Saeimas deputāti ceturtdien, 25. aprīlī, atbalstīja grozījumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Par grozījumu nodošanu komisijai balsoja 60, bet pret – 18, savukārt septiņi deputāti atturējās.
Par grozījumiem runāja Artūrs Butāns (NA), kurš atsaucās uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kurā norādīts, ka krievu valodā ir pašpietiekama. Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijai kā NATO dalībvalstij nebūtu jāatbalsta krievu valoda.
Pret grozījumiem runāja Linda Liepiņa (LPV), kas tos nodēvēja par "naida kurināšanas grozījumiem". "Ir pilnīgi skaidrs, ka ar šiem grozījumiem jūs vēlaties vērsties pret krievu valodu," sacīja Liepiņa.
Deputāte arī atsaucās uz gadījumu kādā Latgales skolā, kurā latviešu jaunieši protesta nolūkos runājot krievu valodā, jo viņi jūtot, ka notiek vēršanās pret krievu valodu.
Grozījumi paredz, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā tiks piemērota Eiropas Savienības, Eiropas Savienības kandidātvalstu, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu oficiālajās valodās izdoto grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu, izdošanai un piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp grāmatu piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.
Grozījumi skartu arī mediju izdevumus.
Faktiski tas nozīmē, ka samazinātā PVN likme vairs netiktu piemērota izdevumiem krievu valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
