Padomju laikos šajās bāzēs dislocējās 30.raķešu pulks, kas sastāvēja no trijām raķešu divīzijām – Zeltiņos, Strautiņos un Tirzā. Pēdējā atradās raķetes, kuru palaišanas iekārtas bija šahtās. Katras divīzijas rīcībā bija četras vidējā attāluma ballistiskās raķetes P-12 un Р-12У. Raķete nesa monobloka termokodola kaujas lādiņu ar vienas megatonnas jaudu. Salīdzinājumam – "Mazulim", kuru 1945.gadā amerikāņi nometa uz Hirosimu bija 18 kilotonnu jauda.
No trijām iepriekš minētajām bāzēm izvēlējos to, kas atrodas pie Zeltiņiem. Neiedziļināsimies visos bāzes struktūrelementos, bet dosimies pastaigā uz kontrolpunktu, mācību korpusiem un kazarmām. (skat. foto) Piemēram, angāri ir saglabājušies gandrīz ideāli. Iespējams, ja Latvijas NBS reiz parādīsies raķešu kaujas vienības, šīs būves varētu izmantot tam domātos nolūkos.
(teksta turpinājums pēc fotogalerijas)
Pavizinoties pa bāzes betona celiņiem, satiku... nenoticēsiet – Vladimiru Iļjiču Ļeņinu. Pareizāk sakot, viņa 3,5 metru augsto galvu. Reiz tā atradās Alūksnē, bet deviņdesmito gadu sākumā, sakarā ar sabiedrības formācijas maiņu tā tika pārvietota uz šejieni, kur atrodas pašā starta laukuma centrā. Šobrīd Ļeņins, šķiet, arī ir galvenais bijušās bāzes apskates objekts.
Noslēgumā gribu vērsties pie ekskursiju vadītājiem, kas šeit vada grupas. Laiku pa laikam jums vajadzētu atjaunot un piekrāsot padomju patriotiskos plakātus, kas karājas kazarmās un korpusos. Tā kā to dara, piemēram, grieķi Knosas pilī, periodiski piekrāsojot Mīnoja laikmeta freskas (nu gan salīdzināju!). Tā taču ir jūsu "maize"!
P.S. Un žēl, ka nepaņēmu līdzi grozu. Tur ir tādas sēņu vietas!
View Larger Map
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
