Latvijas lauki un ekonomiski vājie reģioni novecos straujāk, arī iedzīvotāju skaits tur saruks straujāk, tā pirmdien, iepazīstinot ar "Swedbank" pētījumu par demogrāfijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku, norādīja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Izpētot demogrāfijas tendences, kas liecina, ka tuvākajos 50 gados Latvijas iedzīvotāju skaits saruks par vēl 25% un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pat par 43%, ekonomists izteica domu, ka uzturēt infrastruktūru ekonomiski vājos centros ir nelietderīgi, jo visiem naudas nepietiek.
"Jautājums, vai pareizi tērējam naudu? Uzturēt esošo infrastruktūru ir dārgi, lielā mērā varbūt nelietderīgi, tas nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte centros ir vāja, iespējams, uzturam to nevajadzīgā līmenī. Patēriņš mazs. Noplicināsim izaugsmi. Attīstīt tur, kur ir izaugsme, un netērēt naudu, kur tādas nav. Naudas visiem nepietiks," sacīja Kazāks.
Darbaspēka un arī patēriņa resurss aizvien izteiktāk koncentrēšoties ap nelielu skaitu ekonomiski spēcīgu pilsētu. Publiskās infrastruktūras un pakalpojumu noplicināšanās pakāpe esot atkarīga no valsts politikas – jo ilgāk saglabājas esošais "status quo", jo sliktāka būs situācija nākotnē.
"Swedbank" pētnieki uzskata, ka šoreiz bumba atkal ir politiķu laukuma pusē – iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās problēmu var samazināt, tikai izveidojot uz strauju un ilgtspējīgu izaugsmi vērstu uzņēmējdarbības vidi, apdomāti un reālistiski plānojot reģionālo attīstību un atbalstot dzimstību, kā arī reālistiski vērtējot imigrācijas politiku.
"Ja politiķi to nespēs, tad nav pamata naivi cerēt, ka iedzīvotāji paši izvēlēsies valstij un sabiedrībai kopumā labākos risinājumus," uzsvēra Kazāks. Pēc viņa teiktā, ja izaugsme saruks, tad emigrācija pieaugs, kas savukārt samazinās izaugsmi, izveidojot negatīvu apburto loku ar arvien vājāku demogrāfiju un izaugsmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
