Tiesībsargs Juris Jansons apgalvo, ka valdība maldinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT) Genādija Mihailova lietā, kurš sūdzējās par piespiedu atrašanos valsts sociālās aprūpes centrā "Īle" un saskaņā ar ECT spriedumu saņems 15 000 eiro kompensāciju. Jansons norāda, ka Tiesībsarga birojs ir konstatējis Mihailova tiesību pārkāpumus, taču valdība ECT apgalvojusi pretējo.
Jansons intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" klāstīja, ka Tiesībsarga birojs vērsa valdības uzmanību uz pārkāpumiem sociālās aprūpes centrā, taču paskaidrojumos ECT norādīts, ka birojs pārkāpumus nav konstatējis. "Tā ir maldināšana," pauda Jansons. Jansons norādīja, ka bija pārkāptas tiesības uz brīvību un bija pārkāpumi attiecībā uz medicīnisko aprūpi.
Viņš pieļāva, ka tas varētu būt mēģinājums ietekmēt ECT spriedumu, lai tas būtu labvēlīgāks valstij - ja nacionālā cilvēktiesību aizsardzības institūcija konstatē, ka nav pārkāpumu, tad ECT parasti to ņem vērā, norādīja Jansons.
Tiesībsargs ir vērsies pie premjera Valda Dombrovska (V) ar prasību izvērtēt atbildīgo darbinieku rīcību šajā lietā un nodrošināt, lai valdības sniegtā informācija starptautiskajām institūcijām būtu precīza, korekta un atbilstoša lietā esošajiem faktiem, portālu "Delfi" informēja Tiesībsarga birojs. Valdības rīcībā bija tiesībsarga sniegta informācija par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts sociālās aprūpes centros, tajā skaitā arī Mihailova lietā.
Ministru kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 2011.gada 7.decembrī lūdza Tiesībsarga biroju sniegt informāciju saistībā ar Genādija Mihailova iesniegumu ECT par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamiem pārkāpumiem Latvijā, skaidrojot, ka informācija nepieciešama, lai varētu sagatavot kvalitatīvus komentārus atbildei uz iesniedzēja sūdzībām.
Tiesībsarga birojs 2011.gada 13.decembra vēstulē informēja gan par konstatētiem konkrētiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret Mihailovu, gan arī par to, ka līdzīgas problēmas ir arī citos Valsts sociālās aprūpes centros.
Savukārt ECT spriedumā šajā lietā norāda: "2011.gada 19.maijā pieteicēju apmeklēja Tiesībsargs un neatkarīgs psihiatrs. Saskaņā ar Valdības teikto, viņi nekonstatēja nekādus pieteicēja tiesību pārkāpumus. Šajā sakarā nav nekādas sīkākas informācijas".
"Šāda valdības rīcība, sniedzot maldinošu informāciju par tiesībsarga konstatēto, ir nepieņemama, jo ECT tiek sniegta nepatiesa informācija, kas var ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu un spriedumu. Bez tam šādi tiek maldināta ECT un sabiedrība par tiesībsarga viedokli būtisku cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā," norāda tiesībsargs Juris Jansons.
Jau ziņots, ka Latvijai būs jāmaksā Genādijam Mihailovam 15 000 eiro (10 542 lati) saistībā ar to, ka viņš astoņus gadus pret savu gribu atradies valsts sociālās aprūpes centrā "Īle", paredz ECT pasludinātais spriedums.
2000.gada 13.martā pēc sadzīviska strīda ar sievu, viņš piespiedu kārtā tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā Rīgā, kur atradās līdz 2002.gada 30.janvārim. 2000.gada sākumā tika ierosināts civilprocess, lai viņu atzītu par rīcībnespējīgu, un maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa viņu par tādu atzina, kā arī noteica aizgādnības nodibināšanu. Rīgas bāriņtiesa iecēla sievu par vīra aizgādni un vēlāk viņš tika pārvests no psihiatriskās slimnīcas uz pansionātu "Īle", kas paredzēts pacientiem ar smagiem garīgās veselības traucējumiem.
2009.gada Mihailovs lūdza palīdzību Latvijas Pilsoniskai Cilvēktiesību komisijai, lai atjaunotu viņa rīcībspēju, kā arī lūdza "Īles" vadību un Labklājības ministriju (LM) atbrīvot viņu no sociālās aprūpes centra, jo viņš tur vairs nevēlas uzturēties, bet likums paredz, ka personai aprūpe tiek sniegta pēc tās brīvas gribas.
Tomēr 2009.gada 22.decembrī un 2010.gada 25.janvārī, ņemot vērā Latvijas Pilsoniskās Cilvēktiesību komisijas iesniegumus, kuros bija lūgts vīrieti no "Īles" atbrīvot, LM paskaidroja, ka šādu lūgumu var izteikt tikai aizgādnis un tāds nav izteikts, tāpēc atbrīvošanai nav pamata.
2010.gada 1.aprīlī "Īle" pārcēlās uz jaunām telpām Lielbērzē, Auru pagastā, kur Mihailovs turpināja uzturēties un atteicās pārcelties uz citu sociālās aprūpes centru tuvāk Rīgai. Par viņa tiesībām iznākt no aprūpes centra turpināja cīnīties Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību komisija un ar 2011.gada 22.septembrī ar tiesas lēmumu Mihailova sievai tika atņemtas aizgādnes tiesības, jo viņa nenodrošināja vīram iespēju uzturēties ārpus "Īles", kā arī apmeklēt vecāku atdusas vietu, kā viņš to bija vairāk kārt vēlējies.
Mihailovs 2010.gadā iesniedza sūdzību ECT, kurā bija norādīts: no 2002.gada 30.janvāra viņš pret savu gribu turēts LM aprūpes centrā "Īle". Bez aizgādņa piekrišanas viņš nevarēja apstrīdēt brīvības ierobežošanas likumību un panākt tās kontroli tiesā. Mihailovs sūdzējās arī par viņa pārvietošanās brīvības ierobežošanu un par to, ka pārkāptas viņa tiesības uz privāto dzīvi, jo viņam ilgstoši ir atņemta rīcībspēja.
Viņš lūdza ECT uzdot Latvijai atlīdzināt viņam par nodarīto morālo kaitējumu 500 000 eiro (351 402 latus).
Lai gan viņa sieva, kura bija iecelta par aizgādni, bija devusi piekrišanu iesniedzēja brīvības ierobežošanai, ECT ieskatā tam trūka objektīva medicīniska rakstura pamatojuma - norādes uz garīgās veselības traucējumiem, un indikāciju iesniedzēja uzvedībā - apdraudējums sev un citiem, lai to atzītu par likumīgu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē.
Turklāt netika apsvērta iespēja piemērot vīrietim personas brīvību mazāk ierobežojošus līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
