"Krievija lielā mērā un pilnīgi saprotami izmantojusi dažu valstu savtīgumu," piebilda Latvijas prezidente, kas sestdien pusnaktī pamet savu amatu.
Pievēršoties tā sauktajam ES reformu līgumam, Vaira Vīķe-Freiberga izteicās: "Pirms vienošanās tika panākta, mēs nonācām bīstami tuvu tam, ka viss sabrūk [...] Ļaudis dodas uz šīm sanāksmēm ar domu iegūt maksimāli lielu labumu sev [...]"
Īpaši asi prezidente izteicās par Poliju, kuras premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis pirms ES galotņu sanāksmes piedraudēja izmantot veto tiesības, ja netiks ņemtas vērā Varšavas prasības grozīt piedāvāto balsošanas kārtību ES Padomē.
"Šajā gadījumā Polija spēlēja visai rupju spēli. Viena lieta, kuru Polijas līderiem tagad jāizvērtē, cik ilgi atmaksāsies spēlēt rupji un kad viņi iegūs vairāk, iesaistoties [spēlē] dod un ņem," norādīja Vīķe-Freiberga.
"Spēja nonākt pie kompromisa ir ES stiprākā puse [...] [Taču] ja mēs šķiedīsim pārāk daudz laika tukšām pārdomām, kā mums jāizturas pret šo vai to, tad pārējā pasaule mūs apsteigs," piebilda prezidente.
Vīķe-Freiberga asi kritizēja arī Kačiņska izteikumus, ka Berlīnei jāatbalsta Varšavas prasības pēc lielākas ietekmes ES balsošanas procesā, jo Polija smagi cietusi nacistiskās Vācijas iebrukuma rezultātā Otrā pasaules kara laikā.
Kačiņska argumenti bija "ļoti emocionāli un pilnīgi iracionāli [...], nevietā un bezgaumīgi," teica Vīķe Freiberga.
Viņa kritizēja arī Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas nesen apsūdzēja rietumvalstis par atgriešanos pie aukstā kara laika retorikas.
"Krievija cenšas šīs smiltīs novilktās līnijas atbīdīt tālāk un tālāk no vietas, kur tās atradās 1991.gadā [...] Domāju, ka Putins reizēm ieslīgst aukstā kara domāšanā un retorikā," izteicās Latvijas prezidente.
Taču viņas lielāko satraukumu izsauc pati ES.
"Daudzām [Eiropas] valstīm Krievija ir tik tālu, ka tās, šķiet, neskar nekas, kas tur notiek [...] Tās nesatraucas par to tik ilgi, kamēr ar Krieviju var slēgt darījumus," uzskata Vīķe-Freiberga.
"Mēs nedrīkstam atteikties no mūsu principiem mūs tirdzniecības pieauguma dēļ par dažiem procentiem. Ja jūs sākat ielaisties kompromisos ar saviem principiem, jūs sākat pamazām tuvoties tāda veida kompromisam, kuru pieļāva [kādreizējais Lielbritānijas premjerministrs Nevils] Čemberlens, domājot, ka paveicis ko lielisku," 1938.gadā atļaudams nacistiskajai Vācijai anektēt Čehoslovākiju, uzsvēra Latvijas prezidente.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
