Infografika:
Kas ir integrētā lauksaimniecība?
Saimniekošana ar integrētām metodēm gribot vai negribot kļuvusi par realitāti pat tiem lauksaimniekiem, kuri bija noskaņoti pret šo metodi. Un viņi sāk saprast, ka bija kļūdījušies un saimniekot integrēti nemaz nav tik sarežģīti. Bet ko tas vispār nozīmē un kāds labums no integrētās saimniekošanas mums, kuriem rūp garšīga, veselīga un kvalitatīva pārtika par pieņemamu cenu?
Foto: Shutterstock
Integrētās lauksaimniecības prakse visā Eiropā ieviesta kopš 2014. gada. Vienkāršiem vārdiem sakot, tā nozīmē atgriešanos pie sabalansētas mēslošanas, augu sekas un augsnes kopšanas, arī labs sēklas materiāls ir no svara. Ja 90. gadu prakse bija vairākus gadus vienā laukā audzēt rapsi, tad šodien lielākais vairākums lauksaimnieku sapratuši, ka tā saimniekot vairs nedrīkst.

Integrētajā augu aizsardzībā priekšroka vispirms dodama visām alternatīvajām jeb "neķīmiskajām" augu aizsardzības metodēm un tikai kā galējās nepieciešamības risinājums ir pamatoti un izsvērti pielietojami ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi. Piemēram, ja kartupeļi ir jāsmidzina pret lakstu puvi un noteiktā laikā to nepaveic, tad darbs un raža vējā. Ja viena smidzināšanas reize būtu glābusi kartupeļu lauku, tad būtu neprāts to nedarīt un zaudēt visu ražu.

Zemnieks vienmēr pārdomās vismaz divreiz – smidzināt vai nesmidzināt, nevis skries uz lauka vien tāpēc, ka tā ir rakstīts. Tiesa, ne visi lauksaimnieki ir bez grēka. Agronome Lāsma Lapiņa savā praksē novērojusi, ka dažviet joprojām saglabājusies prakse – kaimiņš aizbrauca uz lauka, tātad arī man jābrauc. Kopumā arvien vairāk konvencionālo lauksaimnieku izvērtē, kas notiek uz viņu laukiem, pirms pieņemt lēmumu, ko darīt.
Lāsmas ģimenes saimniecība SIA "Zariņi G" oficiāli skaitās konvencionālā, taču visi lēmumi tiek pieņemti kā integrētajā saimniecībā. Tas nozīmē, ka Lāsma uz saviem laukiem ir vismaz reizi trijās dienās. Pavasara papildmēslošanu saimniecībā neveica pa galvu, pa kaklu pirmajās siltajās dienās, bet vispirms pārliecinoties, ka augi ir pārziemojuši, ir pamodušies.

"Augam barošana vajadzīga, kad tas ir pamodies, nevis divas nedēļas vai mēnesi iepriekš tikai tāpēc, ka tā ir rakstīts kalendārā. Turklāt, ņemot vērā šī brīža mēslojuma cenas, visi lēmumi ir jāpārdomā piecas vai pat desmit reizes, kurā dienā, kāpēc, kur un cik mēslot," saka Lāsma.

Pēc viņas pārliecības, integrētā lauksaimniecība ir mūsu zelta vidusceļš – vispirms pārliecināties par visu, ko var izdarīt bioloģiski, neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus vai minerālmēslojumu, un tad soli pa solim iet tālāk.

Iedzīvotāju skaits pasaulē turpina pieaugt, savukārt platības, no kurām var iegūt ražu – samazinās. Šādos apstākļos lauksaimniekiem ir jāpalielina ražība esošajos laukos, lai spētu nodrošināt patērētājiem svarīgo pieņemamo cenu par pārtikas produktiem. Integrētā saimniekošana ir risinājums, kas zemniekiem palīdz mazināt kaitēkļu, nezāļu un slimību radītos zaudējumus un ražību palielināt ilgtspējīgi.
Foto: Pexels