Foto: DELFI

To, ka Rīgas Centrāltirgum piemīt savs šarms, zina ikviens. Ceļojot no paviljona uz paviljonu, mainās ne tikai tajos izliktie produkti, bet arī gaisā virmojošās smaržas un noskaņa. Vēsajā zivju paviljonā uz ledus kalniem izkārtotas ne tikai vietējo ūdeņu ziviskarpas, asari, līdakas, raudas un zandarti, bet arī veltes, kas atceļojušas no Norvēģijas piekrastes ūdeņiem un Spānijas piekrastes. Bet dārzeņu paviljons priecē ne tikai ar gurķiem, ķirbjiem un tomātiem, bet arī ar nomaļus garšīgi stāvošo siera stendu.

Sālītie ķiploku kāti čeremša

Foto: DELFI

Daudziem šis var nelikties nekas īpašs, bet to, ka dārzeņu paviljonā sastapšu čeremšu, nekad nebūtu iedomājusies. Kad vaicāju pārdevējām, kas tas īsti ir, pretī saņēmu smaidu un atbildi – ķiploku kāti. Tie ir novākti vēl tad, kad ķiploki nezied, maijā, un iesālīti, pēc tam skaisti sasieti buntītēs. Čeremšu, kā izrādās, var ēst tāpat vai pievienot gaļas ēdieniem un pat salātiem, jāprot tikai tie likt lietā un jāļauj vaļa kulinārajai fantāzijai.

Gruzīnu garšviela hmeli-suneli

Foto: DELFI

Klejojot pa gastronomijas paviljonu, starp daudzajiem garšvielu un riekstu stendiem atrodamas jau visai zināmas lietas – čili pulveris, sinepju sēklas, muskatrieksts, kumins un citas garšvielas.

Šoreiz uzmanību piesaistīja garšviela ar interesanto nosaukumu hmeli-suneli (14,50 eiro kilogramā), kuru reizēm sauc arī par hmeļi-suneļi. Kā pastāstīja pārdevēja, šo gruzīnu garšvielu var izmantot teju jebkuram gruzīnu virtuves pamatēdienam, bet it īpaši – zupām un asajiem gaļas ēdieniem. Īpašu garšu tas piešķirs arī soļankai. Hmeli-suneli gatavo no kaltētām garšvielām, un maisījumā ir tādas garšvielas kā koriandrs, dilles, baziliks, lauru lapas, majorāns, pētersīļi, safrāns, melnie pipari, selerija, timiāns, piparmētras, asie pipari un zilais sierāboliņš.

Neparastā siļķe 'Islandes'

Foto: DELFI

Klejojot pa zivju paviljonu, no plašā piedāvājuma var apjukt. Starp parastajām ezeru un upju zivīm iemaldījušies pamatīgi un sārti laši, eksotiskie kalmāri un pat glumie astoņkāji, kuri latvieša garšas kārpiņām nav vēl tik tuvi. Un tur visam pa vidu – "Z gastro" siļķu stends. It kā jau nekā īpaša, bet starp daudzajiem siļķu veidiem īpašu uzmanību piesaistīja tieši "Islandes" (7,50 eiro kilogramā).

Viegli rozā, eļļā un ar krietnu devu piparu. Jautāju pārdevējai, kas tad šīs siļķes padara par Islandes nosaukuma cienīgām – tām pievienots koriandrs, pipari un sarkankoka pulveris. Ko ar tām iesākt? Ēst tāpat, kopā ar karstiem, vārītiem kartupeļiem un biezpienu, pagatavot skaistas kanapē maizītes vai pat iejaukt siļķē kažokā. Šajā pašā stendā nopērkamajā siļķē kažokā ir savienotas divas – eļļā un etiķī marinētas. Bet gardi salāti izdodoties, ja siļķu gabaliņiem pievieno papriku un svaigu gurķi.

Uzbeku maize 'non'

Foto: DELFI

Mērojot ceļu no zivju paviljona atpakaļ, ne tik šaurajā ejā visu gaiteni piepilda tikko ceptas, mīkstas maizes smarža. Siekalas saskrien mutē, un kaut vai tikai palūkoties uz smaržīgo maizes klaipiņu krāvumu ir viegli – pie skatloga sakrauti apaļi uzbeku maizes non kukulīši, kurus nopirkt par 70 centiem gabalā.

Maizes smarža tik spēcīga, ka pie šaurā loga gaida vesela rinda. Pavaicāt gan neizdevās, kas īsti mīklā ir, bet uzbeku maizes ceptuvē ir ne tikai 'non', bet arī citas maizītes – ar mocarellu, spinātiem, gaļu un pat kabačiem, kuru sezona ir joprojām.

Vītinātā moiva

Foto: DELFI

Varbūt vītināto zivju un voblu cienītājiem moiva nešķitīs nekas neparasts, taču savu uzmanību zivju paviljonā starp daudzajos saiņos sakrautajām delikatesēm tā piesaista. Kas tad īsti ir šī slaidā zivs?

Moiva ir pavisam sīciņa – tās svars nepārsniedz 65 gramus, un tā galvenokārt tiek zvejota Atlantijas okeānā. Līdzīgi kā reņģes, arī moivas konservē. Centrāltirgū nopērkamās ir vītinātas, un tās būs alternatīva voblām vai vītinātiem kalmāriem, lai uzkostu pie alus.

Siera ritulis, kurā paslēpušās nātres

Foto: DELFI

Siers pats par sevi jau sen vairs nav nekas neparasts – visdažādāko formu un konsistenču gardumus, kas pagatavoti gan no govs, gan kazas piena baudām teju katru dienu. Bet centrāltirgū atrastais "Ievas siera" stends patīkami pārsteidza ar vienu treknu siera rituli, tādu, kuram pievienotas nātres. Stenda pārdevēja uzreiz uzcienāja ar šķēlīti un teica, ka to, cik labs siers ir, sapratīšu tikai pēc pagaršošanas. Un tā patiesi arī ir – patīkami maigs, bet tajā pašā laikā ar bagātīgu garšaugu piegaršu.

Kur izmantot šo sieru? Galvenokārt jau ēst vien tāpat. Pateicoties nātrēm, tajā ir daudz dzelzs, kas ir vajadzīgs organismam. Bet pārdevēja pati ieteica to sagriezt siera platē. Sieram piestāvēšot gan baltvīns, gan sarkanvīns, gan rozā un citi vīni. Galvenais esot baudīt, jo tajā bez nātrēm ir arī maurloki, selerijas, pētersīļi, ķiploki un sīpoli.

Baklažānu tītenīši ar šitake sēnēm un funčozu

Foto: DELFI

Šķiet, piena paviljonā esošais Āzijas gardumu stends jau starp zinātājiem ir kļuvis samērā slavens. Pie stenda drūzmējas labumu kārotāji, bet pārdevēja laipni piedāvā visu ko. Paiet garām nevar, vēl jo vairāk, ja pamana maģisko vārdu salikumu "korejiešu gaumē". Tas, kas šoreiz pārsteidza – baklažānu tītenīši, kas pildīti ar šitake sēnēm un funčozu (9,80 eiro kilogramā). Funčozu, kā izrādās, ir rīsu skaidiņas. Ja no ārpuses šis gardums simtprocentīgi neuzrunā, tad visas šaubas par garšu jāmet pie malas, jo tas patīkami pārsteidz.

Jautāju pārdevējai, kas īsti ir tas, kas viņu produkcijai piešķir manieri "korejas gaumē". Tie galvenokārt ir ķiploki un daudzās garšvielas, kas tiek pievienotas marinādei. Tajā esot pat 47 garšvielas, bet marinādē ne kripatiņas no etiķa – viss pagatavots ar svaigi spiestu citronu sulu. Tas gan sadārdzinot burkānu, baklažānu rullīšu, sēņu un baklažānu salātu cenu, bet ir tā vērts.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!