Teksts: Kristīne Melne
Video: video studija "Later"
No sākuma jautāju, vai jūs šodien esat ēduši. Ikdiena krīzes centrā
Stiprināt. Tas ir atslēgas vārds, kas izskan sarunās ar krīzes centra “Burtnieks” komandu. Cilvēks krīzes centrā nonāk sāpināts, nobijies, ievainojams, nedrošs. Dažreiz viņam vajag nedaudz – īsto padomu, acu skatienu vai atbalstošu roku. Citreiz situācijas ir tik sarežģītas, ka grūti saprast, no kura gala ķerties klāt. Bet visās krīzēs svarīgākais ir atbalsts. Jo īpaši tad, kad ir jāpārtrauc vardarbība pret sevi.
“Krīze var rasties dažādu apstākļu un iemeslu dēļ – vardarbība, šķiršanās, tuva cilvēka nāve, ugunsgrēks, viss, kas varētu apdraudēt cilvēka ikdienas dzīvi. Ja cilvēks ir nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, ja viņam nav, kur vērsties, un nepieciešama palīdzība, tad cilvēks nonāk krīzes centrā,” stāsta “Burtnieka” vadītāja Ieva Antonsone.
Krīzes centri ir tās drošās vietas, kurās sievietes, kas cietušas no vardarbības, var rast patvērumu un pagaidu mājas līdz pat sešu mēnešu periodam. Rīgas pašvaldībā krīzes centra pakalpojumus nodrošina divi krīzes centri – krīzes centrs “Burtnieks” un krīzes centrs “Mīlgrāvis”, savukārt reģionos palīdzību sniedz reģionālie krīzes centri.
Krīzes centrā "Burtnieks", līdzīgi kā citos krīzes centros, ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem un grūtnieces var uzturēties līdz sešiem mēnešiem un saņemt diennakts aprūpi, atsevišķu istabu ar nepieciešamo aprīkojumu, nelielu dienas naudu pārtikas iegādei un citus praktiskus pakalpojumus. Kopā ar sociālajiem darbiniekiem un citiem speciālistiem drošā vidē notiek situācijas izvērtēšana, jaunu sociālo prasmju un iemaņu apgūšana, kas veicina atgriešanos sociālajā un darba dzīvē, ir pieejama psiholoģiskā un juridiskā palīdzība. Sievietēm palīdz arī pastāvīgas mājvietas atrašanā un atbalsta darba meklējumos, ja nepieciešams. Centros ir pieejamas aprūpes telpas zīdaiņiem un mazu bērnu aprūpei aprīkotas bērnistabas.
Pirmā palīdzība vardarbības upurim
Starp krīzes centrā nonākušajiem ir arī vardarbības upuri. Stāsti ir dažādi, un tie diemžēl pierāda – no vardarbības nav pasargāts neviens. Jaunietis ar garīga rakstura traucējumiem, kurš mājās cietis no vardarbības. Izglītota sieviete ar labi apmaksātu darbu, kura nonākusi vardarbīgās attiecībās. Pieaugušie, kuru dzīvi šodien ietekmē bērnībā piedzīvotā vardarbība vai traumatisks notikums, un piedzīvotā sekas liedz parūpēties par saviem bērniem. Bērni, kuri ir redzējuši vardarbību starp vecākiem.

“Es negribu būt stereotipiska, ka vardarbībā cietušās ir tikai sievietes, kuras cieš no sava intīmā partnera vardarbības, un tomēr – pārsvarā pie mums tomēr nonāk sieviete. Visbiežāk – mamma ar bērniem. Mums viņa ir jāstiprina, jāpalīdz sākotnēji tikt galā ar krīzi un lielo emociju uzplūdu, kas viņai ir pēc notikuma, un tad varam skatīties tālāk – vai sieviete vēlas un ir gatava aiziet no šīm vardarbības attiecībām, vai vīrietis ir apdraudošs un nepieciešams nokārtot dokumentus par pagaidu aizsardzību,” stāsta Ieva.
Ir ļoti būtiski atbalstīt mammu, jo viņa bailēs par nespēju nodrošināt bērna pamatvajadzības var atgriezties pie varmākas. Tas ir ļoti grūts brīdis – viņa ir ieradusies ar to, kas mugurā, bieži vien bez dokumentiem, bērniem nav elementāru aprūpes lietu. Tad mēs mēģinām nodrošināt šīs pirmās vajadzības – apģērbu, apavus, pārtiku, bērnu rotaļlietas. Tikai pēc tam seko jau visas komandas darbs ar šo ģimeni.
Iveta Ēvalde, sociālais rehabilitētājs
+371 67202737; +371 27338 389
Uz krīzes centru "Burtnieks" (Burtnieku iela 37, Rīga) var doties jebkurā diennakts laikā – atnākt un piezvanīt pie durvīm. Situāciju izvērtē sociālais darbinieks, un, ja cilvēkam ir nepieciešama palīdzība, viņš paliek krīzes centrā.
Ja cilvēku māc šaubas par atbalsta meklēšanu krīzes centrā, "Burtnieka" darbinieces aicina zvanīt vai sazināties sociālajos tīklos, lai jau kopīgi izprastu, kā tālāk rīkoties.
Diennakts tālrunis:
Zina, kur atgriezties
Pie krīzes centra durvīm ikviens var piezvanīt jebkurā diennakts laikā, bet lūgt palīdzību nav viegli. Ir klienti, kuri vēlāk atzinušies, – viņi ilgi riņķojuši ap krīzes centra ēku, līdz sadūšojušies doties iekšā. Vardarbības gadījumos cilvēki bieži jūt kaunu, vainas apziņu, bailes, tāpēc viņiem vēl jo svarīgāks ir atbalsts un pieņemšana, ko sniedz krīzes centra komanda. “Mēs šeit kopā ar klientu strādājam ar tām lietām, kas viņam ir aktuālas. Ja vajadzēs, kopīgi pārvarēsim kaunu, piedzīvosim kaut ko citu dzīvē un dosimies pa jaunu ceļu,” aicina sociālā darbiniece Laima Kļaviņa.
Mums katram ir savs dzīvesstāsts. Man, jums, tiem, kuri nonāk krīzes centrā. Un katrs, piedzīvojot krīzes situāciju, var just kaunu, bailes, nedrošību. Tas ir pieņemami un normāli. Iespējams, tas ir kaut kas, kas šajā dzīves momentā notiek un padara mūs stiprākus. Vai vienkārši notiek.
Laima Kļaviņa, sociālā darbiniece
Krīzes centrā klients var uzturēties līdz sešiem mēnešiem. Lielākais gandarījums ir par tiem, kuri pēc tam vairs neatgriežas, bet krīzēm nav derīguma termiņa – jo īpaši vardarbīgās attiecībās, izceļ “Burtnieka” vadītāja. “Sievietes, kuras cieš no vardarbības, dažādu iemeslu dēļ bieži vien atgriežas tajās pašās attiecībās un pēc kāda laika cieš atkārtoti. Un atkal nonāk pie mums.”

"Dažreiz ir labi, ka klients atgriežas krīzes centrā. Jo tas nozīmē, ka viņš uzdrošinās izdarīt vēl vienu mēģinājumu, viņš zina, ka te tiks pieņemts, ka būs drošībā. Mēs pieņemam situācijas un cilvēka izvēles un turpinām darbu ar pacietību un iejūtību. Bieži vien šī atkārtotā sadarbība ir vēl produktīvāka, atklātāka, jo kritušas aizsargmaskas. Klients objektīvāk spēj raudzīties savās dzīves grūtībās," novērojusi vecākā sociālā darbiniece Sandra Simsone.
Krīzes situācijās cilvēks ir ļoti nespēcīgs un pavisam ievainojams. Šādā brīdī viņam vajag īsto padomu, īsto roku un acu skatienu atbalstam, palīdzēt mazlietiņ, lai cilvēks dotos tālāk.
Ieva Antonsone, krīzes centra "Burtnieks" vadītāja
Pievienojies iniciatīvai "Pamani vardarbību"
Mēs IKEA iestājamies par vienlīdzību un taisnīgu attieksmi pret visiem, arī ģimenē. Vardarbība ģimenē pārkāpj vienlīdzības un taisnīguma principus, tāpēc esam nolēmuši par to runāt, pievērst tam sabiedrības uzmanību un cīnīties pret vardarbību ģimenē – vienu no nozīmīgākajām problēmām, kas skar Baltijas valstu iedzīvotāju ģimenes.
Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:
katru dienu plkst. 12.00–22.00
Atbalsta tālrunis vardarbībā cietušajiem:
116 006
116 123 un 27722292
katru dienu plkst. 12.00–22.00
Diennakts krīzes tālrunis emocionālajam
un psiholoģiskajam atbalstam:
80001808
vai mājas lapā www.jpa.gov.lv
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība: vairāk informācijas pa tālruni
Lai uzzinātu vairāk par to, kā atpazīt vardarbību ģimenē, ienāc www.cietusajiem.lv
Video studija "Later"
Video:
Kristīne Melne
Redaktore:
Projekts sadarbībā ar:
Karīna Sabecka
Izstrāde:
mediju komunkācijas eksperts:
Elīna Gārbena
Ēriks Radželis
Projekta vadība:
Oskars Dreģis
Dizains:
Copyright © 2023 AS DELFI. All rights reserved.