'Vienotības' valdes locekļi paļaujas uz Siliņas redzējumu par Kariņa nākotni valdībā

Vaicāta par to, vai viņu skatījumā Kariņam būtu jāatkāpjas no ārlietu ministra amata pēc lidojumu jautājuma nonākšanas līdz Ģenerālprokuratūras rosinātam kriminālprocesam, "Vienotības" valdes locekle, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) uzsvēra, ka pilnībā uzticas uz Ministru prezidentes redzējumam, kas gaidāms pēc ceturtdien plānotās tikšanās ar Kariņu.

Uz šādu pašu jautājumu "Vienotības" valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics atbildēja, ka Ministru prezidente Siliņa vada koalīciju un valdību un politiķis pilnībā uzticas premjerministres darbam, kā arī vērtējumam un redzējumam, kā vadīt turpmākos politiskos procesus. Politiķis arī norādīja, ka saprot, ka Siliņa un Kariņš šo situāciju pārrunās ceturtdien.

Jurēvics uzsvēra, ka ļoti novērtē Kariņa kā premjerministra darbu gan pandēmijas laikā, gan pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā.

"Kopumā "Jaunā vienotība" gan kā partija, gan kā frakcija, gan kā valde ir vienota tālākajam darba šajā koalīcijā un mērķu izpildei," akcentē JV Saeimas frakcijas vadītājs.

Līdzīgi arī "Vienotības" valdes loceklis, Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV) sacīja, ka paļaujas uz premjerministres lēmumu.

Viņš arī norādīja, ka viņam nav informācijas, vai Siliņa aicinās Kariņu atkāpties no ārlietu ministra amata.

Vaicāta, cik "Vienotība" šajos apstākļos ir vienota, JV valdes locekle Kalniņa-Lukaševica apliecināja, ka partija ir vienota un "nelabvēļiem šeit nav, par ko priecāties".

Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību, ka pašlaik Kariņš atrodas svarīgā vizītē, kur jau ticies ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu par Latvijas drošību un atbalstu Ukrainai, savukārt Siliņa trešdien būs līdzīgas nozīmes vizītē Vācijā, kur tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šulcu. Līdz ar to ceturtdiena būs tuvākā diena, kad Kariņš ar Siliņu varēs tikties.

Pēc pārrunām ar Kariņu Ministru prezidente arī nāks ar savu vērtējumu, skaidro JV valdes locekle. Saeimas priekšsēdētājas biedre norāda, ka lidojumu lietā "Vienotība" pilnībā paļaujas uz gaidāmo izvērtējumu no atbildīgo instanču puses.

JV novērtē Kariņa kā premjera veikto un lielo atdevi Covid-19 krīzes laikā, gan arī Latvijas drošības stiprināšanā pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Politikas kuluāros izskan dažādi viedokļi par Kariņa kā ārlietu ministra tālāko iespējamo situāciju saistībā ar lidojumu lietas attīstību, tostarp izskan pieļāvums, ka gala lēmums, kā šajā jautājumā rīkoties, vēl nav pieņemts, līdz ar to tuvākajā laikā krasiem pavērsieniem nevajadzētu sekot. Tāpat tiek spriests, ka pašlaik jau būtu par vēlu Kariņam izlemt atkāpties no amata, lai šāds solis saņemtu pozitīvu novērtējumu sabiedrībā.

Siliņas apstākļi tiek raksturoti kā atrašanās starp diviem dzirnakmeņiem, kur viens apsvērums esot Kariņa ilglaicīgais devums gan valsts, gan partijas darbā, bet otrs ir nepieciešamība rīkoties pie ne tik augstiem "Vienotības" reitingiem pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pats Kariņš savu redzējumu plānojis vēstīt pēc tikšanās ar Siliņu.

Kā ziņots, Ministru prezidente Siliņa ceturtdien, 28.martā, ar ārlietu ministru Kariņu pārrunās izveidojušos situāciju ar Kariņa komandējumu privātajiem reisiem premjera amata laikā.

Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Kariņa komandējumos, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.

Reizē secināts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

Jau vēstīts, ka daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi. No 2021. līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai šādi iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar ES segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.