Ceļojot pa Latgali, 26.maijā viesojos "Ošu mājās" – lielākajā vīngliemežu audzētavā Latvijā. Atrodas tā pie Preiļiem. Gliemeži šeit ganās trijos 400 kv/m lielos voljēros. Izrādās, ka šajā novadā vīngliemeži mīt jau kādus 300 gadus. Tos ieveda kāds vācu barons, kuram piederēja muiža netālu no Preiļiem. Kopš tā laika gliemeži šeit ir iedzīvojušies un jūtas visai apmierināti.
Kamēr daži no Saeimas tribīnes latgaliešus sauc par marodieriem, paši latgaļi pierāda, ka prot strādāt. Lūk, arī Ainis Noviks pirms dažiem gadiem uzsāka biznesu no tā, kas burtiski mētājās un rāpoja zem kājām. Iemesls tam bija krīze, kas aicināja meklēt citus uzņēmējdarbības veidus. Tagad viņa klienti - franču gardēži neliedz sev vājību pusdienās apēst Latgalē audzētu gliemezi.
(teksta turpinājums pēc fotogalerijas)
Vīngliemezis – ļoti interesants dzīvnieks. Izrādās, ka tam ir vairāk nekā 25000 zobu. Turklāt aug tie uz mēles. Ar to šis molusks saberž ēšanai plānoto barību. Latgales gliemežiem garšo kāposti, kabači, arbūzi, nātres. Ziemu viņi nebaidās – ierokas dziļi zem zemes un tādā veidā spēj izturēt līdz pat -30 grādu salu. Vidējais gliemeža mūža ilgums ir deviņi gadi. Visi gliemeži ir hermafrodīti – divreiz gadā izdēj 50-60 olas, kas atgādina pērles.
Ēdama ir tikai gliemeža kāja, taču pats tās sagatavošanas process ir ilgs un nogurdinošs. Sākumā gliemežus tur speciālā kastē "bada maizē". Šeit tie attīra savu barības sistēmu. Pēc tam seko desmitkārtīga mērcēšana ūdenī un vārīšana. "Ošu mājās" izdevās nogaršot salātus ar papriku un sīpolu. Piedzerot klāt bērzu sulu, jāsaka, mēli var norīt.
Prieks par latgaliešiem, kurus nebiedē ekonomiskā krīze. Ja tā nebūtu, franči tā arī neuzzinātu kā garšo Latgales gliemeži. Bet pie mums jau purvos vēl vardes mīt…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
