Jāatzīst, ka bieži ar šo apkures veida maiņu vairāk tiek domāts par "simptomu" samazināšanu, nevis reālās problēmas cēloni, kas šajā gadījumā būtu pašas ēkas energoefektivitāte un vāja siltuma noturība tajā, kas var rezultēties lielā energoresursu patēriņā. Ja tiek novērsti siltuma zudumi un nodrošināts, ka ēka pēc iespējas vairāk un ilgāk spēj saglabāt siltumu, jautājums par apkures izvēli vairs nav tik būtisks, jo energoresursu kopējais patēriņš ir krietni mazāks un līdz ar to arī izmaksu starpība nebūs liela. Energoefektivitātes uzlabošanai ir vairāki iespējamie risinājumi, bet skaidrs, ka tieši nesošo konstrukciju, kas saskaras ar āra gaisu, siltināšana un efektivitāte ir ļoti svarīga, neaizmirstot par tehnoloģiski pareizu izpildījumu.

Negaidot nākamo apkures sezonu, ir vērts jau šodien apdomāt, izvērtēt un nolemt par ēkas siltināšanu, lai mazinātu atkarību no energoresursiem un to neprognozējami pieaugošajām izmaksām. Katra ēka, situācija un iespējas ir dažādas, turklāt jāņem vērā, ka nereti konstrukcijas ir biezas, bet, salīdzinot to siltumnoturību ar mūsdienu siltumizolācijas materiāliem, to efektivitāte būs pielīdzināma tikai pāris centimetriem mūsdienu siltumizolācijas materiāla. Tas ir iemesls, kāpēc, uzstādot kaut nelielu siltumizolācijas slāni, tas sniegs efektu un siltuma zudumu samazinājumu. Tālāk uzskaitīsim tās ēkas daļas, ko iespējams siltināt, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, norādot uz būtiskajām lietām, lai izpildījums būtu pēc iespējas precīzāks.

Vēl kāds būtisks aspekts saistībā ar siltināšanu – tas ne tikai nozīmē energoresursu patēriņa samazinājumu, bet arī dzīves telpas komforta uzlabošanu. Ēkā kļūst siltāk, sienas, grīdas un jumta plaknes kļūst siltākas, nenotiek nekontrolētas gaisa plūsmas, uzlabojas ēkas estētiskais izskats, un kopumā ēkā kļūst patīkamāk uzturēties. Starp citu, siltinātam īpašumam pieaug arī vērtība.

Viena no būtiskākajām vietām, kur siltums var pamest ēku, ir jumts, tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tā energoefektivitātei – novērtēt konstrukciju, tās siltinājumu un to papildināt vai nomainīt pilnībā. Tāpat jānovērtē, kā iestrādāts gaisu necaurlaidīgais slānis un tvaika barjera no iekšpuses un kā realizēta vēja un mitruma barjera vai hidroizolācija no ārpuses.

Izšķir trīs veidu jumtus, katram ir nedaudz atšķirīgas īpašības un prasības pēc siltumizolācijas īpašībām.

Plakanie jumti un jumta terases

Šajā gadījumā jumta konstrukcija ir horizontāla ar pavisam nelielu kritumu (līdz 5%). Vairāk tiek izmantoti betona pārseguma paneļi, bet ir arī risinājumi ar koka konstrukciju. Ja tā ir vecāka konstrukcija, līdzšinējais siltumizolācijas slānis mēdz būt neefektīvs, piemēram, kāds gāzbetons vai keramzītbetons, kas pēc tam pārklāts ar bitumenu. Šāda veida jumtus var renovēt, vai nu noņemot visu slāni līdz pārsegumam un uzstādot jaunu, vai arī liekot virsū uz vecās konstrukcijas papildinošu siltumizolāciju un hidroizolāciju. Koka konstrukcijas gadījumā tā var būt kāda agrāko laiku ražojuma vate (stikla vate) un kopējais biezums var būt nepietiekams. Tad līdzšinējo siltinājumu iespējams aizstāt ar mūsdienīgu un/vai papildināt ar papildu siltumizolāciju.

Slīpie jumti, kur siltumizolācija ir starp nesošo konstrukciju, lielākoties starp jumta spārēm

Šādos gadījumos jāsaprot, vai siltināšanu var veikt no ārpuses vai iekšpuses. Dažos gadījumos jumts jau ir nomainīts, tāpēc atkārtoti ņemt nost jumta segumu nebūtu loģiski. Šādos gadījumos konstrukciju var atvērt no iekšpuses, nomainīt vai papildināt siltumizolāciju no telpas iekšpuses. Tāpat te svarīgi saprast, vai nav bojāts vai nepareizi iestrādāts gaisu necaurlaidīgais slānis un tvaika barjera, jo tas var radīt siltuma zudumus un kondensāta riskus. Protams, jānovērtē arī, vai siltumizolācijas ārpusē ir pareiza plēvju sistēma – vēja plēve pilda aizsardzību pret vēju, bet ne mitrumu, tai siltumizolāciju var likt tieši klāt, izņemot zem metāla jumtiem. Turpretī pretkondensāta plēve ir mitruma droša un tvaika necaurlaidīga, tāpēc siltumizolāciju tai nedrīkst likt klāt pa tiešo. Starp šo plēvi un siltumizolācijas materiālu jāveido papildu gaisa sprauga un vēdināšana. Šajā gadījumā jāatceras, ka vates siltumizolācijai bez speciālas vēja aizsardzības jāparedz kāda aizsardzība pret gaisa konvekciju – vēju, citādi tā var zaudēt savas siltumīpašības. Trešā plēve ir difūzā membrāna, kas pilda mitruma un vēja aizsardzības funkciju un ir tvaika caurlaidīga, tāpēc siltumizolāciju var likt klāt pa tiešo. Minēto iemeslu dēļ, veicot energoefektivitātes uzlabojumus slīpajiem jumtiem, jānovērtē visa konstrukcija kopumā un, veicot siltumizolācijas maiņu vai papildināšanu, jāsakārto visi slāņi tā, lai nerastos kondensāta problēmas un siltumizolācija pildītu savu funkciju, jo nepareiza izbūve nenovērš siltuma zudumus.

Slīpie jumti ar aukstajiem bēniņiem, kur siltinātas nevis slīpās konstrukcijas, bet horizontālā daļa, kas atrodas virs ēkas pēdējā stāva griestiem

Daudzām daudzdzīvokļu mājām un arī privātmājām ir risinājums ar aukstajiem bēniņiem. Te svarīgi nosiltināt šo horizontālo plakni ar būtisku siltumizolācijas slāni, lai pēc iespējas samazinātu siltuma zudumus. Svarīgi rūpīgi izstrādāt arī mezglu, kur sienas siltinājums saiet kopā ar jumta siltumizolāciju. Pretējā gadījumā var tikt pārrauts vai būtiski samazināts siltumizolācijas slānis pašā ēkas stūrī. Tāpat kā citās konstrukcijās, jābūt pareizi iestrādātiem gaisa, vēja, mitruma un tvaika izolācijas slāņiem. Vēl interesants risinājums ir neapdzīvotos, aukstos bēniņus padarīt par apdzīvojamiem, siltinot nevis horizontālo daļu, bet tieši slīpo. Šajā gadījumā vietas siltumizolācijai parasti ir maz, bet te var izlīdzēties ar efektīvāku siltumizolāciju, lai iegūtu ēkā papildu apsildāmu telpu.

Ja apskatām visas ēkas daļas, tad jaunbūvju risinājumos un arī Latvijas būvnormatīvos tieši jumtu paredzēts siltināt visapjomīgāk, jo caur jumtu siltums var izplūst vislielākajos apjomos. Jumta siltumizolācijas gadījumā svarīgi novērtēt ārējo apstākļu radīto ietekmi – tiešo saules iedarbību, lietus, sniega un laikapstākļu ietekmi. Rūpīgi jāveic hidroizolācijas pasākumi no ārpuses, tāpat svarīgi sakārtot gaisa necaurlaidīgo slāni un tvaika barjeru telpas iekšpusē. Nedrīkst aizmirst par vēdināšanas šķirkārtām un pareizu plēvju izmantošanu zem slīpo jumtu segumiem.

Tāpat kā caur jumtu, siltumu var zaudēt arī caur sienām. Uz sienu attiecināmi arī logi, tāpēc veco logu nomaiņa pret mūsdienu standartiem atbilstošiem un to pareiza iestrāde var uzlabot kopējo ēkas energoefektivitāti. Šajā sadaļā vairāk apskatīsim sienas konstrukciju, kas nav logs, bet ir tā daļa, ko saprotam ar vārdu "siena".

Sākotnēji sienu konstrukcijas var iedalīt divās daļās – pirmā būs mūra konstrukcija, kur siltumizolācija tiek uzstādīta ārpus paša mūra – telpas iekšpusē vai sienas ārpusē, bet otrā būs koka karkasa konstrukcija, kur siltumizolācija tiek uzstādīta starp pašu konstrukciju un arī ārpus un/vai iekšpus konstrukcijai.

Vispirms jānovērtē situācija. Lietas, kam būtu jāpievērš uzmanība:

• Kādā stāvoklī ir konstrukcija kopumā?
  
  

Iespējams, nepieciešama kāda papildu iejaukšanās, lai nodrošinātu konstrukcijas drošību ilgtermiņā. Jebkuras plaisas, mitrums konstrukcijās un neplānotas novirzes no sākotnējā, radot šķības sienu plaknes, būtu jānovērš, vai arī jāpieprasa speciālistam citi risinājumi, lai ēkas siena kalpotu ilgtermiņā.

• Kāds ir šī brīža siltinājuma veids un apmērs?
  
  

Vecākām ēkām siltumizolācijas apmērs bieži ir niecīgs. Iespējams, tas ir kāds siltumizolācijas materiāls, kam nav augsta siltumnoturība, vai izmantots tikai mūris, kas reizē pilda siltumizolācijas funkciju. Ja ēka, piemēram, pirms 20–30 gadiem siltināta ar nelielu siltumizolācijas slāni un pastāv riski, ka laika gaitā siltumizolācija zaudējusi savas īpašības vai arī savulaik uzstādīta nepareizi, nepieciešama pilnīga tās aizstāšana vai papildu slāņa uzstādīšana.

• Kādā stāvoklī ir gaisu necaurlaidīgais slānis un tvaika barjera?
  
  

Mūra ēkām pats mūris pilda gaisa necaurlaidīgā slāņa un tvaika barjeras funkciju, tāpēc jānovērtē, vai tas papildus nav jālabo, jāaizpilda spraugas vai jāsalabo apmetums. Koka karkasa ēkām tvaika plēve parasti tiek uzstādīta iekšpusē, bet mēdz būt risinājumi, kad vecākām ēkām izmanto koka plankas un apmestu koka skaliņu sietu. Jebkurā gadījumā jāpanāk, ka ēkas sienai un visai ēkai kopumā ir nodrošināts gaisu necaurlaidīgais slānis, kas vairumā gadījumu ir viens un tas pats, kas tvaika barjera.

• No kuras puses iespējams siltināt?
  
  

Iespējas var būt siltināt no ārpuses un no telpas iekšpuses. No būvfizikas viedokļa siltināšana no ārpuses ir labāks un drošāks risinājums, jo tādā veidā konstrukcija tiek atstāta siltajā daļā, tomēr mēdz būt varianti, kad siltināšana no ārpuses nav iespējama, – ja ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis, arī tad, ja daudzdzīvokļu ēka nevar savākt kvorumu, lai siltinātu visu ēku, bet dzīvoklī ir auksts, tāpat arī, ja fasādi jau ir paspēts atjaunot un to nav plānots jaukt vaļā, atpūtas māju un vasarnīcu gadījumos. Šādās reizēs var izvērtēt siltināšanu no iekšpuses, bet jānovērtē situācija un jāizvēlas tehniski pareizākais risinājums.

Siltināšanai no ārpuses parasti izvēlas divus fasādes apdares veidus – apmetuma fasādes (ETICS), kad pa tiešo uz siltumizolācijas tiek uzstādīts apmetums, tā saucamā "slapjā fasāde", otrs – ventilējamā fasāde, kad starp siltumizolāciju un fasādes apdari ir gaisa šķirkārta. Otrajā gadījumā var būt plašs fasādes apdares veidu klāsts, no koka dēļiem līdz metāla, plākšņu un cementšķiedru dēļu risinājumiem.

Pāris svarīgu lietu, lai nodrošinātu, ka rezultāts ir labs, – siltumizolāciju veidot pēc iespējas viendabīgu, bez spraugām starp loksnēm, nolīmējot šuves ventilējamās fasādes variantā, izvairoties no iespējamas gaisa kustības starp konstrukciju un siltumizolāciju, izvēloties pēc iespējas mazākas siltumvadītspējas stiprinājumus, piemēram, alumīnijs ir ļoti labs siltumvadītājs, tāpēc radīs lielus zudumus, bet nerūsējošais tērauds būs labāks, savienojot kopā cokola un jumta siltumizolācijas slāņus ar sienas siltumizolāciju, nodrošinot gaisa un tvaika barjeru no konstrukcijas iekšpuses un vēja izolāciju no siltumizolācijas ārpuses. Bieži konkrētā situācija renovācijā neļauj uzstādīt lielus biezumus, bet, ja ir nomainīti logi un savests kārtībā ēkas hermētiskuma jautājums, arī nosacīti neliels siltumizolācijas slānis dos būtisku efektu. Tāpat te iespējams izmantot risinājumu ar efektīvāku siltumizolāciju.

Latvijas būvnormatīvi nosaka, kāda ir minimālā sienas siltumnoturība (U vērtība) jaunbūvēm, tomēr tas ir rekomendējamais minimālais rādījums. Tāpat normatīvs nosaka, ka ēkai ir jāsasniedz konkrēti kopējie energoefektivitātes rādītāji, un sienu siltināšana ar konkrētu slāni noteikti atvieglo šo normatīvu izpildi, bet, svarīgāks aspekts, tā efektivitāte un biezāks slānis ļauj radīt zemas enerģijas patēriņa ēkas, kas atmaksāsies nākotnē. Jaunbūvju gadījumā rekomendējams izmantot variantu mūra ēkas siltināt tikai no ārpuses, bet koka konstrukcijas ar siltinājumu starp statņiem, kam klāt nāk papildu siltumizolācija no vienas vai abām pusēm.

Varētu domāt – ja grīda vērsta uz leju un zem tās ir zeme, tad šeit siltuma zudumu varētu nebūt. Tā nav! Ne tikai caur sienām un jumtu, bet arī caur grīdu ēka var zaudēt siltumu, un to var arī fiziski izjust, ja grīda, pa kuru staigājam, ir auksta. Privātmājām varētu izdalīt divu veidu grīdas, pirmais veids – neventilējamās grīdas, kur grīda uzstādīta tieši uz zemes, otrais veids – ventilējamās grīdas konstrukcijas, kas parasti ir koka konstrukcija, kas pildīta ar siltumizolāciju, un zem konstrukcijas ir šķirkārta starp zemi un pašu konstrukciju. Šāda otrā veida konstrukcija ir vairāk piemērota maza izmēra ēkām, piemēram, vasarnīcām un atpūtas ēkām. Daudzdzīvokļu ēkām mēdz būt pagrabi, kam apakšējā daļa ir tiešā saskarsmē ar zemi, bet, tā kā tos parasti izvēlas atstāt ar temperatūru, kas ir augstāka par āra temperatūru, bet zemāka par dzīvojamo telpu temperatūru, pagraba griesti uzskatāmi par nosacīti ventilējamo grīdu, kur būtu jāveic siltināšana.

Jaunbūvju risinājumos arhitekti un būvniecības speciālisti jau uzreiz paredz siltumizolāciju, to nosaka arī Latvijas būvnormatīvi. Tomēr te ieteikums būtu pēc savām iespējām padomāt par nākotni un pēc iespējas palielināt siltumizolācijas apmēru, lai vēl vairāk samazinātu energoresursu patēriņu. Jāņem vērā, ka kopējās energoefektivitātes nodrošināšanai nepietiek tikai ar biezu siltumizolācijas slāni, tas jāsalāgo ar citām darbībām – efektīvu logu izvēli, to pareizu iestrādi un novietojumu ēkā, rekuperācijas ventilāciju, ēkas hermētiskumu, konstrukcijām bez aukstuma tiltiem un citām. Tāpat jaunbūvēs arī grīdas siltumizolācija jāliek kompleksā ar pamatu siltumizolāciju – tā var būt pamatu daļas vertikālā siltināšana, ja runājam par lentveida pamatiem, vai siltumizolācija, kas uzstādīta visā plaknē zem plātņveida pamatiem, savienojot to kopā ar cokola siltinājuma daļu.

Renovācijā svarīgi saprast, vai iespējams un vai nepieciešams iejaukties konstrukcijā. Betona grīdas risinājumos parasti tas ir sarežģīti, jo jāveic būtiski betona kalšanas un demontāžas darbi, tāpēc te jāapskata iespēja papildus uzstādīt siltumizolāciju virs betona. Bieži iespējams izvēlēties efektīvākus siltumizolācijas risinājumus, lai ar plānāku biezumu sasniegtu uzlabojumus. Jebkurā gadījumā risinājumam būtu nepieciešami aptuveni 10 cm, lai uzstādītu siltumizolāciju un vēl vienu slodzi – izlīdzinošo betona slāni. Te var arī betona vietā uzstādīt kādu plātni, kas izlīdzina slodzi, bet nav tik bieza, tādējādi samazinot kopējo biezumu, jo parasti vietas ir maz. Tas varētu būt kāds OSB, finiera vai cits risinājums. Jebkurā gadījumā jau uzstādīta 5 cm siltumizolācija dos jūtamu efektu, bet, ja tiks izvēlēta efektīvāka siltumizolācija, rezultāts būs vēl labāks.

Daudzdzīvokļu māju pagrabā parasti siltina tieši griestus, lai novērstu tiešos siltuma zudumus iekštelpās. Te svarīgi sabalansēt siltumizolācijas biezumu un pēc tās uzstādīšanas atlikušo griestu augstumu, lai neapgrūtinātu staigāšanu pa pagrabu.

Koka konstrukciju gadījumā var gan uzstādīt papildu siltumizolāciju, neiejaucoties grīdas konstrukcijā, gan "atvērt" konstrukciju, lai, piemēram, aizstātu tur esošo siltumizolācijas variantu ar efektīvāku un mūsdienīgāku. Ja betona pārsegumu un betona grīdas gadījumā tieši betons pilda gaisa necaurlaidīgā slāņa un tvaika barjeras funkciju, koka karkasa risinājumā svarīgi pārliecināties par to pareizu uzstādīšanu, vienlaikus nodrošinot vēja izolāciju, ja konstrukcija no apakšpuses uzskatāma kā ventilējamā grīda.

Tā ir ēkas daļa, kas atrodas zemāk par fasādi. Ja runājam par siltināšanu, te varētu attiecināt arī to daļu, kas ir zem zemes, līdz pamatu apakšai. Tā kā pamati parasti veidoti no materiāliem kā betons, kam ir augsta siltumvadītspēja (tie ir slikti siltumizolatori), caur pamata daļu var būt siltuma zudumi. Viens no vairāk izplatītiem veidiem ir lentveida betona pamati, kas ir labi no nestspējas viedokļa, bet ar vāju siltumnoturību. Protams, pamatus jau uzbūvētām ēkām no apakšpuses visdrīzāk nebūs iespējams nosiltināt, bet to sānu nosiltināšana dos būtisku efektu.

Siltinot cokolu, svarīgi novērtēt tehnisko stāvokli, lai, atrokot pamatus, nerastos situācija, ka tiek apdraudēta konstruktīvā noturība, pamati sašķiebjas vai kā citādi rada noturības riskus. Te ieteicams piesaistīt speciālistu. Pēcāk nepieciešams pārliecināties par pamatu stāvokli, atbilstoši sakārtot pēc vajadzības un nodrošināt hidroizolāciju. Nākamais posms ir siltināšana, izvēloties siltumizolāciju, kas atbilst izmantošanai mitros apstākļos. Pēc iespējas jāizvairās no gaisa spraugām starp pamatiem un siltumizolāciju, lai neradītu gaisa kustību un siltuma zudumus.

Jaunbūvēs cokolu un pamatu siltumizolāciju, kā arī bieži grīdas siltumizolāciju pēc iespējas mēdz savienot kopā, lai neradītu situāciju, ka siltumizolācijas slānis tiek pārrauts ar, piemēram, betona pamatu. Te, protams, svarīgi izvērtēt siltumizolācijas nestspēju un mitruma drošību, lai risinājums būtu ilgtermiņa.

Tāpat kā citās ēkas daļās, arī šajās var uzlabot energoefektivitāti. Turklāt ne tikai tādā formā kā siltuma zudumu samazināšana, bet izteikti arī fiziskās labsajūtas un komforta uzlabošanā. Piemēri un situācijas varētu būt dažādas, bet bieži telpās, kur ir palielināts mitruma daudzums, vannasistabās, dušas telpās, izteikti var izjust aukstās plaknes – grīdu, sienas un griestus. Tāpēc šādas telpas jāsiltina ar mitruma apstākļiem atbilstošu siltumizolāciju. Tādējādi var panākt, ka telpa ilgāk ir silta un virsmas kļūst siltākas, ar basām kājām nav jāsaskaras ar aukstu grīdas plakni. Ja tiek izmantota apsildāmā grīda, tiek samazināts enerģijas patēriņš, jo siltumizolācija ilgāk saglabā siltumu un novērš to, ka apsildāmās grīdas silda zemi vai auksto konstrukciju zem tām. Vēl variants ir uzlabot situāciju pagrabā, nosiltinot mitrās sienas un iegūstot sausu sienas virsmu, patīkamāku uzturēšanos un mazākus siltuma zudumus. Te gan situācija un risinājumi jānovērtē pirms izpildījuma, jo šāda veida siltināšanai nepieciešama ne tikai atbilstoša siltumizolācija, bet arī risinājums, lai ārējais mitrums neiekļūst sienās, grīdās vai citviet.

Noteikti jāpiemin arī pirtis un saunas. Šajā gadījumā ar siltumizolāciju var panākt, ka samazinās telpas piesildīšanai nepieciešamā enerģija, tā ilgāk paliek silta, un ir arī risinājumi ar folijas pārklājumu, kas neļauj mitrumam nokļūt siltumizolācijas materiālā un dziļāk konstrukcijā.