Samazināt rēķinus, mainot domāšanu no īstermiņa uz ilgtermiņa
Energoefektivitātes
ABC
Energoefektivitāte ir "jaunais melnais", ko piesauc gan runājot par biedējošajiem siltuma un elektroenerģijas rēķiniem, gan zīmējot nākotnes ainu un runājot par planētas resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, proti, lietderīgs energoresursu patēriņš, kam ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa efekts. Kas jāsaprot ar jēdzienu "energoefektivitāte", kāda ir ikkatra atbildība tās celšanā, ar kādiem paņēmieniem to darīt un kādi ir Eiropas Savienības mērķi – par to sarunā ar nozares ekspertiem.
Energoefektivitātes pamatā – domāšanas veids
Energoefektivitāte ir pasākums kopums, kuru mērķis ir būtiski samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu. Kā skaidro neatkarīgais enerģētikas eksperts Edgars Kudurs – rītdien patērēt mazāk nekā šodien, turklāt nevis vienkārši samazinot rēķinus, bet gan ietaupot, saglabājot esošās vajadzības un komforta līmeni. Proti, ar galalietotāju rīcību, saimniecisko darbību un/vai tehnoloģiskajiem pasākumiem veicināt energoresursu izmantošanas lietderīguma pakāpi, kas izpaužas kā galaprodukta veida, kvalitātes un kvantitātes samērs ar energoresursu patēriņu – gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā un transportā.
"Ja runājam par mājsaimniecībām, tad primārais, protams, ir tuvākajā laikā savā makā redzēt pēc iespējas mazāku ietekmi no energoresursu patēriņa, taču dienas beigās tā ir arīdzan dabas aizsardzība, cīņa ar klimata pārmaiņām utt. Proti, nepieciešamība atstāt nākamajām paaudzēm planētu tikpat lietojamu, kā mēs to saņēmām, ja ne vēl labāku, lai arī viņi varētu apmierināt savas vajadzības gluži tāpat kā mēs," stāsta Kudurs. "Savukārt – ja runājam par uzņēmumiem, tad runa ir nevis vienkārši par rēķinu samazināšanu, bet gan par tēriņu samazināšanu uz saražoto vienību, uz telpas platību. Energoefektivitāte nenozīmē apstāties savā saimnieciskajā darbībā, bet gan to padarīt ilgtspējīgāku." Kā uzsver Kudurs – visa pamatā ir domāšanas veids
Ja par lietām kā, piemēram, apģērbs mēs domājam īstermiņā, tad par izglītību gan mēs domājam ilgtermiņā. Mēs mērķtiecīgi apgūstam kādu profesiju, jo domājam par savu nākotni. Tāpat būtu jādara arī ar energoresursiem – mans ieguldījums šodien vainagosies ar ietaupījumu un lielāku rocību ilgtermiņā. Un ne tikai!
Edgars Kudurs, neatkarīgais enerģētikas eksperts
Kā uzskatāmu piemēru viņš min daudzdzīvokļu nama salīdzinājumu ar automašīnu: "Iegādājoties savu automašīnu, tu zini, ka ir jāiziet tehniskā apskate, jāveic apkopes, jāmaina riepas utt., lai auto kalpotu ilgāk. Arī uzbūvējot privātmāju, cilvēki apzinās, ka dzīves kvalitāte tajā būs atkarīga no ieguldītā. Savukārt daudzdzīvokļu namu mēs varētu salīdzināt ar autobusu – mēs tajā iekāpjam, nopērkam biļeti un nekas cits mūs vairs neinteresē. Tu esi nopircis savu dzīvokli un negribi domāt par pārējo māju, taču pārējā māja nav kaut kāda abstrakta vienība, kas būtu atrauta no tava privātā īpašuma. Tiesa, pēdējos 2-3 gados cilvēki kļūst aktīvāki, taču mūsu aktivitāti noteikti nevar salīdzināt ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem."
Kaspars

Kad sākās Covid-19 pandēmija un samazinājās ieņēmumi, arvien vairāk uzmanības pievērsu dažādiem veidiem, kā ietaupīt. Lai gan tagad ieņēmumi vairs nespiež taupīt, daži no ieradumiem ir saglabājušies. Viens no tiem – temperatūras regulēšana dzīvoklī. Daudz rūpīgāk sekoju līdzi tam, cik silts ir dzīvoklī – agrāk biju siltummīlis, bet tagad esmu pieradis pie vidēji 19 grādu temperatūras. Ja dodos garākās brīvdienās, temperatūru dzīvoklī samazinu līdz minimumam, tāpat minimālo temperatūru turu virtuvē, kur uzturos maz.


Tāpat daudz rūpīgāk izturos pret elektrības patēriņu – lasīšanai izmantoju ērtu stāvlampu, nevis visas guļamistabas apgaismojumu, dodoties garākās brīvdienās, pārliecinos, ka viss liekais ir atslēgts no elektrības, atpūšoties vai vingrojot, samazinu apgaismojumu, rūpīgāk šķiroju drēbes mazgāšanai, izvērtējot, kam nepieciešama ilga mazgāšana karstā ūdenī, bet kam pietiek ar īso ciklu. Šie un citi sīkumi, padarīti par ieradumiem, ļauj samazināt enerģijas patēriņu, kas, ja arī nav jūtams maciņā, rada labu apziņu, ka ar mazāk mums pietiek.

dzīvo viens pats divistabu dzīvoklī Rīgā
Kā liecina "Eurostat" dati, 2020. gadā primārās (enerģija no atjaunīgajiem un neatjaunīgajiem enerģijas avotiem, kas nav pārstrādāta vai pārveidota) un enerģijas galapatēriņš Eiropas Savienības valstīs samazinājās ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, bet 2021. gadā, samazinoties ierobežojumiem, pamazām pieauga.
Salīdzinot ar 2017.-2019. gada vidējo rādītāju, 2021. gadā enerģijas galapatēriņa vidējais samazinājums ES dalībvalstīs bija -2,1%. Latvijā samazinājums bija -0,8% (pret -5,8% 2020. gadā), Igaunijā -2,5%, bet Lietuvā vērojams 3,1% pieaugums.

Energoresursu galapatēriņš Latvijā 2019 - 2021, Centrālās statistikas pārvaldes informatīvais apskats "Latvijas energobilance 2021. gadā"

Tiesa, energoefektivitāte ir svarīga ne tikai mājokļiem, bet arī uzņēmumu darbībai. Piemēram, enerģijas produktivitāte, ko, protams, ietekmē vairāki faktori, tostarp arī – cik energoefektīvs ir uzņēmuma darbības modelis. Latvijā šis rādītājs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir ļoti zems – 5,0 eiro uz 1 kg naftas ekvivalenta pret 8,6 eiro uz 1 kg naftas ekvivalenta Eiropas Savienībā vidēji. Šis rādītājs pēdējo piecu gadu laikā ir bijis teju nemainīgs, norādot uz zemiem ieguldījumiem enerģijas produktivitātes celšanā.
"Laikā, kad visā Eiropā piedzīvojam augstas energoresursu cenas, arvien labāk saprotam, cik svarīga loma ir rīcībai, kas samazina enerģijas patēriņu un dažādo enerģijas avotus un piegādātājus," norāda Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Jārīkojas pēc iespējas ātrāk, lai panāktu rezultātus jau īstermiņā, vienlaikus domājot par ilgtermiņa risinājumiem. Enerģijas krīze vēl vairāk apliecinājusi, ka mums jāvirzās uz kopēji nosprausto mērķi – sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, un pāriet no atjaunīgajiem energoresursiem.
Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
"Eiropas Komisija ir būtiski palielinājusi pieejamos finanšu resursus energoefektivitātes veicināšanai. Līdz 2030. gadam jaunais "REPowerEU" priekšlikums paredz palielināt energoefektivitāti no 9% līdz 13%, kas palīdzēs samazināt enerģijas patēriņu, mazināt siltumnīcas gāzu emisiju daudzumu un stabilizēt energoresursu tirgu, nodrošinot eiropiešiem lētāku energoresursu cenu. Latvijai būs pieejami finanšu instrumenti gan Kohēzijas programmas, gan Atveseļošanas un noturības plāna ietvaros. Ievērojami resursi atvēlēti pasākumiem, kas veicina energoefektivitāti daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās, kā arī uzņēmumiem to darbības zaļināšanai," pauž Petre.
CITI
1,0%
GATAVOŠANA
6,1%
TELPAS
DZESĒŠANA
0,4%
Apgaismojums un elektroierīces
14,5%
ŪDENS SILDĪŠANA
15,1%
APKURE
62,8%

Enerģijas patēriņš Eiropas mājokļos (2020), Eurostat.

2020. gadā Latvijā viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 175 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 7 kWh mazāk nekā 2015. gadā. 83 % patērēto energoresursu mājsaimniecības izmantoja apkurei un karstā ūdens uzsildīšanai, 8 % – ēdiena gatavošanai un 9 % – pārējām vajadzībām, tai skaitā elektroenerģijas iekārtās (ledusskapis, televizors, dators, veļas mašīna un citas iekārtas).
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību energoresursu aptaujas dati
Paradumu maiņa un viedierīces
Tiesa, energoefektivitātes celšanas pasākumi atkarīgi no atrašanās vietas, un nav universālas receptes, kas der visiem. "Grūti iedomāties, ka Rīgā kāds varētu pāriet uz decentralizētu siltumapgādes risinājumu, piemēram, granulām vai siltumsūkni. Talsos gan ir daudzdzīvokļu mājas, kas ir pārgājušas uz granulu risinājumu. Mūsu platuma grādos saules paneļi apkurei gan nebūs piemērots risinājums, tāpēc ir jādomā, kā ekonomēt ar esošajām iespējām, pirmkārt, samazinot patēriņu. Turīgs dažkārt var kļūt arī taupot. Ja paskatāmies uz skandināviem – norvēģiem, zviedriem –, kas ir turīgas tautas, taču viņi ikdienā dzīvo 18-19 grādos. Mēs savukārt vēlamies komfortu – 22-24 grādus vai pat vairāk. Taču jau viens grāds ir būtisks siltuma patēriņš," uzsver Kudurs.

"Siltināta ēka jau ietver iespējas izmantot mūsdienīgākas un efektīvākas iekārtas un aprīkojumu. Mēs varam kontrolēt un mērīt to, kā patērējam dažādus resursus, līdz ar to arī organizēties citādāk. Piemēram, nodrošināt gaisa kvalitāti ar CO2 mērītāju, kas pielāgo telpu ventilāciju atkarībā no CO2 līmeņa. Līdzīgi notiek arī ar apgaismojumu un apkuri, kas pašregulējas, ņemot vērā telpu noslodzi. Arī birojos var ieprogrammēt, lai nedēļas nogalē iekārtas nedarbojas, bet ieslēdzas pirmdien, kad darbinieki ierodas darbā. Jā, tas prasa ieguldījumu, taču viedierīces var iegādāties arī uz nomaksu – jebkurā gadījumā pie šīm apkures un elektroenerģijas cenām tas atmaksājas 2-3 gadu laikā," stāsta eksperts.
Būtiski ir taupīt ne vien energoresursus, bet resursus kopumā. "Samazināt atkritumus, šķirot, izslēgt aiz sevis gaismu un elektroierīces, kad tās neizmanto, biežāk izmantot sabiedrisko transportu un mazāk – privāto," iesaka eksperts.
Monta

Privātmājā, kurā dzīvoju kopā ar ģimeni (pieci cilvēki), nesen veicām remontu, un vienā no istabām ielikām ar malku kurināmu krāsniņu. Mājā paralēli ir gāzes apkure, kurai sensors maina apkures intensitāti. Brīžos, kad kurina krāsniņu, istabās paliek siltāks, un gāzes apkure tajā brīdī samazinās. Lai gan sākotnēji krāsniņa netika ielikta ar nolūku ietaupīt, gāzes patēriņa samazinājums tomēr ir jūtams. Krāsniņa arī rada mājīgāku sajūtu un darbojas kā rezerves plāns, ja nu kaut kas noiet pavisam greizi ar gāzi, jo 2022. gadā situācija gāzes tirgū radīja bažas.

kopā ar ģimeni dzīvo privātmājā Pierīgā
Atjaunīgie energoresursi un ilgtermiņa domāšana
Viens no veidiem, kā celt energoefektivitātes līmeni un veicināt zaļo transformāciju, ir pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem. Galvenie atjaunīgie energoresursi ir vēja, ūdens un saules enerģija, kā arī biomasa un zemes siltuma jeb ģeotermālā enerģija. Tie ir dabas resursi, kas paši spēj atjaunoties un ir alternatīva fosilajiem energoresursiem, un katram no tiem ir piesaistīti kādi konkrēti tehnoloģiskie risinājumi, ar kuru palīdzību tos var iegūt un uzglabāt.

Tiesa, gluži tāpat kā energoefektivitātes celšanas pasākumi, arī atjaunīgo energoresursu izmantošana ir atkarīga no lokācijas un arī patēriņa. Mūsu platuma grādos jārēķinās, ka ar saules paneļiem nebūs iespējams pašam nodrošināt savu mājsaimniecību ar elektroenerģiju visu gadu 24/7 režīmā, savukārt vēja mikroģenerators privātai lietošanai diez vai atmaksāsies.

"Manuprāt, būtiski resursvedību un ilgtermiņa domāšanu iekļaut mācību programmās. Ja ne kā atsevišķu priekšmetu, tad vismaz kāda priekšmeta ietvaros. Mūsdienu pieaugušie ņem piemēru un mācās no saviem bērniem, kuri zināšanas atnes mājās no skolas. Ja politikas veidotājiem nāks mājās bērni un stāstīs, ko jaunu apguvuši par ilgtspēju, arī pieaugušo izglītības līmenis un zināšanas par attiecīgo tēmu uzlabosies," rezumē neatkarīgais enerģētikas eksperts Kudurs.
Projekts sadarbībā ar:
Autori: Sabīne Košeļeva, Kristīne Melne, Līga Švāne
Dizains: Oskars Dreģis, Ralfs Eglītis
Izstrāde: Karīna Sabecka
Projekta vadība: Rihards Janmers
Veidoja: