Rumbula ir viena no lielākajām ebreju masveida iznīcināšanas vietām Eiropā. Divu akciju laikā 1941.gada 30.novembrī un 8.decembrī Rumbulas mežā tika nošauti vairāk nekā 25 000 Rīgas geto ieslodzīto, tajā skaitā aptuveni tūkstotis no Vācijas deportēto ebreju.

Uzrunājot sanākušos, Latvijas Ebreju kopienas pārstāvji uzsvēra, ka šī ir milzīga ebreju tautas traģēdija, kuru nevar aizmirst, lai arī pagājuši 70 gadi un starp dzīvajiem ir palicis maz cilvēku, kas to laiku piedzīvoja. Rumbulas upuri vienmēr paliks cilvēku atmiņās un tiks godināti gan tagad, gan turpmākajās paaudzēs.

Runātāji uzsvēra, ka Rumbulas mežs nav politisko spēļu vieta. Šeit sanākušie pulcējušies tāpēc, lai kopīgi nolasītu piemiņas lūgsnu un atcerētos par saviem bojāgājušajiem brāļiem un māsām.

Vienlaikus gan tika atgādināts, ka, lai arī "krematorijas skursteņi jau sen kā apdzisuši", sabiedrībā joprojām uzplaiksna antisemītisma un nacisma dzirkstis.

Pieminēt traģiskos notikumus klātesošos aicināja Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jakova, uzsverot, ka tiem mūžam jāpaliek cilvēku atmiņā un piemiņā.

Bija ieradušies arī citu valstu vēstniecību pārstāvji, kā arī daži politiķi, piemēram, Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (SC).

Memoriālu izgaismo svecītes, cilvēki notikuma vietā noliek ziedus.

Ceremoniju rīko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, Rīgas Ebreju kopiena, Latvijas ebreju - bijušo geto un koncentrācijas nometņu ieslodzīto biedrība un Rīgas Ebreju reliģiskā draudze. Finansiālu atbalstu ceremonijas organizēšanai sniedza Vācijas vēstniecība Latvijā.

Par Rīgas geto izveidi oficiāli tika paziņots 1941.gada 23.augustā. Visi pilsētas ebreji tika nomitināti geto nodotajos kvartālos Maskavas forštatē, bet visi neebreji no turienes tika pārmitināti citur. Geto vārtus aizvēra 25.oktobrī, apkārt tika nostādīta sardze, bet geto iemītnieki tika pilnībā izolēti no pārējiem Rīgas iedzīvotājiem. Geto ieslodzīja aptuveni 30 000 cilvēku, no tiem vairāk kā 5500 bija bērni, 8000 - vecāka gadu gājuma cilvēki, 9500 - sievietes, 6000 - vīrieši.

Novembra beigās tika atlasīti aptuveni 4500 gūstekņu, kurus atzina par darbaspējīgiem - pārsvarā jaunus vīriešus. Pārējos gūstekņus nacisti ar vietējo kolaboracionistu atbalstu nošāva Rumbulas mežā.

1964.gadā vietējiem ebreju aktīvistiem izdevās pārvarēt padomju varas iestāžu pretestību un panākt piemiņas akmens atklāšanu Rumbulā. 2002.gadā tika atklāts memoriālais ansamblis. Tas ierīkots par Latvijas, Izraēlas, ASV un Vācijas institūciju un organizāciju līdzekļiem, kā arī privātpersonu ziedojumiem. Memoriāla teritorijā atrodas vairāki masu kapi, kuru vietas iezīmētas ar taisnstūra betona apmalēm.

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!