Maijā aicina svinēt Rapša ziedēšanas svētkus
Arī šogad notiks Rapša ziedēšanas svētki, kuru ietvaros būs iespēja doties ekskursijās uz dažādiem Latvijas reģioniem un apskatīt skaistākos Latvijas rapšu laukus. Lai foto tīkotājiem atvieglotu iespējas iemūžināt košos laukus, kā arī neizbradātu saimnieka lolojumu, šogad vairāki lauksaimnieki apņēmušies sagatavot īpašas foto joslas lauku malās.
Foto: Alvils Ronalds Bijons
Rapša ziedēšana šogad notiks vēlāk nekā citus gadus, bet sākumu varam gaidīt maija vidū Zemgalē un Kurzemē, prognozē lauksaimnieki. Interesentiem būs pieejama īpaša ceļu karte ar bagātīgākajiem rapšu laukiem katrā Latvijas reģionā.
Rapšu foto laukus palīdzēs atrast "Waze"
"Ņemot vērā, ka ik gadu simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku ziedošo rapsi izmanto kā košu fonu savām fotogrāfijām, esam uzrunājuši vairākus lauksaimniekus, aicinot savos rapšu laukos sagatavot foto laukumus un izvietot foto norādes. Šie laukumi liecinās, ka konkrētajā vietā ikviens var droši uzņemt bildes, neizbradājot rapša sējumus. Lai vieglāk atrastu ērtāko ceļu uz izvēlēto laukumu, tā koordinātes varēs atrast, ierakstot navigācijas lietotnē "Waze" atslēgas vārdus "Foto lauks rapsis"," stāsta Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.
"Parasti rapsis sāk ziedēt jau aprīļa beigās, bet varu diezgan droši teikt, ka šogad rapsis sāks ziedēt vēlāk nekā pērn. Precīzu datumu un laiku noteikt nevar, taču izskatās, ka pirmos dzelteno ziedu klātos laukus sāksim redzēt no maija vidus, savukārt plaša ziedēšana sāksies ap 20.-25. maiju. Kā allaž, pirmie ziedošie lauki būs novērojami Zemgalē un Kurzemē, taču Vidzemē un Latgalē rapsis savu ziedēšanu sāks aptuveni nedēļu vēlāk," norāda Zelčs. Viņš arī aicina ņemt vērā, ka vēsā rudens un vēlo sējas termiņu dēļ daļa lauku var būt mazāk kupli nekā citus gadus.
"Parasti rapsis sāk ziedēt jau aprīļa beigās, bet varu diezgan droši teikt, ka šogad rapsis sāks ziedēt vēlāk nekā pērn. Precīzu datumu un laiku noteikt nevar, taču izskatās, ka pirmos dzelteno ziedu klātos laukus sāksim redzēt no maija vidus, savukārt plaša ziedēšana sāksies ap 20.-25. maiju. Kā allaž, pirmie ziedošie lauki būs novērojami Zemgalē un Kurzemē, taču Vidzemē un Latgalē rapsis savu ziedēšanu sāks aptuveni nedēļu vēlāk," norāda Zelčs. Viņš arī aicina ņemt vērā, ka vēsā rudens un vēlo sējas termiņu dēļ daļa lauku var būt mazāk kupli nekā citus gadus.
Augsnes uzlabotājs
Kaut arī iedzīvotājiem rapsis parasti asociējas ar koši dzelteniem laukiem, retāk – rapšu medu un eļļu, patiesībā rapša pielietojums ir ārkārtīgi plašs. Lai arī ziedi ir krāšņi un dzelteni, pašas sēkliņas ir sīkas un apaļas, melnā vai tumši brūnā krāsā. Kaut arī pēdējos gados plaši tiek kultivēta ideja par rapsi kā augsnes noplicinātāju, patiesībā rapsis ir ļoti svarīgs veselīgas augsnes uzturēšanai.
Pirmkārt, rapsis ir krustziežu dzimtas augs, un, iekļaujot to augu maiņā, tas neļauj savairoties dažādām slimībām un kaitēkļiem, kuri mēdz savairoties tad, ja gadu no gada vienā un tajā pašā platībā tiek audzēti vienas dzimtas augi.
Otrkārt, rapsis var sasniegt pat divu metru augstumu, un lielāko daļa masas veido ogleklis, kas piesaistīts no atmosfēras. Pēc sēkliņu novākšanas kombaini šo masu sasmalcina, izkliedē pa lauku, tādā veidā augsnē noglabājot cilvēku radītās oglekļa emisijas un ceļot augsnes organisko vielu saturu. Par to pateicīgi ir gan mikrobi, gan kultūraugi, kas tiek sēti pēc rapša. Gara ir ne tikai virszemes daļa – rapsim ir ļoti spēcīga mietsakne, kas irdina augsni un no tās dziļākajiem slāņiem spēj uznest barības vielas virspusē.
Pirmkārt, rapsis ir krustziežu dzimtas augs, un, iekļaujot to augu maiņā, tas neļauj savairoties dažādām slimībām un kaitēkļiem, kuri mēdz savairoties tad, ja gadu no gada vienā un tajā pašā platībā tiek audzēti vienas dzimtas augi.
Otrkārt, rapsis var sasniegt pat divu metru augstumu, un lielāko daļa masas veido ogleklis, kas piesaistīts no atmosfēras. Pēc sēkliņu novākšanas kombaini šo masu sasmalcina, izkliedē pa lauku, tādā veidā augsnē noglabājot cilvēku radītās oglekļa emisijas un ceļot augsnes organisko vielu saturu. Par to pateicīgi ir gan mikrobi, gan kultūraugi, kas tiek sēti pēc rapša. Gara ir ne tikai virszemes daļa – rapsim ir ļoti spēcīga mietsakne, kas irdina augsni un no tās dziļākajiem slāņiem spēj uznest barības vielas virspusē.
Pārtika – gan sev, gan gotiņai
Ziedēšanas fāzē rapsis dod ļoti lielus rapša medus ienesumus biškopjiem, turklāt tieši rapša medus ir viens no pieprasītākajiem medus veidiem eksportā. Savukārt pēc auga nogatavošanās un novākšanas no melnajām sēkliņām tiek spiesta eļļa, kura pēc savām īpašībām neatpaliek no olīveļļas – tā ir bagāta ar E vitamīnu un Omega-3,6,9 taukskābēm.
Sevišķi svarīgi tas ir kulinārijā, un, samazinoties pasaulē pieejamajam saulespuķu eļļas apjomam, paredzams, ka tieši rapšu eļļa tiks izmantota kā pieejamākais aizstājējs. Tomēr eļļa veido vien 30-40% no sēkliņu masas. Kas notiek ar pārējo? Izrādās, ka izspaidas jeb rapšu rauši ir ļoti populārs proteīna avots piena lopkopībā, kas sekmīgi palīdz mazināt piensaimnieku vajadzību pēc importētās sojas.
Sevišķi svarīgi tas ir kulinārijā, un, samazinoties pasaulē pieejamajam saulespuķu eļļas apjomam, paredzams, ka tieši rapšu eļļa tiks izmantota kā pieejamākais aizstājējs. Tomēr eļļa veido vien 30-40% no sēkliņu masas. Kas notiek ar pārējo? Izrādās, ka izspaidas jeb rapšu rauši ir ļoti populārs proteīna avots piena lopkopībā, kas sekmīgi palīdz mazināt piensaimnieku vajadzību pēc importētās sojas.
Zaļā degviela – nemīlēta, bet vajadzīga
Pasaulei cenšoties kļūt mazāk atkarīgai no fosilajiem resursiem, tiek meklētas jaunas alternatīvas gan elektroenerģijai, gan arī degvielai. Viens no atjaunojamajiem resursiem, ar ko biodegvielu ražo, ir augu eļļas. Kaut arī pasaulē tam plaši kultivē palmu eļļas ražošanas plantācijas, tas nav Eiropas klimata augs, un visbiežāk šīs plantācijas tiek palielinātas uz mūža mežu rēķina. Tādēļ rapsis Eiropā, sevišķi ziemeļu reģionos, tiek uzskatīts kā viens no augiem ar augstāko potenciālu "zaļās" augu enerģijas ieguvē.
Biodegvielas ražošanu strauji veicina ES Zaļā kursa nospraustie mērķi, kuros viens no punktiem ir līdz 2025. gadam veikt būtiskas izmaiņas transporta jomā – vairāk pāriet uz automobiļu elektrifikāciju, ierīkojot arvien vairāk elektromobiļu uzlādes punktu, kā arī veicināt biodegvielas un ūdeņraža izmantošanu.
Biodegvielu iegūst no dažādiem resursiem, piemēram, koksnes, augu eļļas vai pat atkritumiem, un tās ieviešana Zaļā kursa mērķu sasniegšanai ir īpaši būtiska. Kaut arī attieksme pret biodegvielu bieži ir negatīva tās cenas dēļ, tā tomēr palīdz mazināt mūsu atkarību no naftas, dodot iespēju degvielu ražot no tiem resursiem, kurus pavisam sekmīgi varam izaudzēt tepat Latvijā. Jāatzīmē arī, ka, stiprinot rapša eļļas spiešanu un tālāku pārstrādi Latvijā, papildu ieguvums ir arī vairākas labi apmaksātas darbavietas.
Biodegvielas ražošanu strauji veicina ES Zaļā kursa nospraustie mērķi, kuros viens no punktiem ir līdz 2025. gadam veikt būtiskas izmaiņas transporta jomā – vairāk pāriet uz automobiļu elektrifikāciju, ierīkojot arvien vairāk elektromobiļu uzlādes punktu, kā arī veicināt biodegvielas un ūdeņraža izmantošanu.
Biodegvielu iegūst no dažādiem resursiem, piemēram, koksnes, augu eļļas vai pat atkritumiem, un tās ieviešana Zaļā kursa mērķu sasniegšanai ir īpaši būtiska. Kaut arī attieksme pret biodegvielu bieži ir negatīva tās cenas dēļ, tā tomēr palīdz mazināt mūsu atkarību no naftas, dodot iespēju degvielu ražot no tiem resursiem, kurus pavisam sekmīgi varam izaudzēt tepat Latvijā. Jāatzīmē arī, ka, stiprinot rapša eļļas spiešanu un tālāku pārstrādi Latvijā, papildu ieguvums ir arī vairākas labi apmaksātas darbavietas.