Divas dienas piederīgie nāca pie saviem karavīriem. Svētdiena bija galvenā diena, kad vecāki, ģimenes un draudzenes ciemojas karavīru teritorijā. Pie mums to sauc par atvērto durvju dienu.
Svētdienas rītā pēc baznīcas apmeklējuma veicu savu dežūrapli pa Haminas pilsētas ielām. Haminas Rezerves virsnieku skolas (RUK) ceremoniju laukuma malā nostājušies obligātā militārā dienesta kareivji-kursanti.
Pēc brīža paveras RUK manēžas durvis, un no turienes sāk nākt ārā karavīru piederīgie. Acīmredzot, tur bija sanāksme, kur komandieri pateicās visu karavīru vecākiem par dēlu centību un sasniegumiem. Kareivji, kam dota komanda "brīvi" iet pie saviem radiniekiem un mīļotajām. Īsi sveicieni, kvēli skūpsti un sākas ceļojums pa varoņu takām.
Dodos uz savu parasto novērotāja posteni pie "Bulciņu māmuļas" pieminekļa.
Tas uzcelts Varvarai Šantin (Varvara Schantin) par karavīru savāktajiem līdzekļiem. Karavīri ar saviem piederīgajiem fotogrāfējas ne tikai pie “Bulciņu māmuļas” pieminekļa, bet arī tiek iemūžināti pie kritušo virsnieku pieminekļa un seno mūru sienām. Dažs labs ir mērojis tālu ceļu un Haminā vairs nekad neatgriezīsies.
Redzu kā mazās un lielās grupās karavīri un viņu radinieki dodas uz kazarmām. Daudzi kopā ar vecvecākiem un maziem bērniņiem. Redzu pat sirmgalvi uz kruķiem. Sajūta, ka sakustējusies visa Somija.
Tādu tautu, kas klusām bez propogandas, skaļām taurēm un pamudinājumiem iet pie saviem karavīriem es neesmu redzējis. Tādu nāciju uzvarēt nevar - es ar skaudību nodomāju.
Tur, galamērķī, visi skatīsies ieročus, paraugdemonstrējumus un savu karavīru sadzīves apstākļus.
Atcerējos kādas izglītības ierēdnes fanātiskos šļupstus Latvijā, ka bērniem nedrīkst rādīt ieročus. Tas veicinot vardarbību un ievainojot bērnu psihi. Domāju, ka psihi ievainos nesodīti atnākušie ienaidnieki, kropļojot un nogalinot mūsu bērnus. Psihi bojās bezspēcība, kad bez armijas aizstāvības un palīdzības mēs kauksim plūdos, mežonīgu bandu sirojumos, kas bēgļu gaitās ieplūdīs no kaimiņu bezgalīgajām ārēm.
Somijā vardarbības ir ievērojami mazāk, nekā Latvijā, kas ir gandrīz “atbrīvota” no saviem karavīriem. Latvijā, kurā vairs nav OMD karavīri.
Šajās dienās strādā Haminas lepnākais restorāns, kas atrodas pretī RUK ēkai. Bez apstājas darbojas arī Sotilaskoti - karavīru atpūtas kompleks. Haminā atvērtas arī lepnākās kafejnīcas, kas parasti svētdienās nestrādā.
Strādā arī RUK muzejs, kas ir slēgts līdz pirmajam jūnijam. Šoreiz es tur tieku par brīvu.
Šajā mazajā pilsētā var redzēt un izjust lielās Somijas nesalaužamo garu. To pastāstīt nevar. Tas ir jāizjūt pašam. Es ceru, ka to jutīsim arī mēs Latvijā. Kādreiz jutīsim pilnā mērā un ar lielu lepnumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
