Radošā inteliģence skeptiska par Tautas frontes atdzimšanu

Rakstniece Marina Kosteņecka, kura savulaik bijusi aktīva trešās Atmodas dalībniece, portālam "Delfi" apšaubīja Tautas frontes atdzimšanas iespējamību, norādot, ka neredz tautas kodolu, kas to varētu veidot, bet palikušie Latvijas politikā cīnās savā starpā, lai arī būtu pamats patlaban rīkoties. "Tā sabiedrības daļa, kas to varētu veidot, ir laimīgi deportēta uz Angliju, Īriju un citām valstīm. Aktīvā, darbaspējīgā paaudze no Latvijas ir izraidīta, bet tie pensionāri, kuri atjaunoja Latvijas neatkarību un veidoja trešo Atmodu, viņiem šobrīd vairs nav fiziski spēka. [..] Mums kā trešās Atmodas dalībniekiem nekad nevienā murgu sapnī nevarēja ienākt prātā, ka nevajadzēs vagonus, lai izvestu latviešus, pietiks ar Šlesera mīkstajām lidmašīnām, lai tauta brīvprātīgi aizbrauktu," sacīja Kosteņecka.

Arī rakstniece Nora Ikstena portālam "Delfi" atzina, ka "jebkuram cilvēkam ir grūti nepamanīt, ka Latvija patlaban ieslēgusi nevis pozitīvo, bet negatīvo programmu". "Ja gribam attīstīties un kā valsts turpināties, kaut kāda veida pārmaiņām ir jābūt, tomēr es domāju, ka Atmoda ir iekšēja lieta. Es nedomāju, ka jelkāds ārējs spēks – sabiedriska organizācija vai partija – no ārpuses var dot cilvēkiem iespēju šai valstī, kas gājusi cauri tik grūtām pārmaiņām, vēlreiz "atmosties"..(...)..Akciju un protestēšanas laiks ir pagājis, laiks cilvēku individuālai atmodai," pauda Ikstena.

Ikstena uzskata, ka "Sarmīte Ēlerte ir cilvēks, kurš būtu aicināms doties jaunā politikā". "Viņa ir personiski pierādījusi, ka ar viņu ir grūti manipulēt.Ja viņai ir pašai sajūta, ka viņa var ko darīt, tad tas arī jādara, jo arī no viena cilvēka ir daudz kas atkarīgs. Tā jau ir tā iespēja iekustināt cilvēkus jaunai domāšanai, kā šajā smagajā stāvoklī turpināt dzīvot un ticēt, ka Latvijas valsts kā tāda ir iespējama. Mēs to daudzreiz vēsturiski esam pierādījuši, un es nedomāju, ka šis būtu brīdis, kad mums jāmet plinti krūmos," pauda Ikstena.

Publicists un žurnālists Eduards Liniņš portālam "Delfi" pauda, ka tāda Atmoda, kāda bija pagājušā gadsimtā, vairs nav iespējama, jo "mums šajā situācijā nav un nav iespējams tāds vienots ienaidnieks, kāds toreiz bija – padomju totalitārisms". "Šī nekādā ziņā nevar būt Lāčplēša cīņa pret Melno bruņinieku, kas atbilda tai Atmodai, kas bija pagājušā gadsimtā. Šodien tā varētu būt Raiņa Jāzepa cīņa pret paša brāļiem, kuri ir izrādījušies kretīni, bet tomēr brāļi, kurus nedrīkst nokaut," sacīja Liniņš.

Viņš pauda viedokli, ka Tautas frontes jēdziena izmantošana būtu ilūzija, apzināta izlikšanās vai sabiedrības mānīšana, izmantojot Tautas frontes tēlu un priekšstatu viena konkrēta priekšvēlēšanu spēka kampaņā, kas esot neadekvāti. "Tautas fronte kā konkrēts politisks spēks vai kā organizācija, kas cīnās par konkrētu rezultātu nākamajās Saeimas vēlēšanās, ir neiespējama. Tas, kas varētu būt iespējams, ir sabiedrības aktivizēšana līdzdalībai politiskajos procesos, kurā varētu izmantot Tautas frontes jēdzienu, bet tad tai jāpaliek ārpus konkrētās cīņas par varu un drīzāk jāpaliek par politiskā procesa arbitru," pauda Liniņš.

Savukārt diriģents Māris Sirmais portālam "Delfi" atzina, ka ir grūti vērtēt šādus aicinājumus. "Es no visas sirds apsveicu Ēlertes kundzes iniciatīvu. Viennozīmīgi ļoti augstu vērtēju viņu un tos cilvēkus, kas ir ap viņu. Diemžēl sabiedrība ir tik tālu degradējusies, ka vajag jaunu Atmodu. Tas apliecina, ka cilvēki ir zaudējuši uzticību. Viņi var paļauties vienīgi vai nu uz Dievu vai sevi, nekam citam vairs īsti netic. Tas ir šausmīgi. Pat ja šobrīd ienāktu kāds, kas no visas sirds gribētu to labāko, viņam neticētu...[..] es pieļauju, ka tas ir saistīts ar mūsu valsts vēsturisko attīstību. Laikam tā slimība ir vienkārši jāizslimo, lai cik šausmīgi tas nebūtu. To ir briesmīgi apzināties, bet tā tas ir," pauda Sirmais.

Savukārt citu nozaru pārstāvji nav tik skeptiski. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš portālam "Delfi" atzina, ka pēdējā gada laikā sabiedrībā zināmi cilvēki skaļāk vai klusāk ir pauduši idejas par Latvijas sabiedrības konsolidēšanas nepieciešamību, kurā vadošo un vienojošo lomu būtu jāuzņemas inteliģences pārstāvjiem. "Tas liek domāt, ka noteiktā sabiedrības daļā varētu būt nobriedusi gatavība iesaistīties plašākas tautas kustības veidošanā, kuras mērķis būtu Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvība, aktīvi iesaistoties sabiedriski politiskajos procesos," pauž Auziņš.

Viņš norāda, ka jau šā gada maijā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija tās priekšsēdētāja asoc. prof. Roberta Ķīļa vadībā aizsāka sabiedrības pārmaiņu kustību "Latvijas forums", kura mērķis bija aicināt ikvienu Latvijas cilvēku, kas gatavs aktīvi domāt un rīkoties, nākt kopā, lai atrastu dažādus praktiskus un īstenojamus risinājumus krīzes laika pārvarēšanai. Nesen izskanējusi arī Ēlertes un viņas domubiedru apņemšanās rīkoties, lai organizētu, iespējams, jaunu tautas Atmodu, kas būtu kā pretstats tagadējai valdošajai politikas elitei. Tomēr līdz šim šādi aicinājumi, acīmredzami, nav izskanējuši pietiekami plaši vai pārliecinoši, jo pagaidām nav uzrunājuši plašāku cilvēku loku. Vienlaikus visi šie notikumi kalpo par pozitīvu signālu, ka sabiedrības noskaņojums, it īpaši sabiedrības intelektuāļu vidū, mainās, pasīvo un nogaidošo pozīciju pamazām nomaina aktīvas un motivētas iniciatīvas.

"Iespējams, tas liecina, ka mēs esam nobrieduši jaunai tautas Atmodai un gatavībai paši uzņemties atbildību par savu dzīvi un valsti," pauž Auziņš.

"Manuprāt, Latvijas intelektuāļiem būtu jāsāk ar sevis pārstāvētās nozares sakārtošanu un tās darbības uzlabošanu, piedāvājot valdībai un politiķiem jaunus, daudz efektīvākus un mūsdienīgākus risinājumus, kas rezultātā dotu pievienoto vērtību arī valsts tautsaimniecībai un atspoguļotos ikviena cilvēka labklājības līmenī. Latvijas prominences, zinātnieki un augstākās izglītības pārstāvji jau ir nākuši klajā ar piedāvājumu reformēt augstākās izglītības sistēmu, lai jau vidējā termiņā celtu tās kvalitāti un konkurētspēju. Domāju, ka ar šādu pozitīvu piedāvājumu būtu jānāk klajā visu nozaru un jomu ekspertiem un praktiķiem, tādejādi vēlreiz pierādot, ka veiksmīga valsts politikas realizācija nav iedomājama bez intelektuāļu un plašākas sabiedrības iesaistes un atbalsta," uzskata Auziņš.

Tikmēr Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kuras vārds ne reizi vien piesaukts Ēlertes domubiedru grupā, portālam "Delfi" apšaubīja iespējamību "iekustināt" sabiedrību ar vārdiem pret "vecās politikas arhitektiem". "Tie, kas tagad nosaukti par jaunās politikas arhitektiem, mani nepārliecina [..] Es ticu tiem, kas paši dara, nevis ar vārdiem sevi piesaka," sacīja Sudraba, apšaubot iespējamību organizēt sabiedrību idejās, kas ir vērstas pret kādu. "Jebkura darbība ar noliegšanu nav uz nākotni vērsta," pauda Sudraba. Viņa noliedz līdzdalību sarunās ar Ēlerti, norādot, ka neesot arī turpmāk plānojusi tajās piedalīties.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ēlerte kopā ar domubiedriem sākusi rīkoties, lai organizētu, iespējams, jaunu tautas Atmodu, aicinot cilvēkus "pamosties un jaunā atbildības līmenī izvērtēt politiskos procesus valstī", nākamajās Saeimas vēlēšanās stājoties pretī "vecās politikas arhitektiem" - Andrim Šķēlem (TP), Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un Aināram Šleserem (LPP/LC). Viņa arī neizlēdz, ka jaunā kustība varētu paust savu atbalstu kādam konkrētam politiskam spēkam vai dibināt jaunu partiju. "Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jāpamostas un citā atbildības pakāpē jāpiedalās politiskajos procesos, lai panāktu to, ka Latvijas vārds pasaulē vairs neizskan ar negatīvu pieskaņu," portālam "Delfi" sacīja Ēlerte.

Viņa neslēpa, ka jau iepriekš ir paudusi atbalstu partiju konsolidācijai - "Jaunā laika", "Pilsoniskās savienības" un "Sabiedrības citai politikai" apvienībai, līdz ar to iespējams, jaunā kustība vai Atmoda, ja to vēlētos to veidojošie cilvēki, varētu paust atbalstu šai apvienībai 10.Saeimas vēlēšanās. Tāpat Ēlerte neizslēdza, ka varētu tikt veidota arī jauna partija. "Jāskatās no situācijas, – ja rodas cilvēki, kas to vēlas, tad ir visādas iespējas," pauda Ēlerte.

Ēlerte "Delfi" nevēlējās atklāt cilvēku vārdus, kas patlaban pieslējušies šai idejai. Tomēr vēl nesen Rīgas Jaunā teātra režisors Alvis Hermanis kādā intervijā atklāja, ka "prasās pēc jaunas Atmodas". "Līdz Saeimas vēlēšanām ir palicis gads, vajadzētu nodibināt jauniešu partiju, kurā biedri nedrīkst būt vecāki par 30 gadiem. Tāpat kā 60.gados – netici nevienam, kas vecāks par 30! Jaunie nav sasmērēti ar shēmošanu. Tā ir vienīgā cerība. Jo visi, kam ir vairāk, ir bijuši spiesti tajā piedalīties," intervijā, kas tapusi jūlija vidū un sākotnēji nebija paredzēta publicēšanai, bet jaunās teātra sezonas sākumā ar režisora piekrišanu tomēr publicēta laikraksta "Diena" kultūras pielikumā, atklāja Hermanis.