Pēc Kuldīgas novada pašvaldības iniciatīvas divu gadu garumā veikts pamatīgs izpētes darbs, kas slāni pa slānim atklāj Kuldīgas vecpilsētas vērtības arheoloģijā, arhitektūrā, pilsētbūvniecībā.

Grāmata "Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība" ir ne tikai nopietns zinātnisks pētījums, bet arī saistošs materiāls ikvienam iedzīvotājam, kuram rūp kultūras mantojuma saglabāšana, balstot to uz patiesām vides kvalitātes vērtībām.

Tajā apkopota informācijas par Kuldīgas arhitektūru dažādos laika posmos, kā arī izstrādāti priekšlikumi pilsētas arhitektūras attīstībai nākotnē, iekļaujot arī arhitektu un vēstures speciālistu viedokļus.

Grāmatas autori ir mākslinieks Juris Petraškevičs, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja un pilsētas arhitekte Jana Jākobsone, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, arheologs Mārtiņš Lūsēns, vēsturnieks Andris Biedriņš, arhitekts Jānis Zilgalvis, arhitekts Ilmārs Dirveiks, arhitekte Agate Eniņa, kā arī Kuldīgas novada muzeja galvenā krājuma glabātāja Daina Antoniška un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis.

Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Tālivaldis Urtāns Kuldīgas atklāšanas sarīkojumā vecpilsētas pilskalnu pasludināja par kultūrvēsturisku pieminekli, kas bija negaidīts pārsteigums klātesošajiem.

"Kuldīgai ir īpaša noskaņa un savs šarms. Prieks par visiem, kas šo grāmatu ir radījuši, jo uzskatu, ka cilvēki to lasīs pat pēc 100 gadiem. Varat lepoties, ka Kuldīgā ir saglabājies tas, kas radies ilgu gadsimtu gaitā," atvēršanas pasākumā uzsvērusi premjerministre Straujuma.

7. februāris Kuldīgas vēsturē ir nozīmīgs datums, jo 1245. gada 7. februāra dokumentā pirmo reizi parādās Goldingena vai Jezupe.

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!