VUGD priekšnieks sola risināt neapdomīgo cilvēku kāpšanu uz ledus  (129)

Viņš uzskata, ka atbilstošākais mehānisms būtu līdzīgs kāds ir Latvijas kaimiņvalstīs, proti, pašvaldības savās teritorijās atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem nosaka ledusbīstamības periodu. Ja šajā periodā vai konkrētajās dienās cilvēki kāptu uz ledus, tad par šādu rīcību iestātos administratīvā atbildība, piemēram, naudas sods.

"Pēc Lieldienām, es domāju, ka mēs sarīkosim kopīgu sanāksmi ar visiem šajā glābšanas operācijā iesaistītajiem dienestiem un mēģināsim rast kādu risinājumu un priekšlikumus. Situācija ar katru gadu paliek arvien draudošāka. Mēs apkoposim citu valstu pieredzi, būs mums priekšlikumi un, visticamāk, mēs iekšlietu ministrijai tos iesniegsim. Tas nav normāli, ka milzīgi resursi tiek tērēti tikai tādēļ, ka cilvēki var atļauties savu hobiju īstenot jebkurā laikā un vietā," uzsvēra Āboliņš.

VUGD pagaidām nav aprēķinājis cik dienestam izmaksājusi vakardienas glābšanas operācija. Parasti tas arī netiekot darīts, taču šis gadījums būšot izņēmums, kaut arī tiesiska pamatojuma zaudējumu piedziņai patlaban normatīvajos aktos nepastāv.

Kā uzskata VUGD priekšnieks, var no cilvēkiem piedzīt zaudējumus, taču mācība nebūs, kamēr nebūs ierobežotu kāpšana uz ledus. Visticamāk, lielākais stimuls būtu administratīvais sods ar visām izrietošajām sekām, proti, cilvēks nonāks sodāmo personu datu bāzē un būs spiests maksāt administratīvo sodu. Droši vien ar pārkāpēju ķeršanu būtu jānodarbojas pašvaldības policijai vai Valsts policijai, norādīja Āboliņš.

Lai arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā par dažādiem pārkāpumiem ir paredzēts arī arests, Āboliņš domā, ka arests cilvēkus neatturētu no kāpšanas uz ledus. To apliecina kūlas dedzināšana, kaut arī par šo pārkāpumu likums paredz "pasēdēšanu aiz restēm". "Par kūlu visi pasmejas un dedzina tālāk, jo tur cilvēks nomet [sērkociņu] un laižās lapās. Taču ledus kāpējus būtu vieglāk pieķert nekā kūlas dedzinātājus," piebilda Āboliņš.

VUGD šefs gan prognozē, ka normatīvo aktu izmaiņu ieviešana būs sarežģīts process, jo pret sodiem iebildīs makšķernieku nevalstiskās organizācijas, kas uzskatīs, ka tā ir cilvēku brīvības ierobežošana, jo neļauj nodarboties ar hobiju.

Āboliņš arī atzīmēja, ka vakar "visādi varēja sanākt", jo laika apstākļi glābšanas operācijai nebija labvēlīgi, turklāt dienesta laivas ir atbilstošas iekšējiem ūdeņiem, nevis operācijām jūrā. "Mēs tā uz riska robežas balansējot veicām to glābšanu," uzsvēra VUGD priekšnieks.

Vakardienas glābšanas operācijā bija iesaistīti arī Rīgas brīvostas kuģi. Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) aģentūrai LETA teica, ka operācijas izdevumi noteikti tiks aprēķināti un tas varētu notikt nākamnedēļ, taču maz ticams, ka izdevumus segtu izglābtie makšķernieki.

Arī Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Airis Rikveilis aģentūrai LETA pastāstīja, ka precīzi aprēķini vēl nav veikti, taču bruņotajiem spēkiem vakardienas glābšanas operācija izmaksājusi vairākus tūkstošus latu. Viņš gan atzīst, ka tiesiska pamatojuma iztērētās naudas piedziņai nav, taču risinājumus kā ierobežot cilvēku kāpšanu uz ledus ir nepieciešams meklēt.

Jau ziņots, ka pietkdien Jūrmalā un Vakarbuļļos Rīgas jūras līcī no krasta atlūza divi lieli ledus gabali, uz kuriem, atradās 223 cilvēki. Pārsvarā uz atlūzušajiem ledus gabaliem atradās zemledus makšķernieki.

Vairākas stundas ilgusī cilvēku glābšana no jūrā ieskalotajiem ledus gabaliem noslēdzās veiksmīgi. No abiem atlūzušajiem ledus gabaliem visi 223 cilvēki krastā tika nogādāti ar glābšanas dienestu laivām, Rīgas brīvostas velkoņiem un Nacionālo bruņoto spēku helikopteriem.