Šonedēļ Kuldīgas novada muzeja krājumus papildinājušas 139 senlietas un to fragmenti, portāls "Delfi" uzzināja muzejā.

Krājumus muzejam nodevis arheologs Mārtiņš Lūsēns, senlietas iegūtas pagājušā gada rudenī un šajā pavasarī - arheoloģiskās izpētes laikā Kuldīgā, vietās, kur notiek aktīvi ielu remontdarbi, proti, Rātslaukumā, Policijas ielā un pie kultūras mantojuma centra "Kūrava".

Pērn bagātākais atradumu klāsts bijis Policijas ielā, kur ziemas sākumā izpētīti vismaz septiņi senās Kuldīgas ielu līmeņi, kā arī Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas Rātslaukumā. Pie kultūras mantojuma centra "Kūrava" tika pārbaudīts, vai tur neatrodas ordeņa pilts priekštilta nocietinājumi, tomēr tas neesot apstiprinājies. "Viss, ko mums tur izdevās atrast - 18. gadsimta celtnes paliekas," laikrakstam "Kurzemnieks" stāsta Mārtiņš Lūsēns.

Minot nozīmīgākos atradumus, arheologs nosauc svētceļnieku zīmi. "Tādas tika atrastas divas – lielā un mazā. Par mazo gan es līdz galam neesmu pārliecināts. Viduslaikos svētceļnieki devās tālos ceļojumos pa visu Eiropu, un viens no Sv. Jēkaba ceļa galapunktiem (galvenais no tiem ir Spānijā Santjago de Kompostela katedrālē) ir bijis Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle. Lielā svētceļnieku zīme savulaik pārgriezta uz pusēm, tam jābūt pilnam ovālam. Uz zīmes attēlota Dievmāte, kurai uz ceļiem ir Jēzus bērns. Ļoti pazīstams motīvs. Šādas zīmes raksturīgas tieši 13. gadsimta otrajai pusei. Tās tika piešūtas pie cepurēm. Mēs nezinām daudz par Livonijas teritorijā apgrozībā esošajām svētceļnieku zīmēm. Cilvēki, kuri devās svētceļojumos, šīs zīmes iegādājās kā pierādījumu, ka ir aizgājuši līdz galam. Mazā zīmīte ir kā piemiņa no ceļojuma," stāsta arheologs.

Kuldīgas novada muzeja galvenā krājuma glabātāja Daina Antoniška ir gandarīta par to, ka Kuldīgā atrastās senlietas atgriezušās pilsētā, nevis aizķērušās galvaspilsētas muzeju lielajos krājumos.

Četri nozīmīgākie arheoloģiskie atradumi, ko pagājušajā nedēļā saņēma Kuldīgas novada muzejs:

13. gadsimta svētceļnieku piemiņas zīme

Foto: Publicitātes foto

Izrakumos tika atrasti divu 13. gadsimta svētceļnieku piemiņas zīmju fragmenti. Šādas zīmes kalpoja kā pierādījums tam, ka svētceļojums veikts līdz galam. Lielākā no zīmēm, iespējams, izdota Rīgā Sv. Jēkaba katedrālē, kas bijusi viens no Sv. Jēkaba ceļa ziemeļu galapunktiem. Sendienās svētceļnieku piemiņas zīmes tikušas šūtas pie cepurēm, stāsta Mārtiņš Lūsēns.

Mazā svētceļnieku piemiņas zīme

Foto: Publicitātes foto

Otras atrastās svētceļnieku piemiņas zīmes fragments, par šo gan arheologs vēl līdz galam nav pārliecināts.

17. gadsimta krāsns podiņu fragmenti

Foto: Publicitātes foto

Arheoloģiskajā izpētē atrastas dažādas krāsns podiņu lauskas. Ļoti labi saglabājušies viena 17. gadsimta podiņa fragmenti, kurus savienojot, iespējams podiņu pilnībā atjaunot un saskatīt, ka uz tā attēlota viena no kristietības alegorijām - Ticība, kas tiek attēlota kā jauna sieviete, kurai pie vienas rokas ir hostiju biķeris, pie otras - krusts. Pie kājām viņai atrodas grāmata, uz kuras ir galvaskauss - kā zīme, ka bez ticības cilvēka dzīve ir iznīcīga.

13. gadsimta apavs

Foto: Publicitātes foto

Ļoti labi saglabājies 13. gadsimta apava fragments, kuram trūkst tikai zole. Līdz šim muzeja rīcībā šāds eksponāts nav bijis.

Izpētes laikā arheologs uzgājis diezgan daudz ādas apavu fragmentus no 13. gadsimta. Laikrakstam "Kurzemnieks" Mārtiņš Lūsēns stāsta, ka senākajos slāņos parasti ir maz priekšmetu, turklāt tie ir pamatīgi nolietoti vai salauzti - pilnībā novalkāti ādas apavi, trauku lauskas, satrūkušas virves. "Cilvēki bija taupīgi, jo šo priekšmetu izgatavošana bija ilga un darbietilpīga. Pilnīgi citādi ir hercogistes laika slāņos, kur Policijas ielā atradām vismaz trīs līmeņus. Tur ir monētas, daudz zirgu pakavu u.c." skaidro arheologs.

Foto: Publicitātes foto

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!