ABC
Kad sākās Covid-19 pandēmija un samazinājās ieņēmumi, arvien vairāk uzmanības pievērsu dažādiem veidiem, kā ietaupīt. Lai gan tagad ieņēmumi vairs nespiež taupīt, daži no ieradumiem ir saglabājušies. Viens no tiem – temperatūras regulēšana dzīvoklī. Daudz rūpīgāk sekoju līdzi tam, cik silts ir dzīvoklī – agrāk biju siltummīlis, bet tagad esmu pieradis pie vidēji 19 grādu temperatūras. Ja dodos garākās brīvdienās, temperatūru dzīvoklī samazinu līdz minimumam, tāpat minimālo temperatūru turu virtuvē, kur uzturos maz.
Tāpat daudz rūpīgāk izturos pret elektrības patēriņu – lasīšanai izmantoju ērtu stāvlampu, nevis visas guļamistabas apgaismojumu, dodoties garākās brīvdienās, pārliecinos, ka viss liekais ir atslēgts no elektrības, atpūšoties vai vingrojot, samazinu apgaismojumu, rūpīgāk šķiroju drēbes mazgāšanai, izvērtējot, kam nepieciešama ilga mazgāšana karstā ūdenī, bet kam pietiek ar īso ciklu. Šie un citi sīkumi, padarīti par ieradumiem, ļauj samazināt enerģijas patēriņu, kas, ja arī nav jūtams maciņā, rada labu apziņu, ka ar mazāk mums pietiek.
Energoresursu galapatēriņš Latvijā 2019 - 2021, Centrālās statistikas pārvaldes informatīvais apskats "Latvijas energobilance 2021. gadā"
1,0%
6,1%
DZESĒŠANA
0,4%
14,5%
15,1%
62,8%
Enerģijas patēriņš Eiropas mājokļos (2020), Eurostat.
"Siltināta ēka jau ietver iespējas izmantot mūsdienīgākas un efektīvākas iekārtas un aprīkojumu. Mēs varam kontrolēt un mērīt to, kā patērējam dažādus resursus, līdz ar to arī organizēties citādāk. Piemēram, nodrošināt gaisa kvalitāti ar CO2 mērītāju, kas pielāgo telpu ventilāciju atkarībā no CO2 līmeņa. Līdzīgi notiek arī ar apgaismojumu un apkuri, kas pašregulējas, ņemot vērā telpu noslodzi. Arī birojos var ieprogrammēt, lai nedēļas nogalē iekārtas nedarbojas, bet ieslēdzas pirmdien, kad darbinieki ierodas darbā. Jā, tas prasa ieguldījumu, taču viedierīces var iegādāties arī uz nomaksu – jebkurā gadījumā pie šīm apkures un elektroenerģijas cenām tas atmaksājas 2-3 gadu laikā," stāsta eksperts.
Privātmājā, kurā dzīvoju kopā ar ģimeni (pieci cilvēki), nesen veicām remontu, un vienā no istabām ielikām ar malku kurināmu krāsniņu. Mājā paralēli ir gāzes apkure, kurai sensors maina apkures intensitāti. Brīžos, kad kurina krāsniņu, istabās paliek siltāks, un gāzes apkure tajā brīdī samazinās. Lai gan sākotnēji krāsniņa netika ielikta ar nolūku ietaupīt, gāzes patēriņa samazinājums tomēr ir jūtams. Krāsniņa arī rada mājīgāku sajūtu un darbojas kā rezerves plāns, ja nu kaut kas noiet pavisam greizi ar gāzi, jo 2022. gadā situācija gāzes tirgū radīja bažas.
Tiesa, gluži tāpat kā energoefektivitātes celšanas pasākumi, arī atjaunīgo energoresursu izmantošana ir atkarīga no lokācijas un arī patēriņa. Mūsu platuma grādos jārēķinās, ka ar saules paneļiem nebūs iespējams pašam nodrošināt savu mājsaimniecību ar elektroenerģiju visu gadu 24/7 režīmā, savukārt vēja mikroģenerators privātai lietošanai diez vai atmaksāsies.
"Manuprāt, būtiski resursvedību un ilgtermiņa domāšanu iekļaut mācību programmās. Ja ne kā atsevišķu priekšmetu, tad vismaz kāda priekšmeta ietvaros. Mūsdienu pieaugušie ņem piemēru un mācās no saviem bērniem, kuri zināšanas atnes mājās no skolas. Ja politikas veidotājiem nāks mājās bērni un stāstīs, ko jaunu apguvuši par ilgtspēju, arī pieaugušo izglītības līmenis un zināšanas par attiecīgo tēmu uzlabosies," rezumē neatkarīgais enerģētikas eksperts Kudurs.