Ir arī tādi indivīdi, kas tam piekrīt, tomēr uzskata, ka Latvijai nav citas alternatīvas. Citādi kā par tuvredzīgumu to nosaukt nevar. Nu jau aklajam acīmredzamas kļūst jaunās vēsmas Eiropā, ko radījušas Eiropas brīvību alkstošo tautu nacionālisti. Austrijas nacionālistiski noskaņotā Brīvības partija (par spīti ES protestiem pēc tās uzvaras vēlēšanās) joprojām ir valdības sastāvā, no nacionālistiem atkarīga arī Dānijas valdība (atgādināšu, ka mazā, bet garā stiprā dāņu tauta referendumā nobalsoja pret EIRO ieviešanu un svinēja to visā valstī kā nacionālisma uzvaru), nacionālists Franko Fini ir Itālijas premjera vietnieks, Norvēģijā norvēģu nacionālistu atbalsts sasniedzis 15% pilsoņu, Šveices nacionālistus atbalsta nu jau vairāk par 20%. Nīderlandes politiskie analītiķi prognozēja nacionālsitu uzvaru gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Lai to nepieļautu kreisi noskaņotie ekstrēmisti nogalināja nacionālistu nīderlandes nacionālistu līderi Timu Fortūnu. Tomēr nacionālisma atdzimšana Eiropā ar to apturēta netiks.
Mani neinteresē, vai Latvijas birokrāti dabūs “siltās vietiņas” Briselē, bet gan latviešu tautas izdzīvošana un attīstība. Neviena tauta nav izdzīvojusi, ja tai sava valsts jādala ar gandrīz 50% kolonistu. Arī Apvienoto Nāciju Organizācija ir noteikusi, ka pamatnācija ir jāuzskata par apdraudētu, ja tās īpatsvars valstī neparsniedz 75%. Tikmēr Eiropas savienība pieprasa naturalizēt no latviešiem tik atšķirīgos kolonistus, tā nostiprinot Latvijā divkopienu valsts stāvokli un liedzot liedzot latviešiem pašnoteikšanās tiesības savā zemē.
Latvijai ir jāatrod sava vieta nacionālisma atdzimšanas laikmetā un jāatsakās no domas par brūkošo Eiropas savienību. Līdz ar nacionālisma atmodu Eiropā, palielinās arī eiroskeptiķu skaits pat lielajākajās dalībvalstīs. Ņemot vērā arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina neseno aicinājumu tautiešiem atgriezties mājās, Latvijai ir īstais brīdis atkal pacelt “DDD” jautājumu (deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija).