Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Latvijas Lauku Forums
Mediators starp lauku realitāti un politikas veidotājiem
Teksts: Indra Ēķe-Začeste
Foto: LLF privātais arhīvs
Teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo lauku teritorijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nacionālā mērogā ir grūti aizsniegt katru lauku viensētu, tāpēc ir svarīgi, lai ir kāds, kas palīdz apkopot viedokli un ir kā partneris lauku attīstībā. Un šo lomu pilda Latvijas Lauku forums. Domājot par saliedētas sabiedrības veidošanu, Sabiedrības integrācijas fonds "NVO fonds" ietvaros sniedz atbalstu Latvijas Lauku forumam, kas katru otro gadu organizē Lauku kopienu parlamentu. Par to, kā reģionu iedzīvotāji kopā var sasniegt politikas veidotājus, sarunājāmies ar Latvijas Lauku foruma izpilddirektori Anitu Seļicku.
Latvijas Lauku forums ir 2004. gadā dibināta nacionāla mēroga organizācija, kuras pamatdarbība ir lauku vides attīstība, savedot kopā dažādu interešu pārstāvjus. LLF šobrīd apvieno vairāk nekā 80 organizācijas visā Latvijas teritorijā – gan vietēja līmeņa, gan novada mērogā, un visu dalībnieku mērķis ir pārstāvēt lauku iedzīvotāju un lauku kopienu intereses, veicināt dzīves kvalitāti laukos, lai tā būtu labāka vieta, kur dzīvot un strādāt. Tāpat arī LLF vēlas attīstīt laukus tā, lai pilsētniekiem būtu patīkami tur viesoties, izraujoties no ikdienas vides.

Anita Seļicka raksturo LLF kā sadarbības platformu un savdabīgu tulku starp lauku realitāti – cilvēkiem, uzņēmējiem, kopienām, NVO – un nacionālo un Eiropas līmeni, kas veido politiku.

Mēs esam kā tulki, kas palīdz veidot komunikāciju. Piemēram, mēs apkopojam iedzīvotāju viedokli, praktiskus piemērus un datus par kādu aktuālo jautājumu, apstrādājam tos politiķiem piemērotā formā un nododam tālāk politikas veidotājiem. No otras puses, kad ir izstrādāti jauni likumprojekti, pieņemti jauni lēmumi, Eiropā izzinātas jaunas tendences, tad mēģinām to ietērpt mūsu realitātei saprotamākā un atbilstošākā veidā un ar šo informāciju dodamies pie cilvēkiem reģionos .
Ļoti jūtams arī Sabiedrības integrācijas fonda atbalsts. "Pirmkārt, mēs jūtam atbalstu mazajām kopienu organizācijām. Jūtam, ka mūsu tīkls un atbalsta punkti reģionos īsteno projektus SIF administrētajās programmās – viņiem ir lielāka kapacitāte īstenot aktivitātes un sekmēt līdzdalību, un tas ir ļoti būtiski. Pat sēžot pie datora, es jūtu, kā ņirb un kustās lauku reģioni, jo viņiem tiek dota iespēja darīt," uzsver Seļicka.

Izmantojot SIF programmas "NVO fonds" atbalstu, LLF šogad īsteno projektu, strādājot ar kopienu sadarbību spēcināšanu un interešu pārstāvniecību. Viena no projekta aktivitātēm ir Latvijas Lauku kopienu parlaments.
Kas ir Latvijas Lauku kopienu parlaments?
Lauku kopienu parlamenta ideja ir atsoļojusi pie mums no Eiropas. Astoņdesmito gadu beigās Zviedrijā bija vērojami pirmsākumi šādai kustībai ar galveno moto "Visai Zviedrijai ir jādzīvo!", bet Latvijā pirmais šāda veida pasākums norisinājās pirms astoņiem gadiem.

"2013. gadā organizējām pirmo Latvijas Lauku kopienu parlamentu, saprotot, ka nepieciešama vienotas balss veidošana un Latvijas Lauku forumam ir nepieciešams tikties ar visiem partneriem – uzņēmējiem, nevaldības organizācijām, akadēmiķiem un pētniekiem, kas strādā ar lauku attīstības jautājumiem, pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvjiem, kas kopīgi veido mūsu attīstību, nacionāla mēroga politikas veidotājiem un arī lauku attīstības entuziastiem, kas dzīvo pilsētās.

Mēs savedam kopā vairākus simtus šādus lauku attīstības entuziastus un vairāku dienu garumā līdzvērtīgā un cieņpilnā dialogā diskutējam par lauku vidē līdz šim aktuālajiem jautājumiem un būtiskākajiem stūrakmeņiem, kam mums vajadzētu pievērsties nākamos divus gadus. Rezultātā top ceļa karte un tiek izceltas būtiskākās prioritātes", stāsta Anita Seļicka.
Kopienu parlamenta maģija
LLF izpilddirektore to raksturo kā trīs procesu sinerģiju: "Pirmkārt, ir daudz konkrētu piemēru, labo un sāpīgo pieredzes stāstu, no kā mācīties un gūt vērtīgas atziņas. Pēdējos Kopienu parlamentos tie ir pat 70-80 publiski prezentēti pieredzes stāsti. Tas ir kaut kas, kas vienmēr iedvesmo un palīdz saprast, kas ir tie piemēri, ko mēs gribētu sistematizēt, veidojot vidi, kas ļautu šīm labajām praksēm multiplicēties, izplatīties vairāk visā Latvijas teritorijā.

Otrs maģiskais mirklis ir tas, ka tiekas dažādas iesaistītās, katrs no cita līmeņa – gan vietēja, nacionāla, gan Eiropas; no uzņēmējdarbības puses, NVO un no akadēmiskās vides. Katrs šis cilvēks sanāk kopā un visi ir atvērti diskusijai kopīga mērķa īstenošanai. Sadarbības, kas tur veidojas, arī teritoriāli, ir tas, kas dod pievienoto vērtību arī ilgtermiņā.

Trešā vērtīgā lieta ir tas, ka mēs ne tikai parunājam, bet nonākam līdz konkrētām rekomendācijām. Mēs veidojam attīstības plānu un pieturas punktus, kas ir vērtīgi ne tikai mums, bet arī citiem. Esam saņēmuši ziņas, ka rezolūcija kā ceļa karti savā darbā izmanto gan lauku kopienas, gan politikas veidotāji."
Profesionāli un personīgi ieguvumi
Kopienu parlamentā ir novērojami gan profesionāli, gan personīgā līmeņa labie piemēri. Akadēmiskajā vidē šādas tikšanās palīdz saprast, kuras teritorijas un kuri piemēri ir tie, kas jāanalizē un jāiekļauj tālākā izpētē. "Tiek noteikti tādi kā būtiski mezglu punkti attīstībā, kas būtu analizējami. Ir bijušas teritorijas, kur pēc tam tiek aizvests vesels studentu kurss, kas strādā vienā kopienā – lepnums kopienai un lieliska iespēja izpratnes veidošanai studentiem," skaidro Seļicka.

Otrs būtiskais ieguvums no Kopienu parlamenta ir atbalsts politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanā. "Kad politiķiem ir jāpieņem kāds lēmums, bet ir šaubas, vai tas ir nepieciešams, tad Kopienu parlamentā ir iespēja satikt konkrētus cilvēkus, apskatīt konkrētus piemērus, datus un caur praksi identificiēt, kas būtu sekmējams," stāsta LLF izpilddirektore, papildinot, ka reiz Kopienu parlamentā aizrautīgi diskutēja divas savstarpēji nepazīstamas dāmas, no kurām viena aktīvi stāstīja visu, kas viņas ciemā būtu nepieciešams, lai viņiem būtu labāk – ceļi, kopienu centrs un atbalsts kopā būšanai. Izrādījies, ka sarunas partnere ir atbildīgās ministrijas pārstāve. "Šis ir lielisks piemērs tam, kā veidojas savstarpēja uzticība un sapratne starp publisko pārvaldi un iedzīvotājiem, kas ikdienā nesatiekas, apliecinot, ka mēs visi esam vienkārši cilvēki un spējam runāt vienā valodā. Šādas diskusijas ir vērtīgas abām pusēm," uzsver Anita Seļicka.

Šogad, reaģējot uz aktuālajiem procesiem Latvijā, Kopienu parlamentā tika ietverts arī jautājums par jaunienācējiem laukos, identificējot būtiskākos izaicinājumus un nepieciešamās rīcības, lai sekmētu iekļaujošas kopienas, informācijas pieejamību un atbalstošu sistēmu. Kopienu parlaments radīja iniciatīvu, kas tiks turpināta turpmākajos gados, lai sekmētu gan atbalstošās iniciatīvas, gan, piemēram, finanšu pieejamību dzīvojamā fonda iegādei un atjaunošanai. Jau pašreiz ir daudz labo piemēru – Jaunlutriņu pagastā aktīvie iedzīvotāji un uzņēmēji iegādājās dzīvokļus salīdzinoši sliktā stāvoklī, ar ārēju atbalstu renovēja šo daudzdzīvokļu māju, lai to varētu piedāvāt ģimenēm, aicinot cilvēkus uz dzīvi lauku teritorijā. Smiltenes pašvaldība mājaslapā apkopo informāciju par dzīvesvietas un darba iespējām novadā, Kārķu pagasts sociālajos tīklos informē sabiedrību par pagastā pieejamo dzīvojamo fondu. Tās vien dažas no iniciatīvām, ko LLF pašreiz apkopo, vienlaikus izzinot arī pašu jaunienācēju viedokli un virzot Rezolūcijā ietvertās prioritātes īstenošanu un iekļaušanu kopienu, pašvaldību un politiskajā „darba kārtībā".
#betbūslabi
Sabiedrībā kopumā, ne tikai lauku reģionos, nereti dzirdams populārais apgalvojums, ka viss ir slikti. Ir ļoti ērti izcelt negatīvo, nepaveikto un pie visām nebūšanām vainot kādu citu. Tomēr daudz vērtīgāk ir darīt lietas, kas nepieciešamas, lai situāciju uzlabotu. Kā uzsver Anita Seļicka, sliktais ir liekams vienā svaru kausā, un ir jāmeklē, ko tad likt pretējā, lai situāciju līdzsvarotu.

Šie divi svaru kausi nemitīgi šūpojas, tāpēc līdzdalība un iniciatīva #betbūslabi kausa noturēšanai. Būt savienotiem domās un darbos nozīmē radīt divkāršu rezonansi. Iedzīvotāji reģionos ir pilsoniski aktīvi, paši vēlas uzņemties vadību un realizēt savas idejas.
Ir nepieciešams definēt, kas ir slikti un kā varam to ietekmēt. Jāsaprot, kā soli pa solim nonākt līdz tam, ka ir labi. Vai mums pietiek ar savām zināšanām, vai nepieciešama kāda palīdzība un resursi no malas. Ne vienmēr tas ir viegli. Bet tad, kad esam, pirmkārt, pieņēmuši lēmumu rīkoties, identificējuši, ko vēlamies paveikt, spēruši pirmo soli un jau kaut ko sasnieguši, ir redzami rezultāti un nākamie soļi jau ir drošāki un vieglāki.
Redzam, ka šobrīd ir svarīgi attīstīt digitālās prasmes. Ir liela nevienlīdzība starp dažādiem reģioniem gan pakalpojumu pieejamības, gan ienākumu ziņā. Arī novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku teritorijās ir viens no mūsu fokusiem. Vienota un starp nozarēm koordinēta lauku attīstības politika noteikti palīdzētu mērķtiecīgi risināt šos jautājumus, veidojot atbalstu un īstenojot risinājumus, kas piemēroti lauku telpas unikalitātei.

Ļoti bieži labajam palīdz noticēt arī veiksmīgi piemēri. Piemēram, Liepā iedzīvotāji pirmo reizi kopā pulcējās tikai pirms diviem gadiem, un neformālajai iedzīvotāju kopai nu jau ir izdevies sarunās ar pašvaldību iniciēt norādes zīmju uzstādīšanu uz tūrisma objektiem, noorganizēt arī Liepas ceļotāju dienu un, kas galvenais, – sekmēt iedzīvotāju lepnumu par savu kopienu un plašāku Latviju iepazīstināt un atvest pie sevis. "Ja gada laikā izdara tik daudz, tad citiem tas kalpo par labu piemēru un pārliecību tiem, kas vēl šaubās par to, ka ar pilsonisko aktīvismu ir iespējams sasniegt konkrētus skaidri redzamus uzlabojumus savā kopienā," uzsver LLF izpilddirektore.
Lai gaisma vienmēr iedegta
Līdzdalība ir vienlīdz nozīmīga pilsētās un laukos, bet ir dažādi līdzdalības viedi. Anita Seļicka cer, ka pilsētu un reģionu aktīvisti aizvien vairāk sadarbosies, jo katrs izmanto citas metodes, un pilsētu un lauku mijiedarbība ir nozīmīga ilgtspējīgai attīstībai. Anitas Seļickas sapnis ir redzēt, ka spējam salāgot mērķus un redzēt sinerģijā esošu attīstību. Rīki un metodes mums esot, nepieciešami tikai paši darītāji un prasmes, kas ļautu šīs metodes izmantot pēc būtības, ne vien formāli.

"Bija joks, ka laukos pēdējais izslēdz gaismu, tomēr ceru, ka tas paliks tikai joks, jo paši spējam to mainīt. Skandināvijā ir labi piemēri, ka arī ar nelielu iedzīvotāju skaitu lauki funkcionē un dzīves kvalitāte ir pietiekamā līmenī. Vienkārši jāskatās unikāli risinājumi, kas varētu strādāt šajās vietās, un arī mums Latvijā ir labie piemēri. Bernātos ir neliels pastāvīgo iedzīvotāju skaits, bet kopiena ne vien izdod pašu veidotu unikālu žurnālu, bet nupat oktobrī vienojās arī par kopienas digitālās platformas izveidi, gaismu mazajā piekrastes ciemā iededzot vēl spožāk," stāsta Anita.

LFF izpilddirektore ikvienu aicina saprast savas prioritātes un to, kur viņi vēlas ieguldīt savu laiku: "Pilsoniskās aktivitātes un iesaistes veidi var būt ļoti dažādi. Jāatrod tas, kur varam gūt gandarījumu. Piemēram, ja vēlamies kustēties, varam iesaistīties NVO, kas darbojas ar aktīvo dzīvesveidu; ja interesē sociālie mediji, var iesaistīties kopienas komunikācijas platformas izveidē, ja vēlamies izzināt, kā darbojas lēmumu pieņemšana un politika, varam iesaistīties iedzīvotāju padomē. Paskatīties, ko dara apkārt, un izvēlēties, kā pavadīt savu laiku un kas dod pievienoto vērtību gan mums pašiem, gan sabiedrībai kopumā.
Projekta ''Izstāstīt saliedētību” veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, Andris Kārkluvalks, Oskars Morozovs un "Nords Porter Novelli",dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Uldis Olekšs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.