PROJEKTU APMAKSĀ APVIENĪBA PAR ILGSTSPĒJĪGU LAUKSAIMNIECĪBU UN LAUKU VIDI
Ko bites teiktu par rapsi, ja mācētu runāt? Skaties video!
Pēdējā laikā bišu lomai dabā pievērsta pastiprināta uzmanība, nereti bargi kratot pirkstu lauksaimnieku virzienā. Ja uz ielas garāmgājējiem uzdotu jautājumu par bitēm, droši vien viedoklis būtu katram, pat ja cilvēks bitēm tuvumā nav stāvējis. Bet kas patiesībā notiek ar bitēm un lauksaimniekiem, vai nepieciešama glābšanas akcija un ko bites domā par rapsi?
Foto: LETA
Lai noskaidrotu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, devāmies ciemos pie cilvēkiem, kuriem ar bitēm bijusi lielāka darīšana nekā vairumam Latvijas iedzīvotāju. Apciemojām vienu no lielākajiem Latvijas biškopjiem, lielisko dabas fotogrāfu Māri Kreicbergu Zvārdē.

90% no savām vairāk nekā 800 bišu saimēm Māris ik vasaru izvieto 45 vietās pie dažādu lauksaimnieku rapšu laukiem Dienvidkurzemē un Ziemeļkurzemē. Rapšu lauku ganības biškopis izvēlas, jo tieši rapšu medus eksporta tirgos ir augstākā vērtē. Linards Selivanovičs ir viens no rapšu lauku īpašniekiem, kur Māris teju 100 kilometrus vienā virzienā ved savas bites.

Māris Kreicbergs
"Visus gadus vedu bites pie rapša, un nav bijis tā, ka nobrauc miglotājs un bites būtu noindētas. Ar lauksaimniekiem problēmu nav vispār nekādu. Parasti tieši meklēju tos lauksaimniekus, lai varētu bites nolikt," pieredzē dalās viens no lielākajiem Latvijas biškopjiem Māris Kreicbergs.
Linards Selivanovičs
"Agri, agri pavasarī smidzinājām insekticīdu. Tad rapsim ziedi vēl nebija izveidojušies un bitēm rapsis nebija interesants," lauku darbu specifiku atklāj lauksaimnieks Linards Selivanovičs.
Viesojāmies arī pie vairākiem lauksaimniekiem, kuriem pašiem ir gan bišu saimes, gan rapšu lauki. Piemēram, zemnieku saimniecībā "Krastmaļi", kas ir konvencionālā saimniecība, bites un rapsis bez bēdu sadzīvo jau vairāk nekā 30 gadus. Ja kādam ir satraukums par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, der paturēt prātā, ka pa reizei līdzekļus izmanto arī pašām bitēm, ja stropā izplatījusies slimība. Tie drīzāk uzskatāmi par zālēm, kas slimību ierobežo. Gadījumā, ja ziedošā rapsī strauji izplatās postošas slimības, tad lauks tiek smidzināts ar fungicīdiem sēņu ierosināto augu slimību ierobežošanai.
Mārtiņš Flaksis
"Ja gadās kādu saimi zaudēt, lielākoties tas ir uz pašu sirdsapziņas un pašu vainas dēļ. 30 gadu laikā mēs neesam novērojuši, ka būtu kāda saistība ar rapsi un tā smidzināšanu," saka lauksaimnieks Mārtiņš Flaksis.
Savukārt zemnieku saimniecībā "Pumpuri" bišu saimes ieviestas vien pirms dažiem gadiem, novietojot rapšu lauka vidū un veicot smidzinājumus, kā normatīvos atļauts. Iemesls tik kardinālam solim bijis vietējā bitenieka sacelts tracis, pārmetot, ka rapša smidzinājums noindējis viņa bites. Jāpiebilst, ka rapsis togad smidzināts nebija. Kopš tā laika saimnieki nolēmuši bites turēt arī paši, novietot rapša lauku tuvumā un veikt atļautos smidzinājumus. Bites ir sveikas un veselas vēl šobaltdien, bišu saimju skaits ir palielinājies, un ģimene gardu muti tiesā bišu sarūpēto medu.
Nauris Smirnovs
"Rapša audzēšanā lielākā daļa mūsu smidzinājumu ir ar mikroelementiem un fungicīdu pret slimībām. Mums ir bites, mēs ēdam savu medu. Bites nav nomirušas, un bišu stropu skaits ir tikai palielinājies," saka ZS Pumpuri saimnieks Nauris Smirnovs.
Kaut daudz tiek runāts par medus biti, tā ir tikai viena no aptuveni 300 bišu sugām, kuras sastopamas Latvijā. Apciemojām arī zemnieku saimniecību "Vilciņi-1", kuras saimnieks pirms vairākiem gadiem nolēmis pats noskaidrot, kāda ir situācija ar savvaļas jeb vientuļajām bitēm. Viņa saimniecību ieskauj pašu apstrādātie lauki, un izrādās, ka savvaļas bites nesmādē turpat izvietotās bišu viesnīcas.
Arnis Burmistris
"Katram lauksaimniekam vajadzētu vismaz trīs vai piecas savvaļas bišu mājiņas, lai mēs varētu gan paši redzēt un apputeksnēt savu dārzu ziedus, gan sabiedrībai parādīt, ka savvaļas apputeksnētāji ir, ka viss ir kārtībā un mēs neko ļaunu neesam nodarījuši ne dabai, ne sev, ne apkārtējiem," aicinājumu citiem lauksaimniekiem izsaka Arnis Burmistris.
Tāpat kā starp apzinīgajiem autovadītājiem atrodas likuma pārkāpēji, arī starp lauksaimniekiem mēdz būt neapzinīgi saimnieki, kuri neievēro normatīvos aktus. Gadījumā, ja, neievērojot regulējumu, ziedošā laukā diennakts gaišajā laikā tiek veikti insekticīda smidzinājumi, risks apputeksnētājiem pastāv. Tieši tādēļ Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību šogad plāno īpaši plaši informēt lauksaimniekus par praksēm, kuras nav atļautas. Tostarp aicināsim arī lauksaimniekus būt saprotošiem un barības vielu vai atļauto fungicīdu smidzinājumus veikt diennakts tumšajā laikā, ja pie lauka novietoti bišu stropi, lai maksimāli mazinātu nesaprašanos un starpgadījumu iespējamību.

Ja vēlies vairāk uzzināt par bitēm, rapsi un lauksaimniecību, noskaties visus piecus pieredzes stāstus šeit:
Projekta ''Rapsis zied 2.sezona” veidotāji: saturs – Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi, foto – publicitātes foto, dizains – Oskars Dreģis, izstrāde – Krišjānis Bušs, projekta vadītāja – Žanete Kļaviņa, aģentūru grupas vadītāja – Inese Skaraine.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.