Klimata pārmaiņu dēļ ceļoties Baltijas jūras ūdens līmenim un pastiprinoties krastu un upju grīvu erozijai, Latvija turpmāko 15 gadu laikā zaudēs vairāk nekā 310 hektārus no sauszemes teritorijas un erozija aptvers vairāk nekā 258 kilometrus jeb 51,5% no jūras krasta līnijas kopgaruma, prognozē valsts pētījumu programmas "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" (KALME) eksperti.

Pēc Potsdamas klimata pārmaiņu ietekmes pētniecības institūtā veiktiem aprēķiniem, klimata pārmaiņas Latvijas piekrastē 21.gadsimtā var radīt ekonomiskos zaudējumus aptuveni 1,58 miljardu ASV dolāru (aptuveni 790 miljoni latu) apmērā. Īstenojot adaptācijas pasākumus, zaudējumus būtu iespējams samazināt par 40%.

KALME pagājušā gada ziņojumā, kas citēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam, norādīts, ka Baltijas jūras ūdens līmenis līdz 2100.gadam celsies par 18 līdz 59 centimetriem, pastiprināsies vētru un ar tām saistīto vējuzplūdu, kā arī jūras krasta un upju grīvu erozijas intensitāte, kas var būtiski ietekmēt piekrastes apbūvi.

Saskaņā ar ekspertu prognozi, 2058.gadā erozijas skartā krasta kopgarums palielināsies par 20% un noskaloto platību apjoms pieaugs līdz 1000 hektāriem, ietverot arī būves un infrastruktūras objektus. Lielākais erozijas apdraudējums ir Ventspils, Engures, Rojas, Pāvilostas, Nīcas un Rucavas novados.

Erozijas risku, kas tieši var apdraudēt apbūvi, eksperti prognozē Saulkrastos posmā no bijušās glābšanas stacijas līdz Skultes ostai, Jūrmalā no Bulduriem līdz Dubultiem, Bigauņciemā, Ragaciemā, Apšuciemā, Engurē uz dienvidiem no ostas, Abragciemā, Mērsraga dienvidaustrumu daļā, Upesgrīvā, Valgalciemā, Kaltenē, blīvi apbūvētajā krasta joslā Rojā, Ventspils Staldzenes iecirknī, Pāvilostā un iepretī Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Rīgā erozijai pakļautā krasta garums sasniegs 5,4 kilometrus jeb aptuveni 41% no piekrastes kopgaruma pilsētas teritorijā. Jūra noskalos galvenokārt priekškāpas, pelēkās kāpas un mežu aptuveni 16 hektāru platībā.

Vecāķu - Mangaļu posmā notiks epizodiska kāpu erozija un lēna priekškāpas pārvietošanās iekšzemes virzienā 0,5 – 0,8 kilometru garumā. Sevišķi stiprās vētrās Vecāķos iespējama daļēja priekškāpas noskalošana, un, tā kā šī zona intensīvi tiek izmantota brīvā laika pavadīšanai, tās dabiska atjaunošanās nenotiks.

Daugavgrīvas salā erozijas zona pagarināsies līdz 2,5 kilometriem, bet noskalotais krasts iekšzemes virzienā atkāpsies par 40 - 60 metriem, prognozē KALME speciālisti. Īpaši augsts erozijas risks – aptuveni 5 metri gadā -, kas apdraud arī rūpniecisko apbūvi, tiek prognozēts Daugavgrīvas salā aptuveni viena kilometra garumā uz rietumiem no Daugavas ietekas.

Eksperti norāda, ka jūras līmeņa celšanās par 20 centimetriem Salacgrīvas novadā ietekmēs Kuivižu ostas būves, bet tā paaugstināšanās par 70 centimetriem skars arī visu Salacgrīvas ostas infrastruktūru.

Vētru un ar tām saistīto vējuzplūdu rezultātā ievērojami palielināsies arī periodiski applūstošās platības. Pētījumā "Rīgas pilsētas virszemes ūdeņu ietekmju novērtēšana, novēršana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana" ir modelēti iespējamie ekonomiskie zaudējumi Rīgas pilsētā mūsdienās, tuvā (no 2021. līdz 2050.gadam) un tālākā (no 2071. līdz 2100.gadam) nākotnē pie plūdu situācijām ar dažādu atkārtošanās varbūtību. Aprēķini rāda, ka katrā plūdu gadījumā zaudējumu apjoms Rīgas pilsētā mūsdienās var sasniegt 42-48 tūkstošus latu, taču, ja netiks pilnveidota inženiertehniskā infrastruktūra, tālākā nākotnē zaudējumi katrā plūdu gadījumā var pieaugt līdz 65 tūkstošiem latu.

Zinātnieki konstatējuši, ka, lai gan likumos nav skaidri noteiktas valsts, pašvaldību un privātīpašnieku kompetences, tiesības un pienākumi, jau pašlaik krastu erozijas mazināšanai Latvijā tiek veidoti dažādi nostiprinājumi - laukakmeņu un/vai būvgružu krāvumi, lēzeni betona plātņu klājumi, mūrētas vai betonētas vertikālas sienas, gabioni, koka pāļi, smilšu maisu vaļņi un citi.

Precīzs nostiprinātā jūras krasta kopgarums gan nav noteikts, jo nostiprinājumi, kurus pie saviem zemes gabaliem ir veidojušas privātpersonas, ir grūti identificējami un uzmērāmi, norādīts pamatnostādnēs. Masīvi konstrukciju tipa krasta nostiprinājumi pēc KALME 2008.gada apsekojuma datiem ir izveidoti aptuveni 5,8 kilometros jūras krasta. Tomēr tikai atsevišķās vietās, piemēram, pie Užavas bākas un uz ziemeļiem no Ventspils ostas ziemeļu mola to tehniskais stāvoklis ir labs un nodrošina apdraudēto objektu aizsardzību ilgtermiņā.

Visā piekrastē masīvas konstrukcijas KALME eksperti iesaka veidot 6,5 kilometru garumā - pie Liepājas attīrīšanas iekārtām, Pāvilostas un Ventspils ziemeļu daļā, Jūrmalas centrālajā daļā un Daugavgrīvas salā, bet vienkāršotas konstrukcijas nepieciešams izveidot 18 kilometru garumā - pie Akmeņraga bākas, Rojas dienvidos, pie Kaltenes un Valgalciema, Upesgrīvas, Bērzciema, Abragciema, Bigauņciema, Zvejniekciema un Vitrupes ietekas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!