Pēdējās dienās saspringtāka kļūst situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kuru Baltkrievijas režīma organizētā hibrīduzbrukuma ietvaros cenšas šķērsot lielāks skaits imigrantu. Tikmēr Krievija nesen ir pārvietojusi tūkstošiem karavīru uz Ukrainas austrumu robežu, lai gan Krievijas valdība noliedz jebkādus plānus uzbrukt kaimiņvalstij. Par Baltkrievijas īstenoto hibrīdkaru, Krievijas karaspēka izvietošanu Ukrainas robežu tuvumā, kā arī Eiropas un pasaules valstu reakciju uz šo apdraudējumu 17. decembrī raidījumā "Spried ar Delfi" Alina Lastovska runāja ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV). Raidījumā piedalījās arī "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas redaktors Ansis Īvāns.

Jau trešo diennakti pēc kārtas ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri mēģinājuši nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, par to informē Valsts robežsardze. Pirmdien, 13.decembrī, Valsts robežsardze novērsusi 56 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot minēto robežu. Savukārt otrdien, 14.decembrī, novērsts jau 83 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot robežu. Trešdien novērsts 69 cilvēku mēģinājums šķērsot robežu. Pirms tam diennaktīs robežu mēģināja šķērsot vidēji 20-30 imigranti.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts Saeimā deputātiem norādīja, ka situācija pēdējās dienās ir kļuvusi saspringtāka. Pārkāpēju plūsmas uz Baltkrievijas robežas ar Lietuvu un Poliju pēdējās dienās būtiski samazinās un tagad Latvija varētu būt valsts, pret kuru nelegālās migrācijas spiediens, hidrīduzbrukums varētu būt vērsts intensīvākā apjomā. Kopš 10.augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas kopumā ir atturēti 3127 cilvēki.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš šā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Savukārt, izvērtējot situāciju Ukrainas pierobežā, Rietumvalstu, tostarp ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderi ir aicinājuši Krieviju mazināt pašreizējo spriedzi, vienlaikus paužot gatavību stingri reaģēt uz jebkādu Krievijas agresiju, piemēram, nosakot stingras ekonomiskās sankcijas.

Kā ziņots, Ukraina apsūdz Krieviju par desmitiem tūkstošu karavīru gatavošanu iespējamam plašam uzbrukumam kaimiņvalstij, radot bažas, ka cīņas ar Maskavas uzturētajām kaujinieku bandām Ukrainas austrumos pāraugs atklātā karā starp abām valstīm.

Krievija noliedz jebkādu uzbrukuma plānošanu, apsūdzot Ukrainu un ASV par destabilizējošu uzvedību. Maskava vienlaikus pieprasa garantijas, ka NATO neturpinās paplašināšanos austrumu virzienā. Savukārt Ukraina tādas garantijas noraida kā nelikumīgas un cenšas saņemt apliecinājumu, ka bez tās līdzdalības netiks noslēgtas nekādas vienošanās.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!