Likuma pārejas noteikumos gan rosināts noteikt, ka šogad darba diena pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta – 8.jūlijs – būs atpūtas diena, bet darba diena tiks pārcelta uz šā gada 23.novembri, jo šogad jūlijā ir ievērojama kultūras, atpūtas un sporta pasākumu intensitāte, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā savukārt paredz nākamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma pārcelt uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša laikā.
Komisija lūgs Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību, un 13.jūnija Saeimas sēdē to paredzēts izskatīt divos lasījumos.
Tādējādi tiktu dota iespēja Dziesmu un deju svētku dalībniekiem un ikvienam interesentam pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncerta norisē.
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad būs vairāk nekā 40 000 dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgs līdz rītam.
Ņemot vērā, ka svētku dalībnieki ir no visas Latvijas un daļai dalībnieku mājupceļā jāpavada vairākas stundas, tie izmanto apmaksātus atvaļinājumus vai atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas.
Kaut arī svētku rīkotāji aicina darba devējus būt atsaucīgiem un atbalstīt savu darbinieku dalību, pirmdienas noteikšana par atpūtas dienu būtu ievērojams atbalsts, norāda likumprojekta autori.
Tiem, kuriem darba diena pēc Dziesmu svētku noslēguma būs atvaļinājuma diena, saskaņā ar pašreiz normatīvajos aktos noteikto kārtību atvaļinājums tiks pagarināts par vienu dienu.
Likumprojektā vēl tiks precizēti pārejas noteikumi, lai saskaņotu likumprojektu ar Darba likuma normām un citiem tiesību aktiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
