Projektu atbalsta R.Evolution
Sponsor Logo
Pilnības iemiesojums
Preses karalienes Benjamiņas iedvesmotā 'Villa Milia'
"Villa Milia" fasāde
Raksts: Sabīne Košeļeva
Foto: "R.evolution" publicitātes foto
Preses karaliene Emīlija Benjamiņa simboliski iemieso pirmās Latvijas brīvvalsts garu un iespējas – sākt no absolūtas nulles un mērķtiecīgi strādāt, lai ikkatrs nākamais solis, kas sākotnēji sperts uz vēl neiemītas taciņas, būtu stabilāks un pilnīgāks. Viņas dzīvesstāsts līgani savijas ar Latvijas dzīvesstāstu un turpina iedvesmot arī mūsdienās – pavisam netālu no vēsturiskās Benjamiņu villas Jūrmalā tapusi "Villa Milia", kas iemieso klasiskas un fundamentālas vērtības, proti, labu gaumi, augstu kvalitāti un drošību.
Emīlija Benjamiņa, dzimusi Simsone, bija latviešu žurnāliste, izdevēja, kultūras mecenāte, sabiedriskā darbiniece un smalko aprindu toņa noteicēja. Pasaulē viņa nāca 1881. gadā no Kokneses Rīgā ienākuša dzelzceļnieka Andreja un vešerienes Edes ģimenē. Emīlijai bija arī divas māsas, nākamās aktrises Tusnelda (Minna) un Annija, tāpēc māte, lai palīdzētu tēvam uzturēt kuplo ģimeni, strādāja dažādu laikrakstu izdevniecībās par avīžu iznēsātāju.

Līdz ar to Emīlija burtiski auga starp avīzēm un arī lasītprasmi apguva no laikrakstiem. Pabeigusi tirdzniecības skolu, viņa uzsāka darbu "Rigaer Tageblatt", kur viņai bija uzticēti reklāmas aģentes pienākumi. Tur apsviedīgā un uzņēmīgā jaunā sieviete apguva avīžniecības tehnisko pusi, iepazina kultūras aizkulises un dibināja noderīgas pazīšanās, kas pēcāk noderēja, rakstot dažādiem izdevumiem par latviešu teātri.

25 gadu vecumā Emīlija apprecēja ne pārāk veiksmīgu, taču ļoti pievilcīgu dziedātāju un aktieri Ernestu Elku-Elksnīti. Laulībai gan nebija lemts ilgs mūžs – pēc trim gadiem laulāto ceļi šķīrās. Gandrīz vienlaikus viņa iepazinās ar savu nākamo vīru – tolaik vēl precēto piecu bērnu tēvu Antonu Benjamiņu, kurš no mazpilsētas bija ieradies Rīgā, lai strādātu par reportieri un redaktoru.
1911. gadā abi lika kopā savas zināšanas un prasmes un nodibināja laikrakstu "Jaunākās Ziņas", kas ātri vien kļuva par populārāko sava laika avīzi. 1924. gadā Benjamiņu preses izdevumiem piepulcējās arī Emīlijas izlolotais žurnāls "Atpūta". Tiesa, pa vidu viņi 1917. gadā piepildīja kādu kvēlu Emīlijas sapni – atvēra kancelejas preču veikalu, kas tolaik bija lielākais rakstāmlietu veikals Rīgā.

Abu profesionālās zināšanas, Emīlijas prasmīgā saimniekošana (komercskolā viņa apguva grāmatvedību) un iemaņas reklāmā apvienojumā ar Antona taupību un apdomību viņus iecēla miljonāru kārtā. "Viņu bagātība kļūst teiksmaina. Viņu mājā − Krišjāņa Barona ielā pretī Vērmaņa dārzam −, ko Emīlija dēvē par savu pili, viesojas paši izcilākie kultūras kopēji, mākslinieki, ievērojamākie politiķi, tostarp Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš, Rūdolfs Blaumanis, Andrejs Upīts, Kārlis Ulmanis, Ādolfs Kaktiņš, Mariss Vētra u. c. ," raksta trimdas literatūrzinātnieks Juris Silenieks.

Žurnāla atpūta izdevēji un redakcija. Sēž Antons Benjamiņš un Emīlija Benjamiņa. Stāv (no kr.): Jūlijs Lācis, Jānis Kārkliņš, Ernests Arnis, Alberts Prande. Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas avīze" un “Latvija", Nr. 8 (09.02.2005.) Foto no žurnāla "Atpūta": Ligita leviņa.
"Lielākais un dārgākais ir salons. Vannasistaba no grīdas līdz griestiem izlikta ar baltu marmoru ar rozā dzīsliņām, un porcelāna vanna ar sudrabotām dreijātām kājiņām. Spoguļi marmora rāmjos. Var jau atrast Rīgā arī skaistāku vannu, bet iespaids ir nepārspējams. Visdārgākā lieta visā Benjamiņu mājā, par ko samaksāta liela nauda, ir milzīgais gobelēns, kas trīs metru platumā sniedzas līdz pašiem griestiem. Tas esot īsts un nopirkts Parīzē," 1990. gada 16. oktobrī laikrakstā "Cīņa" raksta Vita Code.
Foto: "Latviete", Nr. 11 (01.11.1935.)
Pēcāk greznajai Barona ielas pilij – lieltirgotāju Pfābu dzimtas namam, ko tautā arvien dēvē par Benjamiņu namu, – pievienojās arī vasaras villa Majoros, kas tolaik tika dēvēta par modernāko ēku Baltijā, un nolaistā Valdeķu muiža, kas īsā laikā kļuva par lepnu saimniecību. "Protams, Benjamiņu dzīvesveidam pieder grezni automobiļi, ārzemju ceļojumi, izmeklēti kūrorti, kundzes plastiskās operācijas labākajos ārzemju salonos. Tāpat Parīzes salonos iegādātie "modes kliedziena" tērpi," raksta Vita Code.

1940. gadā Emīlija krita komunistu varas nežēlastībā – visus viņas īpašumus nacionalizēja, bet pašu izsūtīja uz Sibīriju. "Sākoties masu represijām, viņu 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju arestēja garā, melnā balles kleitā, ar skaisti rotātu melnu rokassomiņu padusē, greznās kurpēs ar pusaugstiem papēžiem viņu ievietoja kopējā vagonā izsūtīšanai uz Solikamsku. Pēc aculiecinieku stāstījuma, 60 gadus vecā Emīlija Benjamiņa izskatījās jaunāka par saviem gadiem, apģērba un izturēšanās dēļ ļoti kontrastēja ar pārējām 40 uz vagona nārām gulošajām sievietēm," raksta Vita Code.

Emīlijas Benjamiņas piemiņas vieta atrodas Rīgā, Otrajos Meža kapos, Simsonu dzimtas kapos.
Intelektuāla elegance
Iedvesmojoties no Emīlijas Benjamiņas personības un viņas laika gara, Jūrmalā, Dzintaru prospektā 21, tapusi "Villa Milia", ko radījis attīstītājs "R.evolution" kopā ar arhitekti Zani Teteri-Šulci (arhitektūras un interjera dizaina birojs "Open AD").

Kā atklāj Tetere-Šulce, kuras vecmāmiņa bijusi no Benjamiņu ģimenes, nams nebūt nav Emīlijas Benjamiņas Majoru rezidences kopija vai atdarinājums, bet gan mūsdienīga villa, kurā ar preses karalienes laikam aktuāliem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem – klasiskām proporcijām, simetriju, ritmu, monumentalitāti un materialitāti – radīts stabilitātes un harmonijas efekts, kas jo īpaši ir svarīgi nobriedušām personībām, kuras vairs nevēlas izvēlēties kompromisu starp estētisku baudu un kvalitāti, mūsdienīgumu un drošumu.

Viena no lielākajām villas vērtībām ir kvalitatīvie un dabīgie materiāli, kas izmantoti gan eksterjerā, gan interjerā. Āra teritorijā un nama fasādē dominē gaiša smilšu toņa granīts apvienojumā ar augstvērtīgu stiklu, kas izmantots margās, vitrāžās un stikla keramikas elementos. Savukārt iekštelpās sienu un grīdu apdarē izmantots pelēks, porains travertīns, kas piešķir nepieradinātības sajūtu un raisa asociācijas ar netālu esošo jūru, bet durvis "Moderum" galdniecība veidojusi no īpaši atlasīta paldao koka – pateicoties dabīgajam rakstam, katras durvis ir unikālas.
Atpūtas vieta "Villa Milia" teritorijā
Kvalitāte un harmoniskā noskaņa izpaužas arīdzan āra ainavā, kas labiekārtota, ievērojot kopējo arhitektūras kontekstu un izceļot galveno, centrālo, asi, kas ved uz vestibilu. "Tas bija interesants izaicinājums – "noķert" pareizos izmērus, lai, skatoties caur pirmajiem vārtiem, mēs ieraugām gan lielo arku, gan arī monumentālās dabīgā koka durvis. Tā ir spēle ar plāniem, lai veidotu simetrisku kompozīciju, kurā ir arī Jūrmalas ainavai radniecīgā bonsai kalnu priedīte un tekoša ūdens baseins, kas ar savu īpašo skanējumu atrodas pie ieejas durvīm," skaidro arhitekte.

Villas āra teritorijā ir arī gaumīgi iekārtots bērnu laukums, kas organiski iekļaujas kopējā "Villa Milia" ainavā, veidojot saskanīgu, bet tajā pašā laikā funkcionālu izklaides un atpūtas teritoriju – tajā atrodas slidkalniņi, rāpojamās virsmas un šūpoles bērniem –, savukārt vecākiem iekārtota "lounge" zona ar mīkstajām mēbelēm.

"Villa Milia" iemītniekiem pieejams iejūtīgs un personalizēts serviss, kas izpaužas gan labiekārtojumā, gan apsaimniekošanā. Pirmā stāva iemītniekiem ir iespēja izveidot savu dārzu-terasi, pieejama funkcionāla koptelpa patīkamā noskaņā ar gāzes kamīnu un labiekārtotu virtuvi, gāzes grilu un skapīšiem, kur glabāt piederumus, kā arī izsmalcinātais vestibils, kura interjeru radījusi "Open AD" komanda. Tajā atrodas atsevišķa virtuve un omulīga atpūtas zona viesu uzņemšanai, tējas dzeršanai, konjaka iemalkošanai vai tematiskās izglītojošās literatūras studēšanai no kopīgā grāmatu plaukta, kas speciāli iekārtots sadarbībā ar grāmatu veikalu "Mr Page".

Nama īpašo atmosfēru veido rūpīgi pārdomātas un unikālas detaļas – vestibilā atrodas arīdzan pagājušā gadsimta sākuma rakstāmmašīna, kas simboliski sasaucas ar Emīlijas Benjamiņas profesionālo darbību. Savukārt koptelpu mēbelēs integrēti smaržas avoti, fonā skan liega mūzika un dažādi gaismas avoti veido noskaņu spēli, nodarbinot visas maņas un jutekļus. Cilvēks "Villa Milia" jūtas unikāls un novērtēts no A līdz Z, un par to gādā arī konsjeržs, kas ne vien sargā nama iedzīvotāju drošību, bet rūpējas arī par komfortu.
"Villa Milia" fasāde, galvenā ieeja, atpūtas vietas un halles interjers
Es esmu cilvēks, kas iet dziļumā un iedziļinās detaļās. Uzskatu, ka detaļām arhitektūrā ir ļoti liela nozīme, jo māja ir ne tikai forma, bet arī saturs un sajūtas. "R.evolution" rada vērienīgus projektus – ēkas ar piederības sajūtu un padziļinātu stāstu, jo māja nav tikai bezpersoniska dzīvojamā platība. Ļoti reti, kad projekts tiek izpildīts ar tikpat lielu jaudu, kā tas bija sākotnēji iecerēts. "R.evolution" nesalūst ekonomisko izaicinājumu priekšā, ieturot konceptu līdz pat vissīkākajai niansei. Manuprāt, arhitektūrai ir jārada pieredze un emocijas, un to var panākt ar konceptu, stāstu un niansēm.
Zane Tetere-Šulce, arhitekte
"Villa Milia" atšķirībā no ierastajām Jūrmalas jaunbūvēm ir tikai trīs stāvi. Tādēļ griestu augstums pirmajos divos stāvos ir 3,50 metri, bet trešajā stāvā – 3,80 metri. Sākotnējais projekts paredz 15 dzīvokļu iekārtošanu, taču īpašnieki var izmantot iespēju apvienot dzīvokļus, veicot plānošanas pārveidi. Pirmajā stāvā esošo dzīvokļu priekšrocība – iespēja izmantot blakus esošo platību no 50 līdz 150 kvadrātmetriem, savukārt pēdējā stāvā esošo dzīvokļu priekšrocība ir jumta terase, kas ļauj nodoties atpūtai pie dabas, nepametot namu.
"Villa Milia" atšķirībā no ierastajām Jūrmalas jaunbūvēm ir tikai trīs stāvi. Tādēļ griestu augstums pirmajos divos stāvos ir 3,50 metri, bet trešajā stāvā – 3,80 metri. Sākotnējais projekts paredz 15 dzīvokļu iekārtošanu, taču īpašnieki var izmantot iespēju apvienot dzīvokļus, veicot plānošanas pārveidi. Pirmajā stāvā esošo dzīvokļu priekšrocība – iespēja izmantot blakus esošo platību no 50 līdz 150 kvadrātmetriem, savukārt pēdējā stāvā esošo dzīvokļu priekšrocība ir jumta terase, kas ļauj nodoties atpūtai pie dabas, nepametot namu.
Projekta "Sajūtu pilsēta" sērijās mēs kopā ar "R.evolution", arhitektiem un dizaina māksliniekiem ielūkosimies daudzveidīgajos projektos, tuvāk iepazīstinot ar neparasto Lidojošo koku māju (HOFT), "hygge" dzīves filozofijai kā radīto "Lofts&Rosegold", šaha leģendas Mihaila Tāla stāstu un "Tal Residence", sava ceļa gājējiem un "Philosophers Residence" un atklājot, kāpēc "Villa Milia" ir īpaši personisks projekts. Stāsti rada sajūtas – dosimies kopā tās atklāt!
Projekta ''Sajūtu pilsēta” veidotāji: saturs – Kristīne Melne un Sabīne Košeļeva, foto – Kārlis Dambrāns un “R.Evolution City” publicitātes attēli, dizains – Natālija Šindikova, Oskars Dreģis, izstrāde – Uldis Olekšs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte – Ilona Tesjule-Linmeijere
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.