Ziemelis gan neprecizēja, kuriem deputātiem pret gleznu bijuši iebildumi.
Savukārt gleznas dāvinātājs Leiškalns atzina, ka apvainots nejūtas. "Vienā ziņā taisnība jau tiem puišiem ir. Ja man kāds uzdāvinātu Ļeņina vai [kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"] PCTVL kartīti, es arī laikam to ēdamistabā pie sienas nekārtu," sacīja Leiškalns.
Viņš pieļāva, ka galvenais nopelns gleznas pārvietošanā bijis tieši PCTVL pārstāvjiem, kuri gleznā gandrīz nav redzami un kuru pārstāvis Aleksandrs Bartaševičs jau iepriekš gleznu nodēvēja par reklāmu Leiškalnam.
Leiškalns gan atzina, ka īsti nesaprot, vai parlaments tagad atteicies vai pieņēmis viņa dāvanu. "Labprāt jau to atpakaļ neņemtu, jo dāvinājums bija tiešām no sirds," sacīja Leiškalns, smejot piebilstot, ka viņa mājās arī neatrastos vieta tik lielai gleznai.
Viņš arī pauda savu nožēlu, ka glezna uztverta tik politiski, jo galvenokārt jau tas bijis mākslinieka redzējums. "Bildi ieraudzīju tikai pirms divām nedēļām," sacīja Leiškalns. Viņš arī pauda pārliecību, ka glezna jāuztver kā realitātes "parafrāze" un "in memorium" aizejošajam parlamentam.
Leiškalns atzina, ka "labākā vieta" gleznai būtu blakus plenārsēžu zālei, kur tā arī kādu brīdi atradās, taču norādīja, "ja parlaments tomēr pieņems viņa dāvanu", gleznas jaunajam saimniekam ir tiesības izlemt, kur tā turpmāk atradīsies.