Latvijā aizvien vairāk tiek siltinātas un renovētas daudzdzīvokļu mājas. Tieši šobrīd daudzdzīvokļu namu siltināšanas projektiem ir pieejami Eiropas fondu līdzekļi. Tiesa, tas nelīdz, ja mājai nav pārvaldnieka un uzkrājumi projekta priekšnoteikumu realizēšanai.

Tieši šādā situācijā nonākuši Ķekavas novada Daugmales daudzdzīvokļu mājas "Atvari" iedzīvotāji, kuri vēlas piedalīties projektā un iegūt finansējumu ēkas siltināšanai, bet nevar to izdarīt, jo mājai nav ne pārvaldnieka, ne uzkrātu finanšu līdzekļu ēkas uzturēšanas darbiem. Arī biedrība, kas turpmāk ēku pārvaldīs, nodibināta tikai nesen.

"Mums ir 18 dzīvokļu māja. Dzīvoju trīsistabu dzīvoklī, un mēnesī tikai par apkuri vien man jāmaksā 180 eiro. Zinu, ka tikpat lielā 70 m2 dzīvoklī Cēsīs maksa par siltumu ir 70 eiro," stāsta Einārs Binders no Daugmales. "Tā māja ir nosiltināta. Daugmalē nav nevienas namu apsaimniekotājfirmas, neviena Daugmales māja netiek apsaimniekota. Bēdīgā stāvoklī ir arī siltumtrase un ūdensvadi mājas pagrabā," teic Einārs.

"Esam izveidojuši savu biedrību un gribam veidot uzkrājumu, bet problēma ir tā, ka mums pašlaik nav naudas, lai iesniegtu projekta tāmi ēkas siltināšanai. Tas maksā aptuveni 4000 eiro. No 18 dzīvokļiem četriem ir parāds. Mājas parāds visu laiku ir kādi 3000 tūkstoši eiro, tātad arī banka negribēs dot kredītu. Divi dzīvokļi nav ierakstīti zemesgrāmatā. Pārējie esam situācijas ķīlnieki. Lūdzām palīdzību savā pašvaldībā. Pašvaldības vadītājs ir saprotošs un labprāt mums palīdzētu, taču šādā situācijā darīt neko nevar, jo māja ir privātīpašums," stāsta Einārs.

Par to, kā no šāda bezizejas stāvokļa izkļūt, viedokli pauž Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

Viņš akcentē, ka pavisam ir iespējami divi risinājumi. "Vai nu viņi šo īpašumu pārvalda paši, vai nolīgst pārvaldnieku. Tad veidojas dialogs starp īpašniekiem un pārvaldnieku, un nams tiek apsaimniekots kā vecajos labajos laikos. Pārvaldnieks izstrādā plānu un tāmes mājas pārvaldīšanai, steidzamākiem darbiem. Tas ir abpusējs pasākums, jo nevar cerēt, ka pārvaldnieks tīrīs teritoriju un remontēs māju, bet neviens par to nemaksās," teic LNPAA pārstāvis. Viņš akcentē, ka īpašniekam par savu īpašumu jārūpējas pašam.

"Šādā situācijā īpašniekiem jāsanāk kopā un jāvienojas, kā pārvaldīt māju. Var izveidot biedrību un pārvaldīt paši, var nolīgt pārvaldītāju uzņēmumu. Likumā noteikts, ka pārvaldīšana ir īpašnieku pienākums. Īpašnieki paši var namu arī apsaimniekot. Iedzīvotājiem ir jāveido uzkrājums, lai varētu īstenot renovācijas projektus. Biedrības var vērsties arī kredītiestādēs un ņemt aizņēmumu," teic Beikmanis, akcentējot, ka cilvēkiem jāsaprot, ka neviens pie viņiem no pašvalības, bankas vai Eiropas klāt nenāks un viņu vietā neko nedarīs.

Daugmales iedzīvotāji nolēmuši rīkoties. Nodibinot biedrību, radusies cerība veikt mājas siltināšanu. "Mājā ir vismaz četri dzīvokļi, par kuriem regulāri netiek maksāti komunālie rēķini. Dažs pat ir uzkrājis tūkstoš eiro lielu parādu un neliekas ne zinis. Arī Zemesgrāmatā reģistrēt dzīvokli atsakās. Kāda kundze pat never vaļā durvis, kad vēlamies parunāt par mājas nākotni," sašutis ir E. Binders, kurš cer uz kādu risinājumu, ko, konsultējoties ar pašvaldības juristiem, varētu panākt šajā, šķiet, bezizejas situācijā.

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!