Arheoloģijas jomā pašlaik lielākā problēma ir nelikumīgie izrakumi, apgalvo VKPAI vadītājs Dambis  (43)

Viņš paskaidroja, ka, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, interesenti ar dažādiem skenēšanas paņēmieniem atrod senu priekšmetu atrašanās vietas, tos izrok un pēc tam ar tiem tirgojas. Dambis gan atzina, ka pēc veiktajām izmaiņām likumā ierobežojumi ir būtiskāki un ir lielāka iespēja saukt pie atbildības tirgošanās gadījumā - ja senlietas nav noteiktā kārtībā reģistrētas, tad var iestāties atbilstošas sekas -, tomēr vēl ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu izdarīt secinājumus.

"Domāju, ka tie, kuriem ir sirdsapziņa un kuri ir nopietni interesenti un pētnieki, cenšas ievērot arī likumus. Savukārt tos, kuri neko nav ievērojuši un arī netaisās ievērot, izkontrolēt ir grūti, jo nevienā valstī nav iespēju stāvēt klāt katrai arheoloģiskai senvietai un to uzraudzīt," teica inspekcijas vadītājs.

Viņš informēja, ka "melno arheologu" intereses ir ļoti dažādas - viņu interešu lokā ir gan Pirmais pasaules karš un Otrais pasaules karš, gan arheoloģiskās senvietas.

VKPAI vadītājs norādīja, ka pēc "melno arheologu" darbošanās tiek zaudēta informācija.

"Ne jau paši priekšmeti ir tie svarīgākie. Arheoloģija ir zinātne, kas ar lietišķiem pierādījumiem fiksē vēsturi. Izrakņājot vēsturiskas vietas, mēs sagraujam šo kopējo kontekstu un turpmākās pētīšanas iespējas. Iespējams, pēc 50 vai 100 gadiem arheoloģiskā izpēte notiks ar pilnīgi citiem paņēmieniem. Attīstīsies tehnoloģijas, būs ļoti precīzas skenēšanas iespējas un ne vienmēr būs pat jārok. Ja mēs tagad visu izrakņājam, tad iznīcinām nākotnes pētīšanas iespējas. Tas ir pats bēdīgākais. Un to šie cilvēki nesaprot. Viņiem ir svarīgākais iegūt vēsturiskus priekšmetus, bet vēsture un sabiedrība no tā zaudē," paskaidroja Dambis.

Lai cīnītos pret melno arheoloģiju, šogad tika pieņemts likums, atbilstoši kuram arheoloģiskās senvietās, zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas, kas datētas līdz 17.gadsimtam ieskaitot, pieder valstij. Senlietas ir artefakti, piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā, kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.

Arheoloģiskās senvietas ir valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi, kā arī tās var būt jaunatklātas senvietas, par kurām likumā noteiktā kārtībā ir pienākums ziņot inspekcijai.

Likuma grozījumos precizēta arī līdzšinējā ziņošanas kārtība, kādā informē par atrastiem objektiem, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai cita kultūras vērtība. Paziņošanas laiks ir saīsināts - inspekcijai par atradumu rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk par piecām dienām pēc atrašanas, lai operatīvāk varētu izvērtēt atradumu vietas arheoloģisko nozīmi un samazinātu apdraudējumu to izpostīt.

Turpmāk senlietas, kas atrastas arheoloģiskās senvietās, to vērtības dēļ glabās publiskajos muzejos, nodrošinot to saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Likumā noteikts arī aizliegums valstij piederošās senlietas izvest ārpus Latvijas.