Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) uzsvēris, ka nedrīkst ierobežot sabiedrības tiesības uz žēlastības izpausmēm, tāpēc jautājums ir nevis par ubagošanas aizliegumu, bet gan par tās ierobežošanu konkrētās vietās un atbilstoši konkrētu pārkāpumu pazīmēm.
"Mums ir jāizšķir, kurš no ubagotājiem patiesi ir dzīves pabērns, kam nepieciešama sociālā palīdzība, un kurš ir biznesmenis ar savu noteiktu rūpalu, kurš ir rīdzinieks un kurš ir atbraucis "viesizrādēs", tostarp no ārzemēm," sacījis Turlais.
Viņš norādījis, ka Pašvaldības policijai līdz šim nav bijis tiesību pieprasīt no ubagotājiem dokumentus, ja tie nav izdarījuši kādus pārkāpumus, un nav bijis iespēju tos identificēt, nav bijis tiesību vērsties pret ubagotājiem, kuri traucē apkārtējiem pārvietoties.
"Taču mēs respektējam dievnamu seno tradīciju ļaut cilvēkiem lūgt žēlastības dāvanas savā teritorijā, un Pašvaldības policija vienosies ar baznīckungiem un draudžu vadītājiem par iespējām šo tradīciju saglabāt," uzsvēris Turlais.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) iepriekš pavēstīja, ka turpmāk žēlastības dāvanas Rīgā varēs lūgt vien pie baznīcām.
Paredzams, ka galīgais lēmums domē tiks pieņemts 3.jūlijā.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs 2012.gada februārī un martā veica pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret ubagošanas ierobežošanu – aptuveni 70% aptaujāto uzskata, ka šāds regulējums ir nepieciešams.
Rīgā trūkumcietējiem un maznodrošinātām personām ir iespēja saņemt sociālo palīdzību, tajā skaitā pārtiku, piedalīties dažādās sociālās rehabilitācijas programmās, atgādina domē.
