 'zero waste' dzīvesveida pasaulē
Raksts: Sabīne Košeļeva
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
"Zero waste", tulkojot burtiski – "nulle atkritumu", dzīvojot mūsdienu dzīvi ar visām no tā izrietošajām sekām, izklausās diezgan utopiski. Tiesa, lai mēs nenoslīktu paši savos atkritumos un nākamajām paaudzēm nenāktos dzīvot plastmasas oāzē, ir jāpieņem mēri, turklāt ar skubu. Kas ir "zero waste" un kā uz to nesāpīgi tiekties – stāsta Laura Auliciema, vides aktīviste un biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle.
"Zero waste" jeb bezatkritumu dzīvesveids nenozīmē dzīvot mežā zaru būdā, pārtikt tikai no tā, ko pats esi izaudzējis, neapmeklēt frizieri un tērpties skrandās. Tā ir racionāla un atbildīga dzīves filozofija, ilgtspējīgu principu kopums un uz pilsonisko aktivitāti orientēta kustība, kam pamatā ir mērķis samazināt atkritumu apjomu un iedzīvināt aprites ekonomiku. Turklāt šīs pārmaiņas aptver dažādu līmeņu stratēģijas – gan individuālā, gan pašvaldības un valsts līmenī, lai pēc iespējas ilgāk uzturētu produktu, materiālu un resursu vērtību.

"Šobrīd ir izplatīta praktizēšana individuālā līmenī – cilvēki cenšas būt dabai draudzīgi, samazināt atkritumu apjomu ikdienā, tādējādi cīnoties ar lineārās ekonomikas sekām, tomēr primāra ir cēloņa novēršana. Analogs – pāri plūstoša vanna. Cilvēki cenšas slaucīt ūdeni, kas visu laiku līst pāri vannas malām, taču patiesībā vajag aizgriezt krānu. Ir jāpanāk pārmaiņas no šā brīža lineārās ekonomikas uz aprites ekonomiku. Tas būtu ideālais variants, kas visai sabiedrībai ar minimālu piepūli ļautu praktizēt dabai draudzīgu un ilgtspējīgu dzīvesveidu, un nemitīgi nebūtu vajadzīgi jauni resursi," stāsta Auliciema.
Pozitīva tendence ir beziepakojuma veikali, kas pēdējos pāris gados iemantojuši atzinību. Galvaspilsētas centrā tādi ir vairāki, pa vienam darbojas arī Jelgavā, Cēsīs, Siguldā un Liepājā. Tajos uz svara vai izlejamā veidā iegādājama pārtika, higiēnas preces, saimniecības līdzekļi un ilgtspējīgas preces mājai un virtuvei. Tiesa, ja tirgus vai specializētais veikals nav tavu ikdienas gaitu maršrutā, "zero waste" praktizēšana nudien var izvērsties dārga un prasīt piepūli, kas savukārt ilgtermiņā nogurdina un demotivē.

Kā atklāj Auliciema, tieši "zero waste" pakalpojumu un produktu nepieejamība ikdienā ērti sasniedzamā attālumā un par saprātīgu cenu ir arī pirmais iemesls, kādēļ pret to izturas ar skepsi vai nepraktizē. Tiesa, interese sabiedrībā ir – par to liecina arī "Zero Waste Latvija" biedrības "Facebook" lapa, kurai ir 12,8 tūkstoši sekotāju, kuri iesaistās diskusijās un regulāri dalās ar informāciju. Pārsvarā tās ir sievietes – 86%, kopumā aptverot vecuma grupu no 18 līdz 44 gadiem, ar majoritāti vecumā no 25 līdz 34 gadiem.

"Būtisks solis, lai būtu tuvāk bezatkritumu dzīvesveidam, ir vienkārši kļūt pilsoniski aktīviem, sekot līdzi vides politikas aktivitātēm, izteikt viedokli, atbalstīt iniciatīvas, piketus, petīcijas, iesaistīties NVO, pašvaldībās utt., jo šobrīd trūkst politiskās gribas pārejai uz ilgtspējīgu aprites ekonomikas modeli. Ārkārtīgi priecē, ka ES direktīvu prasības uzliek par pienākumu dalībvalstīm pakāpeniski samazināt poligonos apglabāto atkritumu apjomu, pilnveidot atkritumu šķirošanas sistēmu, iekustināt ražotāju atbildības mehānismu utt. Piemēram, Eiropas Padomes direktīvā 1999/31/EK noteikts Latvijai līdz 2035. gadam panākt, ka poligonos tiek apglabāti tikai 10% no visiem sadzīves atkritumiem. Ņemot vērā, ka 2019. gadā Latvijā tika apglabāti 63,8% sadzīves atkritumu, noteicošā loma būs šobrīd izstrādes procesā esošajam Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2021.–2028. gadam. Latvijā pirmais "Zero Waste City" piemērs ir Cēsis, kas aprites ekonomikas principus cenšas ieviest pašvaldības līmenī," stāsta Auliciema.
Ikdienas atkritumu samazināšanas stratēģija vistiešākajā veidā ir saistīta ar patērniecību, tāpēc pirmais un svarīgākais solis, lai nonāktu kaut drusciņ tuvāk "zero waste" dzīvesveidam, – pirms katra pirkuma sev pavaicāt: "Vai man to patiešām vajag?"

Šajā kartē apkopota informācija par "Zero Waste Latvija" domubiedru ieteiktajām vietām un pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā preces bez iepakojuma vai videi draudzīgas alternatīvas.


Bezatkritumu pieeja balstās uz pieciem pamatprincipiem:


1. Atteikties – vai pirkums tiešām ir vajadzīgs? Cik ilgi tas kalpos? Kāda ir tā ietekme uz vidi?
2. Samazināt atkritumu apjumu – pirkt mazāk, neiegādāties produktus, kas ir iesaiņoti vienreizlietojamā iepakojumā.
3. Lietot atkārtoti – auduma maisiņi, sava ūdens pudele –, neizmantot vienreizlietojamos traukus, bet gan savus utt.
4. Labot – nemest ārā apģērbu, apavus, sadzīves tehniku u. c., bet gan salabot un turpināt lietot.
5. Šķirot – dalīt savus atkritumus un nodot tos pārstrādei, kompostēt.

Vai man to patiešām vajag?
"Zero waste" kustības attīstība
Bezatkritumu kustība ir attīstījusies no vides aizsardzības kustības (environmentalism) 90. gadu sākumā, taču liecības par vides aizsardzību rodamas jau Senajā Romā.

19. gadsimtā Rietumu inteliģence (Ralph Waldo Emerson, Henry Thoreau u. c.) romantizēja dabu un mudināja to novērtēt. Attīstoties zinātnei un palielinoties cilvēku populācijai, tika pētītas likumsakarības starp resursu patēriņu un populācijas izmaiņām.

20. gadsimta 50. un 60. gadi – pieaugot patēriņam, ražošanai un labklājībai ASV, sabiedrību sāka uztraukt pesticīdu un piesārņojuma ietekme uz veselību un vidi. Sākās piketi, tika publicēti raksti, ietekmēta likumdošana. Vides kustības pārklājās ar sociālajām.

1982. gadā Daniels Knaps (Daniel Knapp) ar vietējo kopienu Kalifornijā izveidoja organizāciju "Urban Ore", kas veiksmīgi sadarbojās ar Bērklijas pašvaldību, lai no atkritumiem atlasītu vēl derīgus priekšmetus, tos pārdotu un atgrieztu apritē. Viņš uzskatāms par "zero waste" kustības aizsācēju.

90. gados "zero waste" sāka lietot kā terminu, Austrālijā notika pirmā starptautiskā konference.
2002. gadā tika dibināta "Zero Waste International Allience", kas uzsvēra vajadzību pēc izmaiņām likumdošanā un inovācijām.

2008. gadā sākās modernā "zero waste" ēra – Bea Džonsone (Bea Johnson) sociālajos medijos dokumentēja savu bezatkritumu dzīvesveidu un publicēja grāmatu "Zero Waste Home", kas iedvesmoja cilvēkus visā pasaulē.

2016. gadā Latvijā tika radīta "Facebook" domubiedru grupa "Zero Waste Shopping Riga", attīstot bezatkritumu kustību Latvijā.

2017. gadā biedrība "Homo Ecos" uzsāka projektu "Zero waste kopienas veidošana".

2018. gadā tika dibināta biedrība "Zero Waste Latvija" un atvērts pirmais beziepakojuma veikals Rīgā.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.