Tāpat ir uzsākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma uzbrauktuvju un nobrauktuvju balstu būvniecība.

Kopš šā gada vasaras, kad atsākušies darbi pie Dienvidu tilta, ir veikta caurtekas rekonstrukcija, pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas, kā arī daļēji pabeigts apbraucamais ceļš Ziepniekkalna ielā.

Tāpat ir izbūvētas pazemes komunikācijas - lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Šobrīd ir pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos ir izbūvēta arī asfaltbetona seguma apakškārta.


Dienvidu tilta trešās kārtas darbi no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai ietver jaunas automaģistrāles, Jāņa Čakstes gatves un nobrauktuvju izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi - Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Būvniecības mērķis ir izveidot drošu, videi draudzīgu un ērtu transporta sistēmu, kas nodrošinās Rīgas pilsētas attīstību, paaugstinās satiksmes drošību, paplašinās un sakārtos maģistrālo ielu tīklu. Dienvidu tilta trešā kārta nodrošinās satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu -, nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi optimizējot autotransporta plūsmas Rīgā un pilsētas komerczonās.

Dienvidu tilta trešā kārta kopā ar Slāvu maģistrālo transporta mezglu un ar Dienvidu tiltu ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Tas dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī atslogot Salu tiltu. Tādējādi palielināsies arī tranzīta automaģistrāles "Via Baltica" caurlaides spēja, norāda Satiksmes departamenta speciālisti.

Satiksmes mezgla kopējā platība atbilstot 86 futbola laukumiem - tā ir 350 456 kvadrātkilometrus liela, tai skaitā 263 940 kvadrātmetri ir zālāja platība, bet 86 516 kvadrātmetri - ielu, divlīmeņu šķērsojumu brauktuvju, gājēju un velosipēdu ceļu kopējā platība. Ielu kopējais garums ir 2,8 kilometri, ceļa un gājēju metāla drošības barjeru kopējais garums - gandrīz 11 kilometri, bet prettrokšņa sienu kopējais garums - 1,2 kilometri.

Būvniecības procesā plānots izmantot 16 590 kubikmetrus betona, dzelzsbetona konstrukcijām būvniecības gaitā plānots izmantot 1943 tonnas tērauda, kā arī 38 355 tonnas dažādu veidu asfaltbetona.

Kā ziņots, Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla jeb Dienvida tilta trešās kārtas no Bauskas līdz Ziepniekkalna ielai būvniecības darbi tika uzsākti 2009.gada maijā, bet ekonomiskās lejupslīdes ietekmē tos pārtrauca 2010.gadā. Šobrīd atklāta konkursa rezultātā atlikušos būvdarbus veic pilnsabiedrība "ACB, Tilts un Viadukts", un saskaņā ar līgumu tos plānots pabeigt nākamā gada 31.oktobrī.

Līdz šim no Rīgas pašvaldības budžeta 2010.gadā Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecībai iztērēti 10,26 miljoni latu, ar šiem līdzekļiem pietika 30% no paredzētajiem būvniecības darbiem.

2012.gada 16.jūnijā Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome Rīgas domei izsniedza atļauju saņemt aizņēmumu Valsts kasē Dienvidu tilta pabeigšanai. Dienvidu tilta trešās kārtas celtniecības darbu pabeigšanai šogad bija nepieciešami septiņi miljoni latu, no kuriem šobrīd ir apgūti pieci miljoni latu. Kopējās Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbu izmaksas ir 17 240 684,75 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).