Krājumus muzejam nodevis arheologs Mārtiņš Lūsēns, senlietas iegūtas pagājušā gada rudenī un šajā pavasarī - arheoloģiskās izpētes laikā Kuldīgā, vietās, kur notiek aktīvi ielu remontdarbi, proti, Rātslaukumā, Policijas ielā un pie kultūras mantojuma centra "Kūrava".
Pērn bagātākais atradumu klāsts bijis Policijas ielā, kur ziemas sākumā izpētīti vismaz septiņi senās Kuldīgas ielu līmeņi, kā arī Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas Rātslaukumā. Pie kultūras mantojuma centra "Kūrava" tika pārbaudīts, vai tur neatrodas ordeņa pilts priekštilta nocietinājumi, tomēr tas neesot apstiprinājies. "Viss, ko mums tur izdevās atrast - 18. gadsimta celtnes paliekas," laikrakstam "Kurzemnieks" stāsta Mārtiņš Lūsēns.
Minot nozīmīgākos atradumus, arheologs nosauc svētceļnieku zīmi. "Tādas tika atrastas divas – lielā un mazā. Par mazo gan es līdz galam neesmu pārliecināts. Viduslaikos svētceļnieki devās tālos ceļojumos pa visu Eiropu, un viens no Sv. Jēkaba ceļa galapunktiem (galvenais no tiem ir Spānijā Santjago de Kompostela katedrālē) ir bijis Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle. Lielā svētceļnieku zīme savulaik pārgriezta uz pusēm, tam jābūt pilnam ovālam. Uz zīmes attēlota Dievmāte, kurai uz ceļiem ir Jēzus bērns. Ļoti pazīstams motīvs. Šādas zīmes raksturīgas tieši 13. gadsimta otrajai pusei. Tās tika piešūtas pie cepurēm. Mēs nezinām daudz par Livonijas teritorijā apgrozībā esošajām svētceļnieku zīmēm. Cilvēki, kuri devās svētceļojumos, šīs zīmes iegādājās kā pierādījumu, ka ir aizgājuši līdz galam. Mazā zīmīte ir kā piemiņa no ceļojuma," stāsta arheologs.
Kuldīgas novada muzeja galvenā krājuma glabātāja Daina Antoniška ir gandarīta par to, ka Kuldīgā atrastās senlietas atgriezušās pilsētā, nevis aizķērušās galvaspilsētas muzeju lielajos krājumos.
Četri nozīmīgākie arheoloģiskie atradumi, ko pagājušajā nedēļā saņēma Kuldīgas novada muzejs:
