Pretrunīgi vērtētā Cukura piemiņai dibina fondu  (14)

Jaundibinātā fonda valdē ievēlēti žurnālists un aviācijas entuziasts Roberts Klimovičs, žurnāliste, grāmatas "Herberts Cukurs. Ļaujiet man runāt" autore Baiba Šāberte, televīzijas operators Raits Valters, "Nacionālā spēka" valdes pārstāvis Rolands Augšpuls un Liepājas mākslinieks Karls Bjoršmarks.

Cukurs ir pretrunīgi vērtēta personība - viņš bija ne tikai talantīgs lidotājs un aviācijas entuziasts, bet viņš tiek vainots arī holokausta īstenošanā.

Jau ziņots, ka aprīļa sākumā Cukura ģimene, kas patlaban dzīvo Brazīlijā, vērsās Rīgas pieminekļu aģentūrā ar ierosinājumu apbedīt latviešu aviatoru Brāļu kapos, taču šī iniciatīva izsauca pretrunīgu viedokļu gūzmu.

Rīgas pieminekļu aģentūra uz nenoteiktu laiku ir atlikusi lemšanu par Cukura apbedīšanu Brāļu kapos, jo Cukura pagātnei esot nepieciešama rūpīga izpēte, bet šo darbu vēl neviens nav uzņēmies.

"Brāļu kapi ir militārie kapi, kam ir savas tradīcijas un pieredze par to, kā un kas tajos tiek apglabāts. Tie tomēr ir valsts nozīmes piemineklis un nācijas simbols, kurā mēs nevaram rīkoties pēc privātas iniciatīvas. Jautājums par Cukuru ir noņemts [no dienaskārtības], arī ģenerālprokuratūra vēl nav devusi atbildi, jo šie jautājumi ir jāpēta," uzsvēra aģentūras direktors Guntis Gailītis. Par jautājuma izskatīšanas atlikšanu aģentūra jau ir informējusi Cukura ģimeni, taču tā turpmākā virzība ir neskaidra.

Lēmumus par militārpersonu apbedīšanu militārajos kapos izskata Brāļu kapu komiteja un Bruņotie spēki, taču tiem nav pienākuma nodarboties ar biogrāfiju pētīšanu. Gailītis sacīja, ka Cukura biogrāfijas izpēte nav ne valsts, ne pašvaldības pienākums, un to vajadzētu uzņemties personām, kas ir ieinteresētas jautājuma noskaidrošanā un virzīšanā. Šobrīd neliela cilvēku grupa, kas uzskata, ka Cukurs par dalību holokaustā tiek apvainots nepatiesi, izteikusi vēlmi dibināt organizāciju, lai pētītu lidotāja pretrunīgo biogrāfiju, tomēr konkrētas ieinteresētās personas Gailītis atturējās nosaukt.

Gailītis atzina, ka kopš Brazīlijā dzīvojošās Cukura ģimenes iesnieguma aģentūrā saņemti neskaitāmi pretrunīgi viedokļi, fakti un emocijas par lidotāja apbedīšanu Brāļu kapos, taču viņš norādīja, ka lēmumu par vai pret apbedīšanu nepieņems ne aģentūra, ne Rīgas dome. "Šis jautājums ir jāvērtē juristiem un vēsturniekiem," uzsvēra Gailītis.

Kā iepriekš rakstīja "Latvijas Avīze", Cukurs 1919.gada 22.martā Liepājā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā un sākotnēji tika ieskaitīts Cēsu rotā, 1920.gada 1.februārī paaugstināts par seržantu, bet tā paša gada 28.martā "par kaujas nopelniem" viņam dota leitnanta pakāpe. Karot Cukuram nācās pret lieliniekiem Latgales frontē. 1921.gadā viņš beidza virsnieku kursus un septembrī, nokomandēts uz Kara aviācijas skolu, drīz kļuva par Latvijas kara aviācijas lidotāju. No armijas aviācijas atvaļinājās 1927.gadā, taču 1934.gadā atkal tajā atgriezās, tiesa, ne vairs kā lidotājs, bet aviācijas mehāniķis, toties kapteiņa pakāpē. Pirmskara Latvijā Cukurs kļuva slavens ar savām aviokonstruktora dotībām un pārdrošajiem lidojumiem uz Tokiju un Gambiju. Ja ne saistīšanās ar vācu okupācijas varu, Cukurs droši vien tā arī paliktu vēsturē kā aviācijas entuziasts.

Tomēr Rietumos izplatītajā holokausta vēstures literatūrā viņu daudzviet min gandrīz vai kā vienu no aktīvākajiem holokausta īstenotājiem Latvijā. 1965.gada 23.februārī grupa Izraēlas slependienesta "Mossad" kaujinieku Cukuru Urugvajas galvaspilsētā Montevideo nogalināja ar vesera un pistoles palīdzību, it kā atriebjot līdzdalību 1941.gada nogales ebreju masu slepkavībā Rumbulā un citur, rakstījusi "Latvijas Avīze".