Foto: F64
Piektdien Eiropas progresīvās izpētes fonda (FEPS) un Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) rīkotā forumā „Latvija pēc referenduma: starpetniskās sadarbības stratēģijas” pulcēsies Latvijas aktīvisti, politiķi, zinātnieki un ārvalstu eksperti, lai diskutētu par notikumu attīstību un starpetniskās sadarbības iespējām pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, portālu „Delfi” informēja Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs.

Viņš norāda, ka forums notiek dažas dienas pēc tautas nobalsošanas par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Referendumā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja gandrīz 75% balsstiesīgo, tomēr vairāk nekā 273 tūkstoši cilvēku nobalsoja par to. Ja šim skaitlim pieskaita vēl gandrīz 320 tūkstošus nepilsoņu bez balsstiesībām, kuri arī, visticamāk, ir neapmierināti ar esošo situāciju Latvijas etnopolitikā, ir iespējams runāt par gandrīz 600 000 lielu potenciālo protestētāju grupu.

„Ņemot vērā kopīgo Latvijas iedzīvotāju skaitu (nedaudz vairāk kā 2 miljoni), tā ir īsta sociālās krīzes un riska situācija. Šādos apstākļos ir nepieciešama steidzama rīcība konflikta eskalācijas nepieļaušanai,” skaidro Berdņikovs.

Viņaprāt, referendums var iezīmēt pagrieziena punktu gan Latvijas starpetniskajās attiecībās, gan valsts etnopolitikā. Lai arī latviešu valodā iznākošajos plašsaziņas līdzekļos referenduma iniciēšana bija traktēta kā uzbrukums Latvijas valsts pamatiem, plašsaziņas līdzekļos krievu valodā tā bija drīzāk interpretēta kā cīņa par pilsoniskajām tiesībām un īstu demokrātiju. Tomēr tas viss vēl vairāk radikalizēja jau tāpat sašķelto Latvijas sabiedrību. Taču vienlaikus referendumam ir bijis arī pamudinošs efekts – izraisītas jaunas diskusijas par latviešu un krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju sadzīvošanas jautājumiem.

Eksperti foruma laikā mēģinās atbildēt uz daudziem Latvijas nākotnei būtiskiem jautājumiem. Piemēram, kā abas sabiedrības daļas sadzīvos pēc referenduma, kā un ar kādiem līdzekļiem veidot dialogu, vai Latvijas inteliģence ir gatava palīdzēt saliedēt sabiedrību un sekmēt starpetnisko sadarbību u.c.

Lai atbildētu uz šiem un līdzīgiem jautājumiem, FEPS ar BSF atbalstu aicina latviešu un krieviski runājošos aktīvistus, integrācijas speciālistus, politiķus, valsts pārvaldes amatpersonas un ikvienu interesentu uz plaši dokumentētu atklāto diskusiju forumu, kura rezultāti tiks apkopoti un nodoti vērtēšanai atbildīgajām institūcijām un sabiedrībai.

Forums notiks Arodbiedrību mājā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!