Ņemot vērā to, ka atsevišķās Latvijas ūdenstilpēs pārmēru savairojušies invazīvo vēžu sugu īpatņi – šaurspīļu vēži, signālvēži un dzeloņvaigu vēži, kas nomāc un izkonkurē Latvijas vietējo vēža sugu – platspīļvēzi, ir nepieciešams samazināt invazīvo vēžu sugu īpatņu daudzumu un tālāku to izplatību, skaidro Zemkopības ministrija.
Tāpēc turpmāk šaurspīļu vēžu, signālvēžu un dzeloņvaigu vēžu zveja būs atļauta Āraišu ezerā, Daugavā posmā no jūras līdz Rīgas HES, Hapaka grāvī, Lielupē, Ķīšezerā, Mazajā Baltezerā, Primmas ezerā, Sausajā Daugavā (Ķekavas un Salaspils novadā), kā arī Vecdaugavā un Ventā.
Šo ūdenstilpju sarakstu ir apkopojis Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR.
Vēžus ķer ar rokām vai arī izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, kuru diametrs nepārsniedz 80 centimetru, sētas augstums – 15 centimetru un linuma acs izmērs – 20 milimetru. Aizliegts gan būs aiztikt vēžu alas un vēžus iegūt, izdzenot tos no alām vai slēptuvēm.
Makšķernieki arī turpmāk vietējos platspīļu vēžus varēs ķert tikai saskaņā ar konkrētās vietas licencētās makšķerēšanas nolikumu, bet šaurspīļu vēžus, dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus varēs paturēt ne vairāk kā 50 gabalus no katras sugas, ja vien attiecīgās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā nebūs paredzēts vēl lielāks konkrēto sugu ieguvei atļautais vēžu skaits.
Grozījumi noteikumos arī nosaka, ka zemūdens zivju medības turpmāk būs atļautas, ja attiecīgā pašvaldība būs pieņēmusi konkrētās ūdenstilpes zemūdens medību nolikumu.
Tāpat zemūdens medības būs aizliegtas no saulrieta līdz saullēktam, izņemot, ja mednieka boja būs aprīkota ar gaismas lukturi, kas novietots tā, lai gaisma būtu redzama 360 grādu lielā horizontālā lokā.
Turpmāk makšķerēšanai drīkstēs izmantot elektroniski (internetā) iegādātas makšķerēšanas kartes.
Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
