kā optimizēt resursus, ietaupīt
laiku un naudu
Viedie risinājumi mājoklim
Dažādi viedie risinājumi – sākot no vienas vienkāršas viedās rozetes līdz pat pilnai viedās mājas sistēmai – palīdz uzlabot sadzīvi, efektīvāk izmantot resursus un līdz ar to arī ietaupīt, kas jo īpaši būtiski ir patlaban, ņemot vērā arvien pieaugošās siltumenerģijas un energoresursu cenas. Kāds ir viedo risinājumu piedāvājuma spektrs un kāds ir praktiskais ieguvums no tiem ikdienā – par to stāsta nozares pārzinātāji un paši lietotāji.
“Elektrum” Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis viedos risinājumus mājokļiem iedala divās kategorijās: atsevišķas viedās iekārtas un viedās māju sistēmas.
Viedais sākuma komplekts
“Viedās iekārtas pilda savu pamatfunkciju, bet tām ir arī papildiespējas – regulēšanā, sensoros u.c. Visas viedās iekārtas būtībā palīdz mums atcerēties ikdienišķas darbības, mūs pašus vairs neiesaistot, piemēram, automātiski samazina temperatūru vai elektroenerģijas patēriņu. Tās ir atsevišķas ierīces, piemēram, viedās spuldzes ar sensoriem, kas izslēdzas un ieslēdzas tikai tad, kad cilvēks ir blakus, vai termoregulatori, kas kontrolē temperatūru utt. Šīs ierīces darbojas atsevišķi cita no citas, ir ērti vadāmas ar mobilo lietotni un tās var uzstādīt pats bez speciālista palīdzības,” skaidro eksperts.
Lielākais elektroenerģijas patēriņš mājoklī ir mikroklimata nodrošināšanai – apsildei un ventilācijai, kā arī lielo elektroierīču – veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, veļas žāvētāja – darbināšanai.
Kādi būtu pirmie soļi, lai savu mājokli padarītu viedāku un energoefektīvāku? Lācis iesaka mājokļa viedizāciju sākt ar viedo rozeti, ar kuras palīdzību var izmērīt ierīču elektroenerģijas patēriņu, kontrolēt attālināti un iestatīt dažādus darbības scenārijus. Turklāt investīcija nav liela – tās pieejamas, sākot jau no 10 eiro, un tās var savietot ar jebkuru elektroierīci, ko vēlaties kontrolēt.

Otra ļoti noderīga un nedārga investīcija ir viedās spuldzes, kuras var darbināt attālināti, iestatīt konkrētus darbības laikus līdzīgi kā viedajām rozetēm vai samazināt spilgtumu, samazinot arī elektroenerģijas patēriņu. Viedās spuldzes darbojas arī ar kustības sensoru, automātiski izslēdzoties, kad telpā vairs neviens neatrodas.

Aigars

Pirms diviem gadiem kopā ar ģimeni beidzot ievācāmies pašu celtajā mājā. Iegādājoties sadzīves tehniku, pievērsām uzmanību tam, lai iekārtas patērētu pēc iespējas mazāk elektrības un būtu ekonomiskas. Tas prasīja gan laiku, gan līdzekļus. Pirms tam veicu padziļinātu izpēti, ievācu informāciju un pakonsultējos ar zinošiem cilvēkiem, lai izvēlētos labākos risinājumus. Lai gan šis prieks nebija lēts, esmu pārliecinājies, ka ilgtermiņā energoefektīvas ierīces atmaksājas.

Pats par sevi saprotams, mājās visur ir LED spuldzes. Lai gan to cena ir augstāka nekā kvēlspuldžu lampām, tās ir daudz ekonomiskākas un kalpo ilgāk. Dodoties prom no mājām, atslēdzam no elektrības ierīces, kas netiek izmantotas, piemēram, televizoru. Savukārt trauku mašīnu un veļas mašīnu vienmēr piepildām pilnu. Veļu mazgājam vēsā ūdenī, jo tas ir ekonomiskāk.
Ar ģimeni dzīvo privātmājā Ventspils novadā
Pie nedaudz specifiskākiem risinājumiem pieskaitāms, piemēram, viedais mitruma nosūcējs, kas reaģē uz mitrumu vannas istabā un ar nepieciešamo jaudu ieslēdzas vien tad, kad mitrums ir sasniedzis konkrētu līmeni.

Ļoti uzskatāms ieguvums ir termogalvas siltuma regulēšanai, kas ar sensoru automātiski noregulē temperatūru, kad neviena nav mājās, kā arī samazināt temperatūru tajās telpās, kur neviens neuzturas – viena grāda samazinājums var ietaupīt 5% apkures izmaksām!

Pie viedajiem risinājumiem pieskaitāmas arīdzan viedās elektroierīces, piemēram, ar atliktā starta opciju vai pielāgošanos elektroenerģijas biržas tarifam. Tiesa, jo viedāka elektroierīce, jo lielākas tās izmaksas, turklāt ne vienmēr arī visas iespējas ikdienā tiek izmantotas, tāpēc, iegādājoties viedās elektroiekārtas, Lācis iesaka pievērst uzmanību ne vien papildfunkcijām, bet arī energoefektivitātes klasei. To iedala skalā no A līdz G, kur A klase ir enerģiju vismazāk patērējošā, bet G klase – pati neefektīvākā.

Kādreiz tehnoloģijas bija dārgākas, taču tagad tās kļūst lētākas, jo to piedāvājums kļūst arvien plašāks. Un saistībā ar elektroenerģijas un siltuma enerģijas cenu kāpumu ieguvums no tām ir ātrāk jūtams. Piemēram, ja kādreiz viedās termogalvas atmaksājās 5-7 gadu laikā, tad tagad tās atmaksājas jau gada laikā, bet LED spuldze atmaksājas laika posmā no nedēļas līdz mēnesim.
Toms Lācis, “Elektrum” Energoefektivitātes centra projektu vadītājs
Nauris

Dzīvoklī visas apgaismojuma lampas ar kvēldiegu ir nomainītas pret LED spuldzītēm. Esam arī samazinājuši apgaismojuma apjomu – no lustras sešām spuldzītēm ikdienā deg tikai divas. Regulāri cenšamies izslēgt mazos elektrības zagļus, kad dodamies prom, piemēram, interneta rūteri, TV, kafijas automātu, mikroviļņu krāsni, telefona lādētājus u.c. sīkumus.

Lai rūpētos par efektīvu elektroierīču darbību, regulāri veicam to apkopi, piemēram, atlaidinām saldētavu, lai tajā nebūtu ledus kārta, sekojam līdzi ledusskapja temperatūrai, atkaļķojam veļasmašīnu, lai tās sildelements nepatērētu tik daudz elektrību. Mūsu mājās abi televizori ir uzlikti ar maksimāli zemu ekrāna apgaismojumu.
Kopā ar sievu un dēliņu dzīvo trīs istabu dzīvoklī Rīgā
Kas ir viedās māju sistēmas?
Viedās māju sistēmas jau ir krietni vien kompleksāks risinājums, ko var ierīkot gan jau esošā mājoklī, gan integrēt, būvējot jaunu. “Lai arī šāds variants ir sarežģītāk uzstādāms un arī dārgāks, tomēr ieguvums ilgtermiņā ir lielāks, jo visas iekārtas spēj savā starpā sazināties. Attiecīgi ir viens sensors, kas regulē gan temperatūru, gan apgaismojumu, gan ventilāciju, elektroenerģiju, drošības sistēmas utt. – principā viedizācijai nav robežu. Parasti uzņēmumi, kas ierīko viedo māju risinājumus, sākumā rīko tikšanos ar klientu, kurš izstāsta, kāds ir mērķis un vēlmes, un tad piedāvā iespējamos risinājumus,” stāsta Lācis.

Kas būtiski – viedās māju sistēmas ierīces var būt savienotas gan ar radiosignāliem, gar vadiem, un darbojas arī tad, ja pazūd internets vai elektrība. Savukārt vienkāršajām iekārtām interneta vai elektroenerģijas padeves pārrāvuma gadījumā var būt darbībasj problēmas. Kā atklāj eksperts – Latvijā izplatīti ir vienkāršie risinājumi, jo tie ir lētāki un viegli uzstādāmi, bet viedās ēkas sistēmas izvēlas cilvēki, kuri būvē jaunas mājas un vēlas, lai tās būtu energoefektīvas ilgtermiņā.
Viedajām māju sistēmām ir gudrākas “smadzenes” un tās saprot, cik konkrētai ierīcei būtu jāpatērē. Ja kāda ierīce pēkšņi patērē vairāk, jo tai ir nepieciešama apkope vai nav iestatīts pareizais darbības režīms, sistēma paziņo, ka jāpievērš uzmanība. Turklāt ierīces sazinās savā starpā un strādā sinhroni, salāgojot, piemēram, gaisa kondicionieri ar sildītāju, lai tie neradītu lieku elektroenerģijas patēriņu.
Toms Lācis, “Elektrum” Energoefektivitātes centra projektu vadītājs
Kārlis

Gudrā māja ir brīnišķīgs risinājums, kas lieliski uzlabo komfortu, kā arī, iespējams, enerģijas patēriņu un drošību. Visvienkāršākais risinājums ir tālvadības spuldzītes. Tās var kontrolēt attālināti, iestatīt tām konkrētu režīmu – piemēram, ieslēgties līdz ar saulrietu utt. Ar šīm lampiņām ir viegli aizrauties, bet, kā izrādās, ne obligāti vajag visas spuldzītes mājās gudrās. Spuldzītes var komplektēt ar gudrajām rozetēm, kustību sensoriem, novērošanas kamerām utt. Iespējas ir ļoti plašas. Piemēram, tāds sīkums kā kustību sensors ļauj automātiski ieslēgt gaismu virtuvē. Taču sistēma ir daudz gudrāka par ieslēgt/izslēgt. Var, piemēram uzstādīt, lai naktī šī gaisma tiktu ieslēgta daudz zemākā spilgtumā, lai neapžilbinātu. Tāpat var uzstādīt, ka atkarībā no dienas laika vai gaismas līmeņa tiek ieslēgtas vairākas lampas. Kustību sensori ir pilnībā neatkarīgi un tos var izvietot kur vien gribas – gan telpās, gan ārā.

Mājās ar centrālo apkuri vai gudro apkures sistēmu iespējams arī gudri regulēt apsildi, vadoties pēc laika, temperatūras, atkarībā kad un vai kāds ir mājās utt. Sākumā var šķist, ka tā ir nevajadzīga ērtība – cik gan grūti ir nospiest slēdzi pie sienas – tomēr tas ir patiesi ērti un noderīgi. Piemēram, gulēt ejot, jau esot zem segas, var uzsaukt telefonam "Arlabunakti", un tas nodos komandu izslēgt visas (vai konkrētas) lampas un ierīces.
Dzīvo studio tipa dzīvoklī privātmājā Rīgā
Gandrīz pašpietiekama māja: pieredzes stāsts
“Altum” iekšējā audita daļas vadītājs Roberts Jansons mīt paša celtā privātmājā ar kompleksu mikroklimata vadības risinājumu, kas ietver zeme-ūdens siltumsūkni un rotācijas principa rekuperācijas sistēmu, kā arī autonomu ūdens uzsildīšanu ar siltumsūkņa palīdzību. Visi risinājumi jau bija izplānoti vēl pirms mājas būvniecības ar mērķi gan optimizēt, gan ietaupīt ilgtermiņā, vienlaikus nemazinot komforta līmeni.

Mājas apkure, ko nodrošina siltumsūknis, ir kontrolējama attālināti un individuāli pielāgojama katrā telpā – tās ir aprīkotas ar atsevišķu silto grīdu loku un termoregulatoru, savukārt dzīvojamā istabā šogad iebūvēta siltumu akumulējoša kamīnkrāsns, kas spēj piesildīt trešdaļu mājokļa, attiecīgi sniedzot papildu iespējas apkures diversifikācijā, ņemot vērā nenoteiktību energoresursu tirgū.

Arī ventilācijas jeb rekuperācijas sistēma ir vadāma un iestatāma attālināti ar mobilo lietotni. Tiesa, tā kā gaisa apmaiņas rezultātā rekuperācijas sistēma atgūst 75% siltuma, tad tai ir iestatīts konkrēts darbības režīms, bet, dodoties prom, tā tiek atslēgta vispār, nezaudējot nedz siltumu, nedz lieki tērējot elektroenerģiju.

Pēc līdzīga principa tiek kontrolēta arī ūdens uzsildīšana – recirkulācijas sūknis ieslēdzas ik pēc 20 minūtēm uz trīs minūtēm, lai ūdens padeves sistēmā visu laiku būtu pieejams siltais ūdens, taču nebūtu nemitīgs elektroenerģijas patēriņš.
“Par siltumsūkņa izvēli kā apkures veidu man bija dilemma, jo lielākoties publiskajā telpā figurē informācija, ka tas ir dārgi – klīda pat šausmu stāsti par 500 latu lieliem rēķiniem. Bija doma arī par granulu katlu, jo pirms trim gadiem, kad cēlu māju, energoaprēķins liecināja, ka granulas būtu lētāks risinājums. Pie tā brīža cenām apkure elektroenerģijā man izmaksātu 130-150 eiro, bet granulas – 70-80 eiro. Tagad stāsts ir absolūti pretējs – granulas izmaksā 300-500 eiro mēnesī, bet mans apkures rēķins ar manu fiksēto elektroenerģijas tarifu – 14 centi – ir ap 210 eiro. Turklāt siltumsūknis man dod absolūtu brīvību, man nav jānes smagi maisi, netīru pelnus, nedaru vispār neko – tikai aplikācijā ieslēdzu, kādu temperatūru savā mājā es vēlos! Jāpiemin fakts, ka pēc saules paneļu uzstādīšanas apkures rēķins man būtiski samazināsies – apmēram no 210 eiro uz 90 eiro mēnesī.”

Savukārt no viedajiem risinājumiem mājā ir ierīkoti gudrie slēdži un spuldzes, kas ir ieprogrammējami, lai ieslēgtos un izslēgtos konkrētā laikā, kā arī mājas sienās iebūvēta putekļusūcēja sistēma – katrā istabā sienā ir ierīkota rozete putekļu sūcēja caurulei, kas savāktos putekļus novada tehniskās telpas putekļsūcēja iekārtā, netīro gaisu izvadot ārpusē. Šis risinājums ļauj ietaupīt gan uz putekļu maisiem gan HEPA filtriem, kas parastajiem putekļusūcējiem regulāri jāmaina

Visus mikroklimata vadības risinājumus un elektroierīces, protams, darbina ar elektroenerģiju, ko kopš pērnā pavasara Jansons ražo pats ar saules paneļiem. “Pagaidām produktīvajos mēnešos ir bijis pietiekami liels saražotais apjoms – pusotrs-divi tūkstoši kilovatu. Vidēji kopējais patēriņš ir 14 tūkstoši – attiecīgi būs jāpiepērk kādi divi-trīs tūkstoši. Es gan nezinu, kā būs sekmējusies uzkrāšana, jo vasarā, kad spīd saule, elektrību mēs tērējam uzreiz, jo tas tajā brīdī neko nemaksā. Piemēram, man ir automātiskā zāles laistīšanas iekārta. Ja parasti zāli laista vakarā vai naktī, lai tas būtu efektīvāk, tad es to darīju pa dienu, jo spīd saule un man ir pašam sava elektroenerģija, ko varu lietot bez maksas. Šobrīd esmu ļoti apmierināts ar šo risinājumu – gan saražoto apjomu, gan izmaksām,” pauž Jansons.
Ar ko ir jārēķinās, ja vēlas ierīkot savā mājā dažādus viedos risinājumus? Jansons iesaka par tiem padomāt jau sākotnēji (kaut vai ieplānojot iespēju tos ierīkot vēlāk).

“Piemēram, ventilācija. Ja uzceļ māju bez ventilācijas, tad pēc tam to ierīkot ir ārkārtīgi grūti. Kaut vai ievelciet caurules, savelciet vadus sienās, jo tās nebūt neizmaksā visvairāk šajā gadījumā – uzstādīšana un iekārta ir dārgākais. Kad tu padzīvo ventilētā mājā un ieej neventilētā – tās ir divas dažādas lietas. Gan mitrums ir cits, gan gaiss nav sastāvējies, no rīta visa māja ir svaiga. Es to nezināju, pirms pats to neieliku. Tas man izmaksāja apmēram septiņus tūkstošus eiro, un es esmu ļoti apmierināts, jo tas ir ilgtermiņa risinājums uz daudziem gadiem, kas neprasa lielas pūles – vienreiz gadā ir jāapmaina filtri un viss!”

Ņemot vērā, ka arvien notiek virzība uz atjaunojamajiem energoresursiem un mikroģenerāciju, ko atbalsta valsts, Jansons kā apkures risinājumu noteikti iesaka siltumsūkni: “Tas ir ļoti ērti un vienkārši – nav jādara pilnīgi nekas, nav jāveic biežas apkopes kā granulu katliem, nav nepieciešama telpa granulu glabāšanai, nav jānes smagi maisi, nav nekas jāplāno. Manuprāt, ir jāskatās, vai tas ieguvums naudas izteiksmē un patērētajā laikā ir to vērts izvēloties starp dažādiem apkures risinājumiem, jo nudien automātika ir ļoti patīkama, atvieglo dzīvi un ietaupa mūsu laiku.”

Vaicāts par nākotnes mājokļa viedizācijas plāniem, Jansons atsaka, ka viena no opcijām, ko varētu pielikt klāt, ir siltā ūdens uzsildīšana ar saules kolektoru. Tiesa, patlaban tas vēl nešķiet aktuāli, jo siltumsūknis ļoti efektīvi sagatavo arī silto ūdeni, nepatērējot ļoti lielu enerģijas daudzumu. “Un, ņemot vērā, ka man ir saules paneļi, šis ietaupījums man nebūs tik liels, lai tik ātri atmaksātos, jo elektroenerģija, ko es saražoju ar saules paneļiem, man ir pietiekami lēta!”
Līga

Mājās esam uzstādījuši gaisa un dūmu sensoru. Gaisa kvalitātes mērījumiem varam sekot līdzi attālināti iOS vai Android lietotnē, kur pārskatāmi var uzzināt aktuālo informāciju par gaisa izmaiņām iekštelpās. Pateicoties ierīcei, varam uzzināt, kad pienācis laiks izvēdināt telpas, kāds ir mitruma līmenis, kādas ir temperatūras svārstības, vai gaisā ir nonākušas kādas gaistošas organiskās vielas – telefonā tiek saņemts paziņojums, ja telpās fiksēts piedūmojums vai tvana gāze. Kas būtiski, sensors funkcionē bez rūtera – tas turpina darboties un sūtīt reāllaika ziņojumus arī tad, ja mājās pazūd elektrība.

Mums ir svarīgi sekot līdzi gaisa kvalitātei, jo pareizs klimats iekštelpās ir ļoti būtisks priekšnoteikums labam miegam un veselībai. Sensoru uzstādījām, jo jaunāko bērnu mēdz piemeklēt respiratoro orgānu saslimšanas, un mājās vēlamies nodrošināt pēc iespējas labāku gaisa kvalitāti. Izvēloties piemērotāko ierīci, ļoti svarīgs faktors bija, lai tā nepatērētu elektroenerģiju.
Kopā ar dzīvesbiedru, diviem bērniem un suni dzīvo trīs istabu dzīvoklī
Projekts sadarbībā ar:
Autori: Sabīne Košeļeva, Kristīne Melne, Līga Švāne
Dizains: Oskars Dreģis, Ralfs Eglītis
Izstrāde: Karīna Sabecka
Projekta vadība: Rihards Janmers
Veidoja: